Marija Šarapova atņem laupītājiem mobilo telefonu

Bet pašlaik, pakojot mantas, 19-gadīgā skaistule neatsaka sev baudu kontaktēties personīgajā interneta saitā ar saviem pielūdzējiem. Daļēji, viņa pastāstīja kriminālu, bet uzjautrinošu stāstu, kurš notika ar viņu Madridē. Pasaules prese par šo incidentu vēl nezināja. Turpinājumā Šarapovas runa tulkojumā no angļu valodas.

„Es ļoti mīlu Madridi. Man liekas, ka nevienā Eiropas valstī es nebaudu tādu popularitāti, kā Spānijā. Kaut arī šeit ir savas zemūdens straumes,” ar atkāpi sāka Marija savu nostāstu. „Piemēram, sacīsi „paldies" spāniski ar amerikāņu akcentu - uz tevi skatīsies kā uz muļķi: redz, nemāki izrādīt pienācīgu godbijību valstij, kurā uzturies. Tad es iemācījos teikt „gracias" bez akcenta. Mani uzskatīja par savējo un par atbildi apbēra ar spāņu frāžu buķeti. Es biju spiesta atbildēt, ko nerunāju spāniski un uz mani tad skatījās kā uz pilnīgu nejēgu: kādēļ jauca galvu krietniem ļaudīm? Taču, mani tas ne īpaši uztrauc. Un, lūk, sēžu es „Starbucks” kafejnīcā, baudu savu Latte kafiju. Atceros mana trenera Maika frāzi, kura kaut kur pazibēja: meitenes ir līdzīgas metro elektriskajiem vilcieniem - nāk un iet ik pēc katrām piecām minūtēm. Es uz to atbildētu tā: „Bet puišus var salīdzināt ar vietām autostāvvietās. Vai nu to nav vispār, bet ja brīvi, tad tādi, ka ar kādiem sasaistīties nav vērts". Manuprāt, neslikti sacīts!

Šajā momentā es ievēroju, ka pie manis pienāk daži tīneidžeri. Rokās tie turēja avīzes. Ak, man tik bieži prasa autogrāfu! Viens no puišiem pienāca pie manis un tikko es paspēju kaut kas saprast, kā viņš ar vienu roku uzklāja ar avīzi uz mana telefona, kas gulēja uz galda, cits paķēra to un metās skriet projām. Runā, ka es izcili kustos uz korta, bet varu jums droši apgalvot, nekad vēl dzīvē es nebiju skrējusi tik ātri, kā šoreiz. Es saķēru puišeli un ar viena no „Starbucks” līdzstrādnieku palīdzību atguvu atpakaļ savu telefonu. Mans nabaga mobilais telefons likās izvarots, bet arī mazi nelieši saprata, ka tie sapinušies ne ar to cilvēku. „Mēs zinām, kas tu esi,” tie beidzot atzinās. „Tu... Šerloks Holms!" Kas tikai vien nenotiek, kad mierīgi gribi iedzert kafiju.”

Jāpiebilst, ka Maša policijā negriezās.