Žanna Friske: Bērniņš ir gaidīts, bet neplānots

Ekskluzīvā intervijā žurnālam „Hello!” Žanna Friske ar faniem padalījusies savās emocijās un atklājusi daudzas citas visai personiskas lietas.

Par izvēli bērniņu pasaulē laist Maiami

„Es esmu priecīga, ka mans bērniņš pasaulē nāks Maiami. Šeit ir tik jauks klimats, ka bērnus pēc dzimšanas netuntuļo un vēl pavisam maziņus nes uz okeānu peldēties. Kad es ierados Maiami, tad sākās svinības,” stāsta Žanna Friske.

„Es iepriekš nebiju pievērsusi tam uzmanību, bet šeit, kad redz sievieti ar vēderiņu, visi apsveic, interesējas, kas būs, kā norit grūtniecība un kad bērniņš nāks pasaulē. Sāk dalīties pieredzē, dot padomus; visi vēl veiksmi un veselību. Visi ir daudz emocionālāki, kā Krievijā analoģiskā situācijā.”

Par mediju uzmanību

„Maskavā bija pagrūti: klimats, dzīves ritms, nebeidzama uzmanība. Es vēlējos izvairīties no visa notiekošā apspriešanas dzeltenajā presē. Pati es esmu pieradusi pie daudz kā, bet tagad man ir atbildība par vislielāko dārgumu.”

FOTO: Žanna Friske

Par bērniņa gaidīšanas prieku

„Katra sieviete cer izbaudīt laimi būt par māti, un es nebiju nekāds izņēmums. Tomēr viena lieta ir sapņot un plānot, bet pavisam cita, kad pienāk attiecīgais notikums. Es uzzināju, ka kļūšu par mammu, kad atgriezos no atvaļinājuma, un ļoti par to nopriecājos. Bērniņš ir ilgi gaidīts, bet … teiksim tā – neplānots. Pienāca laiks un viss nokārtojās tā, ka es varēju atstāt darbu, ne par ko neraizējoties, pieņemot šo ziņu mierīgi. Nedz man, nedz Dimam nebija panikas. (..) Viss ir tā, kā tam bija jābūt. Un mana grūtniecība norit ļoti gludi. Es gandrīz līdz pat sestajam mēnesim uzstājos uz skatuves, arī lēkāju. Arī šobrīd es esmu enerģijas pārpilna, līdz pat pulksten 12 naktī es nodarbojos ar dažādām lietām. Paldies Dievam ārsti man neko neaizliedz, tieši pretēji, stāsta, ka grūtniecība ir fizioloģisks process un grūtnieces – nav slimnieces.”

Kad bērniņš nāks pasaulē

„Apsolu, ka drīz.”

Par tuvinieku atbalstu

„Māsa jau ir atbraukusi. Vēlāk atbrauks mamma. Bez viņas, atzīšos, man būtu grūti. Es ļoti rēķinos ar viņas atbalstu. Un pirms pašām dzemdībām atbrauks arī Dima.”

Par to vai zina gaidāmā bērniņa dzimumu

„Kad mana mamma bija stāvoklī ar manu jaunāko māsu, līdz pēdējai dienai visi teica, ka būs puisītis. Tētis staigāja lepns, un klāja galdus par godu mantiniekam, bet pasaulē nāca Nataša. Tāpēc, ko Dievs dos, to arī mēs ar prieku sveiksim savā ģimenē. Bet es, protams, vienmēr esmu vēlējusies dēlu, un ļoti ceru, ka mans sapnis piepildīsies.”

Par bērniņa pirmo fotogrāfiju

„Tas stāv man mājās rāmītī. Es katru rītu ceļos, skatos uz to, un nespēju noticēt, ka tas ir mans bērniņš, neskatoties pat uz to, ka man jau ir liels vēders, mazais visu laiku kustās un sazinās ar mani. Manī dzīvo mazs cilvēciņš! Kad es ieguvu pirmo fotogrāfiju (no ultrasonogrāfijas – red.), tad uzreiz, protams, pateicu, ka bērniņš ir līdzīgs man, neskatoties uz to, ka tajā viss ir tik maziņš.”

Par kāzām

„Vai obligāti vajadzīgas kāzas? Ja piedzimst bērniņš, tad uzreiz vajag oficiāli noformēt attiecības? Vajag ielūgt viesus, lai visi dzertu, ēstu, un lai līgava būtu baltā kleitā? Nezinu, varbūt laiki ir mainījušies, bet mēs ar Dimu savādāk uz to raugāmies. Lai būtu kopā, mums nav nepieciešamas kāzas, zīmogi un visa pārējā atribūtika. Mēs esam laimīgi, un tas ir pats galvenais.”

Par atgriešanos Krievijā

„Es ļaušu bērniņam aklimatizēties, un pati atgūšu formu, tāpēc domāju, ka tas varētu notikt vasarā. Tik garš atvaļinājums man ir pirmais dzīvē.”