Viņš bija ne tikai skaistākais aktieris un sekssimbols. Sieviešu mīlulis un elks. R.I.P. Alēns Delons
Es neesmu Džeina Fonda, mans, mīļais Alēn Delon! Nav Parīze, Roma, Londona, manas mājas ir māla klons. Tā dzied Olga Rajecka - un šī dziesma it vienmēr bijusi mīlēta un populāra Latvijas klausītāju vidū.
[2]
[61]
20 sekunžu video: Lūk, kāds skaistulis pasaules sievietēm atmiņā paliks Alēns Delons - https://www.youtube.com/shorts/lEvreIQJV7c
5 minūšu video - šarmantais Alēns Delons dzied kopā ar seksīgām dāmām R.I.P. Alain Delon. Mūžībā devies pasaules sekssimbols un sieviešu elks Alēns Delons (youtube.com)
Izsakām visdziļāko līdzjūtību Alēna Delona tuviniekiem, draugiem, fanēm, pielūdzējām un talanta cienītājiem.
IN MEMORIAM. Mūžībā devies leģendārais franču aktieris Alēns Delons 1935-2024. Alain Delon...
ATVADU FOTOGALERIJA - ALĒNS DELONS AR SAVĀM DZĪVES SIEVIETĒM. ĪPAŠI MĪĻI KOPĀ AR PIRMO SIEVU NATĀLIJU DELONU - BILŽU GALERIJAS SĀKUMĀ
2024. gada 18. augustā, 88 gadu vecumā mūžībā devies franču kino aktieris, ekrāna leģenda Alēns Delons. Aktieris dzimis 1935.gada 8.novembrī, un ilgi viņš bija viens no slavenākajiem aktieriem pasaulē.
23 sekunžu video kopā ar draugu aktieri Žanu Polu Belmondo - https://www.youtube.com/watch?v=n_ipdXqJxW0
Alēns Delons (pilnā vārdā Alēns Fabiens Moriss Marsels Delons, 1935-2024) bija franču kino zelta laikmeta zvaigzne, kurš pasaules slavu iemantoja kā viens no Eiropas labākajiem aktieriem. Viņš tika apjūsmots arī pievilcīgās, vīrišķīgās ārienes dēļ un pat dēvēts par visskaistāko vīrieti kino, vēsta BBC.
Pēdējos mūža gadus Alēnu Delonu vajāja veselības likstas; viņš dzīvoja vientuļi un sabiedrībā izgāja reti. "Aktieris mūžībā devies mierpilnā gaisotnē savās mājās, līdzās esot viņa bērniem un ģimenei," teikts oficiālajā paziņojumā medijiem.
Alens Delons filmējies vairāk nekā 80 filmās, tostarp - Eiropas kino klasikas darbos "Spožajā saulē" (Plein soleil, 1960), "Roko un viņa brāļi" (1960), "Aptumsums" (1962), "Melodija no pagraba" (Mélodie en sous-sol, 1963), "Gepards" (Il Gattopardo, 1963), "Samurajs" (1967), "Baseins" (La Piscine, 1969), "Sarkanais aplis" (1970), "Borsalino" (1970), "Zorro" (1975) "Mūsu stāsts" ( Notre histoire, 1984) un daudzās citās pie režisoriem Lukīno Viskonti, Žana Lika Godāra, Žana Pjēra Melvila, Mikelandželo Antonioni, Luija Mala un citiem.
1995.gadā Delons ieguva Berlīnes starptautiskais kinofestivāla goda balvu "Zelta lācis" par mūža ieguldījumu, bet 2019. gadā - Kannu kinofestivāla balvu "Zelta palmas zars".
Lūk, dažu Latvijas fanu atvadu vārdi -
Līga Vasiļūna:
Alēns Delons miris.
Mūsdienu sabiedrībā, kad visi baidās paniski no vecuma, nāves un cenšas izskatīties jaunāki, iesaka tev lietot šādus krēmus un tādus krēmus. Un uzzinot, ka tu savos nu jau faktiski 45, nelieto nekādus specifiskus krēmus - ir šausmās. Bet man nav bail ne no novecošanas, ne nāves.
Īsi pirms dzimšanas dienas daudz ir cilvēkiem pārdomu un zinātnieki ar saka, ka biežāk piedzīvo depresiju.
No vienas puses gaidi dzimšanas dienu, bet no otras, esi tajā vecumā, kad saproti, ka būs tāda diena, kā visas citas un kas tur ko gaidīt, ka kļūsti vecāks. Tāpat tas notiks. Un īsti nekad nav bijusi vērienīga svinēšana ar citiem, jo pati to neesmu gribējusi rīkot sev.
Es dzimšanas dienās mēdzu tāpēc pazust un būt ar sevi vien. Tad neko negaidi un zini - ko pats sev uzbursi, tas arī būs.
Es atceros, kad man bija gadi aptuveni 10 - Eolikai bija jauna dziesma. Toreiz nezināju, kas ir Dzeina Fonda un Alēns Delons.
Es piedzimu PSRS , okupācijas laikā. Kaut 80tie jau bija gadi, kad daudz rietumu kultūras ienāca arī Latvijā - es uzaugu ar Raimonda Paula un itāļu estrādes dziesmām. Tad par kino zināju maz. Augu laukos un filmas redzēju retās. Ko tv radīja, to reizēm redzēju. Bet man tv bija ļoti maz laiks. Tā oficiāli bez nosodījuma drīkstēju seriālus jeb ziepju operas skatīties. Visam citam nebija laiks. Toreiz, 90 sākumā, tos skatījās teju visi.
Kad dziesma iznāca Eolikai - es nezināju, kas ir Alens Delons. Reiz, 90to gadu sākumā vedu zirņus uz tirgu. Biju jauna, gadi 14 -15. Viens no pircējiem Vidzemes tirgū teica - gandrīz kā Džeina Fonda. Es nezināju, kas ir Dzeina Fonda, bet zināju, ka to piemin Eolika dziesmā. Mājās atgriezusies jautāju mammai, kas ir Alens Delons, ja dziesmā ir vārdi tādi. Ak, tas taču franču aktieris. Izrādījās, ka pat dažas filmas esmu redzējusi.
Sācis no lejas, kļuvis populārs, bet dzīves nogalē tuvinieki plēsās un ķildojās savā starpā. Kaut bija daudz sievietes, trīs no tām deva četrus bērnus - viņš nomira vientuļš. Viņu par vīru 60tajos, 70tajos būtu gribējušas daudzas. Taču cik viņš pats bija laimīgs un ko patiešām mīlēja - to zin tikai viņš pats.
Atceros, es toreiz skatījos uz Delona foto un domāju - interesanti, kā tas sievietes iemīlas redzot tikai izskatu, viņa filmu tēlus - viņš realitātē taču cits cilvēks. Viņas taču nepazīst viņa paša būtību.
Vienu gadu izdomāju, ja jau tā Eolikas dziesma man tā piesaistījusi - jānoskatās visas Džeinas Fondas filmas un Alena Delona. Bija 1999. gads. Tobrīd varēja filmas pirātiskās versijas atrast un novilkt. Nopirku datoru un domāts - darīts.
Es vēl 1999. gadā joprojām faktiski nepratu krievu valodu. Man tā uzdzina šausmas, jo dēļ tās es ar lielām mokām pabeidzu pamatskolu. Un te nu es velku pirātisko, kas ir tikai šausmīgi ierunātu krievu valodas tulkojumu.... Ne visas gan atradu toreiz, bet lielākā daļa filmu bija pieejamas pirātiskā versijā. Sēdēju viena ar matē tēju un daudzus vakarus pēc kārtas skatījos vienu filmu pēc otras.
Lai cik smieklīgi nebūtu, bet daļēji krievu valodu pamazām sāku saprast. Pusi jēgas no filmas nesaprotot - tā es noskatījos ap 60 +25 filmām( Delona un Fondas)Vēl daudzas palika neatrastas un daudzas uz ekrāna iznāca pēc tam, kad izdomāju to darīt. Fonda vien jau filmējusies 17 filmās pēc 99 gada.
Toreiz domāju - varbūt ar kādu kopā, kas ir tikpat traks darīt kaut ko , jo vienkārši tā gribējās.
Varbūt jāatkārto būs ziemas vakaros, bet bez krievu tulkojuma pirātiskā versijā:D
Lai gan tam pluss bija - šodien es runāju brīvi un saprotu ļoti labi krievu valodu.
Tas viss vienas Eolikas dziesmas dēļ.
Un kaut patiesībā nesaskatu neko, ka būtu bijusi līdzīga Fondai padsmit gados - viņai arī ir trīs bērni. Un Fonda reiz teikusi, ka vienīgais, ko nožēlo - ka nebija bērniem tik klātesoša un ar tām zināšanām, ko saprata vēlāk, kā būtu varējusi būt un audzināt. Un izrādīt mīlestību. Un tas vienīgais kopīgais. Arī Alens Delons neprata izrādīt to dēliem.
Tāpēc es esmu laimīga, ka sapratu ātri - neviens darbs uc nav tik vērtīgs, cik vērtīgi būt ar bērniem. Un nebaidīties izrādīt, cik ļoti mīli.
Ar laiku sapratu, kāpēc tā dziesma man aizķērusies. Bērnība/jaunība...
Un pieliku punktu.
Lai gan filmas noskatītos vēlreiz visas pēc kārtas. Bez krievu tulkojuma.
Iveta Buiķe:
Ir aizgājis viens no Lielajiem. Alēns Delons. Ne tikai izcils Aktieris, Mākslinieks, bet arī Cilvēks ar lielo burtu. Kopš paša sākuma viņš nostājās pret Ļaunuma impēriju (fašistisko Krieviju) un līdz pēdējam brīdim bija Ukrainas pusē. Lai viegli viņā saulē, Meistar!
Valdis Klišāns:
Neliela atmiņu epizode
Katram skatītājam par slaveniem cilvēkiem ir savas individuālas atmiņas. Man Alens Delons pirmām kārtām bija Zorro – filmu padomijas kinoteātros sāka demonstrēt drīz pēc tās uzņemšanas 70. gadu vidū.
Tagad spriežu, kā tā noteikti nebija Delona spožākā kinoloma, no aktiermeistarības viedokļa raugoties. Tomēr filmas iespaids uz 70. gadu tīņiem bija grandiozs – Zorro otrajā plānā nobīdīja Gojko Mitiča un Pjēra Brisa “indiāņus”.
Taisījām špagas, paukojāmies reizēm pat gūstot bīstamas traumas, vilkām Z (kam nebija nekāda sakara ar krievu fašismu). Ar Z bija aprakstītas daudzas sētas un ēku sienas.
Tā kā neko nezinājām ne par Betmenu, ne Supermenu, tas bija pirmais “dubultais” varonis un atriebējs mūsu padomjlaika dzīvē. Kad pēcāk uz ekrāniem parādījās “Reiz dzīvoja policists” un padomijas-Francijas kopražojums “Teherāna -43”, vienalga virsroku ņēma Zorro. Tā bija filma ar labām beigām.
Uzziņai:
Sieviešu mīlulis un elks, viņš ir ne tikai aktieris un sekssimbols, Delons (Alain Delon) ir arī uzņēmējs, kurš dažkārt iekūlies lielos skandālos. Tieši brīvdomīgās dabas dēļ Delons ir tik labs aktieris, jo no armijas viņu izmeta par nepakļaušanos disciplīnai.
Alēns Delons ir pirmā kaluma kino zvaigzne, kas lielāko slavu piedzīvoja pagājušā gadsimta 60. un 70. gados. Piedzima viņš Parīzes piepilsētā 1935.gada 8.novembrī un jau no pašiem savas dzīves pirmajiem gadiem saskārās ar to, ko nozīmē būt starp dažādu ģimeņu dzirnakmeņiem. Delona māte ar tēvu izšķīrās, kad dēlam bija četri gadi.
Viņš it kā kādu laiku nonāca audzināšanā pie savas auklītes, lai gan šī stāsta daļa arī varētu būt safabricēta. Vispār ir ļoti daudz stāstu ap Alēnu Delonu, kas padara viņu par vēl noslēpumaināku, nekā viņa skats.
14 gadu vecumā Alēns Delons nolemj, ka skola viņam nav vajadzīga. Viņš kādu laiku piestrādā pie miesnieka, kas ir arī viņa patēvs. Tā puika apgūst gaļas izcirtēja amatu. Tomēr skaidrs, ka ilgam laikam ar to viņam nepietiek. Tāpēc jau pēc trīs gadiem Delons piesakās franču leģionā. Viņš nonāk Vjetnamā, kur Francija iesaistījusies savā pirmajā Indoķīnas karā.
Tomēr armija nav īstā vieta Delonam. Lai arī viņš mēģināja teikt, ka armijā viņam pavērās daudz dažādu iespēju karjerai, tāpat viņš pateica, ka aptuveni trešo daļu sava dienesta laika viņš pavadīja izpildot dažādus soda darbus. Delons nevarēja klausīt citus, tāpēc par to samaksāja savā dienesta laikā.
Atgriezies Francijā viņš saņēma oficiālo pavēsti par izmešanu no armijas. Tāpat viņa vārds it kā parādījās lietā, kurā viņš no armijas noliktavas nozadzis revolveri. Tomēr nekāda soda šajā ziņā laikam nav bijis.
Parīzē Delons piepelnījās kā mācēja – bija krāvējs, viesmīlis un tamlīdzīgi. Lielas iespējas viņam pavērās, kad viņu noskatīja Deivids Selzniks. Holivudas skauts, producents un filmu veidotājs pamanīja Delona izskatā un manierēs iespējas strādāt kino. Viņš piedāvāja Delonam vairāku gadu līgumu un pat angļu valodas nodarbības. Tomēr pēc garām pārdomām Delons atteicās. Viņa draugi, kas paši bija aktieri, ieteica mēģināt laimi Eiropā.
Un laime atnāca pie viņa jau ar pirmajām reizēm, kad Delons parādījās uz ekrāna. Viņa tēls allaž tik noslēpumains, izjusts un skaists, satrieca skatītājus. Pat kritiķi vērtēja viņa tēlojumu kā izjustu. Tāpēc piedāvājumi filmēties sāka birt viens pēc otra. Kamēr Eiropā Delons bija zvaigzne, ASV viņam tādu līmeni sasniegt neizdevās.
Delons ātri sapelnīja naudu un mēģināja iekarot Holivudu, bet tas viņam neizdevās ne pirmajā, ne otrajā, ne arī trešajā reizē. Viņš kļuva par vienu no pieprasītākajiem aktieriem Japānā, bet ne Holivudā. Tāpat viņa zvaigzne bija īpaši spoža PSRS un Eiropas zemēs. Tikmēr pats Delons pamēģināja savas spējas filmu producēšanā.
Viņa izjūta par to, kur filmas tiešām nopelnīs naudu atmaksājās, kad viņš par savu spēli sāka prasīt nevis naudu, bet gan filmas unikālās izplatīšanas tiesības. Tā viņš nopelnīja naudu, lai varētu taisīt savas filmas. Tāpat Alēna Delona firmas zīme rotāja apģērbus, saulesbrilles, skriešanās sacīkstes un ko tik vēl ne.
Tomēr liela daļa viņa dzīves ir skandāli. To nav ļoti daudz, bet ir daži, kas ir ļoti lieli. Viens no tiem ir saistīts ar Delona miesassarga Stevana Markoviča nāvi. Miesassargs tika atrasts mežā noslepkavots.
Bet pirms nāves viņš bija paspējis aizsūtīt vēstuli savam brālim, sakot, ka, ja es nomiršu, tad vainīgs ir Alēns Delons un korsikāņu mafijas krusttēvs Fransuā Markantoni.
Aktiera miesassargs ievadīja baumas par Delona saistību ar kriminālo pasauli, nosaukdams Markantoni par Delona krusttēvu. Īpaši smags šis skandāls kļuva tad, kad piesauca arī tā laika Francijas premjerministru Žoržu Pompidū.
Viņam arī nācās liecināt šajā lietā, kas atnesa milzīgas pārmaiņas Francijas slepenajiem dienestiem. Tika izplatītas baumas, ka Pompidū, viņa sieva, Delons un citi iesaistīti dažādās orģijās. Kad Pompidū kļuva par valsts prezidentu, šī skandāla dēļ ripoja daudzas galvas.
Bet Delona slavai šie skandāli daudz slikta neizdarīja. Viņš vēl joprojām ir slavens un kā pats atzina, tas viņam palīdz dzīvot labi – viss, ko viņš iesāk, atnes naudu tikai tāpēc, ka tas ir Delons, kas to dara.
Protams, viņš ir sieviešu mīlulis, bet arī tas sagādājis viņam raizes. Reiz pēc kāda romāna beigām Delona mīļākā izdarīja pašnāvību. Tomēr filmu zvaigžņu dzīve ar to arī īpaša – viņiem šāda lietas piedod un turpina dievināt.
#AlainDelon #France #Paris2024
5 minūšu video - šarmantais Alēns Delons dzied kopā ar seksīgām dāmām R.I.P. Alain Delon. Mūžībā devies pasaules sekssimbols un sieviešu elks Alēns Delons (youtube.com)
Izsakām visdziļāko līdzjūtību Alēna Delona tuviniekiem, draugiem, fanēm, pielūdzējām un talanta cienītājiem.
IN MEMORIAM. Mūžībā devies leģendārais franču aktieris Alēns Delons 1935-2024. Alain Delon...
ATVADU FOTOGALERIJA - ALĒNS DELONS AR SAVĀM DZĪVES SIEVIETĒM. ĪPAŠI MĪĻI KOPĀ AR PIRMO SIEVU NATĀLIJU DELONU - BILŽU GALERIJAS SĀKUMĀ
2024. gada 18. augustā, 88 gadu vecumā mūžībā devies franču kino aktieris, ekrāna leģenda Alēns Delons. Aktieris dzimis 1935.gada 8.novembrī, un ilgi viņš bija viens no slavenākajiem aktieriem pasaulē.
23 sekunžu video kopā ar draugu aktieri Žanu Polu Belmondo - https://www.youtube.com/watch?v=n_ipdXqJxW0
Alēns Delons (pilnā vārdā Alēns Fabiens Moriss Marsels Delons, 1935-2024) bija franču kino zelta laikmeta zvaigzne, kurš pasaules slavu iemantoja kā viens no Eiropas labākajiem aktieriem. Viņš tika apjūsmots arī pievilcīgās, vīrišķīgās ārienes dēļ un pat dēvēts par visskaistāko vīrieti kino, vēsta BBC.
Pēdējos mūža gadus Alēnu Delonu vajāja veselības likstas; viņš dzīvoja vientuļi un sabiedrībā izgāja reti. "Aktieris mūžībā devies mierpilnā gaisotnē savās mājās, līdzās esot viņa bērniem un ģimenei," teikts oficiālajā paziņojumā medijiem.
Alens Delons filmējies vairāk nekā 80 filmās, tostarp - Eiropas kino klasikas darbos "Spožajā saulē" (Plein soleil, 1960), "Roko un viņa brāļi" (1960), "Aptumsums" (1962), "Melodija no pagraba" (Mélodie en sous-sol, 1963), "Gepards" (Il Gattopardo, 1963), "Samurajs" (1967), "Baseins" (La Piscine, 1969), "Sarkanais aplis" (1970), "Borsalino" (1970), "Zorro" (1975) "Mūsu stāsts" ( Notre histoire, 1984) un daudzās citās pie režisoriem Lukīno Viskonti, Žana Lika Godāra, Žana Pjēra Melvila, Mikelandželo Antonioni, Luija Mala un citiem.
1995.gadā Delons ieguva Berlīnes starptautiskais kinofestivāla goda balvu "Zelta lācis" par mūža ieguldījumu, bet 2019. gadā - Kannu kinofestivāla balvu "Zelta palmas zars".
Lūk, dažu Latvijas fanu atvadu vārdi -
Līga Vasiļūna:
Alēns Delons miris.
Mūsdienu sabiedrībā, kad visi baidās paniski no vecuma, nāves un cenšas izskatīties jaunāki, iesaka tev lietot šādus krēmus un tādus krēmus. Un uzzinot, ka tu savos nu jau faktiski 45, nelieto nekādus specifiskus krēmus - ir šausmās. Bet man nav bail ne no novecošanas, ne nāves.
Īsi pirms dzimšanas dienas daudz ir cilvēkiem pārdomu un zinātnieki ar saka, ka biežāk piedzīvo depresiju.
No vienas puses gaidi dzimšanas dienu, bet no otras, esi tajā vecumā, kad saproti, ka būs tāda diena, kā visas citas un kas tur ko gaidīt, ka kļūsti vecāks. Tāpat tas notiks. Un īsti nekad nav bijusi vērienīga svinēšana ar citiem, jo pati to neesmu gribējusi rīkot sev.
Es dzimšanas dienās mēdzu tāpēc pazust un būt ar sevi vien. Tad neko negaidi un zini - ko pats sev uzbursi, tas arī būs.
Es atceros, kad man bija gadi aptuveni 10 - Eolikai bija jauna dziesma. Toreiz nezināju, kas ir Dzeina Fonda un Alēns Delons.
Es piedzimu PSRS , okupācijas laikā. Kaut 80tie jau bija gadi, kad daudz rietumu kultūras ienāca arī Latvijā - es uzaugu ar Raimonda Paula un itāļu estrādes dziesmām. Tad par kino zināju maz. Augu laukos un filmas redzēju retās. Ko tv radīja, to reizēm redzēju. Bet man tv bija ļoti maz laiks. Tā oficiāli bez nosodījuma drīkstēju seriālus jeb ziepju operas skatīties. Visam citam nebija laiks. Toreiz, 90 sākumā, tos skatījās teju visi.
Kad dziesma iznāca Eolikai - es nezināju, kas ir Alens Delons. Reiz, 90to gadu sākumā vedu zirņus uz tirgu. Biju jauna, gadi 14 -15. Viens no pircējiem Vidzemes tirgū teica - gandrīz kā Džeina Fonda. Es nezināju, kas ir Dzeina Fonda, bet zināju, ka to piemin Eolika dziesmā. Mājās atgriezusies jautāju mammai, kas ir Alens Delons, ja dziesmā ir vārdi tādi. Ak, tas taču franču aktieris. Izrādījās, ka pat dažas filmas esmu redzējusi.
Sācis no lejas, kļuvis populārs, bet dzīves nogalē tuvinieki plēsās un ķildojās savā starpā. Kaut bija daudz sievietes, trīs no tām deva četrus bērnus - viņš nomira vientuļš. Viņu par vīru 60tajos, 70tajos būtu gribējušas daudzas. Taču cik viņš pats bija laimīgs un ko patiešām mīlēja - to zin tikai viņš pats.
Atceros, es toreiz skatījos uz Delona foto un domāju - interesanti, kā tas sievietes iemīlas redzot tikai izskatu, viņa filmu tēlus - viņš realitātē taču cits cilvēks. Viņas taču nepazīst viņa paša būtību.
Vienu gadu izdomāju, ja jau tā Eolikas dziesma man tā piesaistījusi - jānoskatās visas Džeinas Fondas filmas un Alena Delona. Bija 1999. gads. Tobrīd varēja filmas pirātiskās versijas atrast un novilkt. Nopirku datoru un domāts - darīts.
Es vēl 1999. gadā joprojām faktiski nepratu krievu valodu. Man tā uzdzina šausmas, jo dēļ tās es ar lielām mokām pabeidzu pamatskolu. Un te nu es velku pirātisko, kas ir tikai šausmīgi ierunātu krievu valodas tulkojumu.... Ne visas gan atradu toreiz, bet lielākā daļa filmu bija pieejamas pirātiskā versijā. Sēdēju viena ar matē tēju un daudzus vakarus pēc kārtas skatījos vienu filmu pēc otras.
Lai cik smieklīgi nebūtu, bet daļēji krievu valodu pamazām sāku saprast. Pusi jēgas no filmas nesaprotot - tā es noskatījos ap 60 +25 filmām( Delona un Fondas)Vēl daudzas palika neatrastas un daudzas uz ekrāna iznāca pēc tam, kad izdomāju to darīt. Fonda vien jau filmējusies 17 filmās pēc 99 gada.
Toreiz domāju - varbūt ar kādu kopā, kas ir tikpat traks darīt kaut ko , jo vienkārši tā gribējās.
Varbūt jāatkārto būs ziemas vakaros, bet bez krievu tulkojuma pirātiskā versijā:D
Lai gan tam pluss bija - šodien es runāju brīvi un saprotu ļoti labi krievu valodu.
Tas viss vienas Eolikas dziesmas dēļ.
Un kaut patiesībā nesaskatu neko, ka būtu bijusi līdzīga Fondai padsmit gados - viņai arī ir trīs bērni. Un Fonda reiz teikusi, ka vienīgais, ko nožēlo - ka nebija bērniem tik klātesoša un ar tām zināšanām, ko saprata vēlāk, kā būtu varējusi būt un audzināt. Un izrādīt mīlestību. Un tas vienīgais kopīgais. Arī Alens Delons neprata izrādīt to dēliem.
Tāpēc es esmu laimīga, ka sapratu ātri - neviens darbs uc nav tik vērtīgs, cik vērtīgi būt ar bērniem. Un nebaidīties izrādīt, cik ļoti mīli.
Ar laiku sapratu, kāpēc tā dziesma man aizķērusies. Bērnība/jaunība...
Un pieliku punktu.
Lai gan filmas noskatītos vēlreiz visas pēc kārtas. Bez krievu tulkojuma.
Iveta Buiķe:
Ir aizgājis viens no Lielajiem. Alēns Delons. Ne tikai izcils Aktieris, Mākslinieks, bet arī Cilvēks ar lielo burtu. Kopš paša sākuma viņš nostājās pret Ļaunuma impēriju (fašistisko Krieviju) un līdz pēdējam brīdim bija Ukrainas pusē. Lai viegli viņā saulē, Meistar!
Valdis Klišāns:
Neliela atmiņu epizode
Katram skatītājam par slaveniem cilvēkiem ir savas individuālas atmiņas. Man Alens Delons pirmām kārtām bija Zorro – filmu padomijas kinoteātros sāka demonstrēt drīz pēc tās uzņemšanas 70. gadu vidū.
Tagad spriežu, kā tā noteikti nebija Delona spožākā kinoloma, no aktiermeistarības viedokļa raugoties. Tomēr filmas iespaids uz 70. gadu tīņiem bija grandiozs – Zorro otrajā plānā nobīdīja Gojko Mitiča un Pjēra Brisa “indiāņus”.
Taisījām špagas, paukojāmies reizēm pat gūstot bīstamas traumas, vilkām Z (kam nebija nekāda sakara ar krievu fašismu). Ar Z bija aprakstītas daudzas sētas un ēku sienas.
Tā kā neko nezinājām ne par Betmenu, ne Supermenu, tas bija pirmais “dubultais” varonis un atriebējs mūsu padomjlaika dzīvē. Kad pēcāk uz ekrāniem parādījās “Reiz dzīvoja policists” un padomijas-Francijas kopražojums “Teherāna -43”, vienalga virsroku ņēma Zorro. Tā bija filma ar labām beigām.
Uzziņai:
Sieviešu mīlulis un elks, viņš ir ne tikai aktieris un sekssimbols, Delons (Alain Delon) ir arī uzņēmējs, kurš dažkārt iekūlies lielos skandālos. Tieši brīvdomīgās dabas dēļ Delons ir tik labs aktieris, jo no armijas viņu izmeta par nepakļaušanos disciplīnai.
Alēns Delons ir pirmā kaluma kino zvaigzne, kas lielāko slavu piedzīvoja pagājušā gadsimta 60. un 70. gados. Piedzima viņš Parīzes piepilsētā 1935.gada 8.novembrī un jau no pašiem savas dzīves pirmajiem gadiem saskārās ar to, ko nozīmē būt starp dažādu ģimeņu dzirnakmeņiem. Delona māte ar tēvu izšķīrās, kad dēlam bija četri gadi.
Viņš it kā kādu laiku nonāca audzināšanā pie savas auklītes, lai gan šī stāsta daļa arī varētu būt safabricēta. Vispār ir ļoti daudz stāstu ap Alēnu Delonu, kas padara viņu par vēl noslēpumaināku, nekā viņa skats.
14 gadu vecumā Alēns Delons nolemj, ka skola viņam nav vajadzīga. Viņš kādu laiku piestrādā pie miesnieka, kas ir arī viņa patēvs. Tā puika apgūst gaļas izcirtēja amatu. Tomēr skaidrs, ka ilgam laikam ar to viņam nepietiek. Tāpēc jau pēc trīs gadiem Delons piesakās franču leģionā. Viņš nonāk Vjetnamā, kur Francija iesaistījusies savā pirmajā Indoķīnas karā.
Tomēr armija nav īstā vieta Delonam. Lai arī viņš mēģināja teikt, ka armijā viņam pavērās daudz dažādu iespēju karjerai, tāpat viņš pateica, ka aptuveni trešo daļu sava dienesta laika viņš pavadīja izpildot dažādus soda darbus. Delons nevarēja klausīt citus, tāpēc par to samaksāja savā dienesta laikā.
Atgriezies Francijā viņš saņēma oficiālo pavēsti par izmešanu no armijas. Tāpat viņa vārds it kā parādījās lietā, kurā viņš no armijas noliktavas nozadzis revolveri. Tomēr nekāda soda šajā ziņā laikam nav bijis.
Parīzē Delons piepelnījās kā mācēja – bija krāvējs, viesmīlis un tamlīdzīgi. Lielas iespējas viņam pavērās, kad viņu noskatīja Deivids Selzniks. Holivudas skauts, producents un filmu veidotājs pamanīja Delona izskatā un manierēs iespējas strādāt kino. Viņš piedāvāja Delonam vairāku gadu līgumu un pat angļu valodas nodarbības. Tomēr pēc garām pārdomām Delons atteicās. Viņa draugi, kas paši bija aktieri, ieteica mēģināt laimi Eiropā.
Un laime atnāca pie viņa jau ar pirmajām reizēm, kad Delons parādījās uz ekrāna. Viņa tēls allaž tik noslēpumains, izjusts un skaists, satrieca skatītājus. Pat kritiķi vērtēja viņa tēlojumu kā izjustu. Tāpēc piedāvājumi filmēties sāka birt viens pēc otra. Kamēr Eiropā Delons bija zvaigzne, ASV viņam tādu līmeni sasniegt neizdevās.
Delons ātri sapelnīja naudu un mēģināja iekarot Holivudu, bet tas viņam neizdevās ne pirmajā, ne otrajā, ne arī trešajā reizē. Viņš kļuva par vienu no pieprasītākajiem aktieriem Japānā, bet ne Holivudā. Tāpat viņa zvaigzne bija īpaši spoža PSRS un Eiropas zemēs. Tikmēr pats Delons pamēģināja savas spējas filmu producēšanā.
Viņa izjūta par to, kur filmas tiešām nopelnīs naudu atmaksājās, kad viņš par savu spēli sāka prasīt nevis naudu, bet gan filmas unikālās izplatīšanas tiesības. Tā viņš nopelnīja naudu, lai varētu taisīt savas filmas. Tāpat Alēna Delona firmas zīme rotāja apģērbus, saulesbrilles, skriešanās sacīkstes un ko tik vēl ne.
Tomēr liela daļa viņa dzīves ir skandāli. To nav ļoti daudz, bet ir daži, kas ir ļoti lieli. Viens no tiem ir saistīts ar Delona miesassarga Stevana Markoviča nāvi. Miesassargs tika atrasts mežā noslepkavots.
Bet pirms nāves viņš bija paspējis aizsūtīt vēstuli savam brālim, sakot, ka, ja es nomiršu, tad vainīgs ir Alēns Delons un korsikāņu mafijas krusttēvs Fransuā Markantoni.
Aktiera miesassargs ievadīja baumas par Delona saistību ar kriminālo pasauli, nosaukdams Markantoni par Delona krusttēvu. Īpaši smags šis skandāls kļuva tad, kad piesauca arī tā laika Francijas premjerministru Žoržu Pompidū.
Viņam arī nācās liecināt šajā lietā, kas atnesa milzīgas pārmaiņas Francijas slepenajiem dienestiem. Tika izplatītas baumas, ka Pompidū, viņa sieva, Delons un citi iesaistīti dažādās orģijās. Kad Pompidū kļuva par valsts prezidentu, šī skandāla dēļ ripoja daudzas galvas.
Bet Delona slavai šie skandāli daudz slikta neizdarīja. Viņš vēl joprojām ir slavens un kā pats atzina, tas viņam palīdz dzīvot labi – viss, ko viņš iesāk, atnes naudu tikai tāpēc, ka tas ir Delons, kas to dara.
Protams, viņš ir sieviešu mīlulis, bet arī tas sagādājis viņam raizes. Reiz pēc kāda romāna beigām Delona mīļākā izdarīja pašnāvību. Tomēr filmu zvaigžņu dzīve ar to arī īpaša – viņiem šāda lietas piedod un turpina dievināt.
#AlainDelon #France #Paris2024
FOTOGALERIJA NĀKAMAJĀ LAPĀ
atbildēt
+112
