"Pussy Riot" dalībniecēm piespriests divu gadu cietumsods

Tiesneses Marinas Sirovas nolasītajā spriedumā teikts, ka grupas dalībnieces "rūpīgi plānojušas" pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu vērsto akciju, kas 21.februārī tika sarīkota Maskavas Kristus Pestītāja katedrālē.

"Tiesa atzīst viņas par vainīgām. Tiesa pie šāda secinājuma nonākusi, pamatojoties un pašu apsūdzētu liecībām un citiem pierādījumiem," teikts spriedumā.

Tiesa atzinusi, ka 22 gadus vecā Nadežda Tolokoņņikova, 24 gadus vecā Marija Aļohina un 29 gadus vecā Jekaterina Samuceviča pastrādājušas "smagu sabiedriskās kārtības pārkāpumu" un izrādījušas "nepārprotamu necieņu pret sabiedrību".

Tiesa norādījusi, ka apsūdzētās apzinājušās savas rīcības aizvainojošo raksturu un iesaistījušās "noziedzīgā sazvērestībā ar mērķi paveikt rupju sabiedriskās kārtības pārkāpumu".

Apsūdzētās, kas pirmstiesas apcietinājumā jau atrodas piecus mēnešus, esot dziedājušas "zaimojošu dziesmu" un "izsaukušas necenzētus vārdus, turklāt mētājot rokas un kājas".

Lai gan pašas apsūdzētās apgalvo, ka viņu sarīkotā "panku lūgšana" ir bijusi protesta akcija pret Krievijas pareizticīgās baznīcas izrādīto atbalstu Putinam, tiesa, atsaucoties uz liecinieku teikto, atzinusi, ka tā esot bijusi reliģiska zaimošana, nevis politiska akcija.

Tikmēr viena no apsūdzētajām - Tolokoņņikova - ar advokāta starpniecību izplatītajā tvitera paziņojumā norādījusi, ka "mūsu ieslodzīšana kalpo par skaidru un nepārprotamu zīmi, ka brīvība tiek atņemta visai valstij".

"Pussy Riot" dalībnieces spriedumu noklausījās, stāvot kājās un saslēgtas rokudzelžos, kurus apsargi, atšķirībā no iepriekšējām tiesas sēdēm, tā arī nenoņēma.

Saskaņā ar spriedumu notiesātajām "Pussy Riot" dalībniecēm sods būs jāizcieš "vispārējā režīma kolonijā", kas ir smagākais ieslodzījuma veids, kādu Krievijā var piespriest pirmo reizi tiesājamām sievietēm.

"Ņemot vērā nodarītā raksturu un tā radītā apdraudējuma apmērus, apsūdzēto labošanās iespējama tikai ar reāla soda palīdzību," pēc trīs stundas ilgušās sprieduma konstatējošās daļas lasīšanas pārpildītajai zālei paziņoja tiesnese Sirova.

Prokuratūra bija pieprasījusi apsūdzētajām piespriest trīs gadu ilgu cietumsodu, lai gan maksimālais likumā paredzētais sods par "Pussy Riot" dalībniecēm inkriminēto nodarījumu ir septiņi gadi.

Apsūdzēto advokāts jau pirms sprieduma pasludināšanas paziņoja, ka gadījumā, ja viņa aizstāvamās netiks attaisnotas, tiesas lēmums tiks pārsūdzēts, tostarp arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Tikmēr pie tiesas ēkas jau pirms sprieduma nolasīšanas policija sāka aizturēt tur sapulcējušos protestētājus.

Tiek ziņots, ka ap plkst.14 (plkst.15 pēc Latvijas laika) no tiesas ēkas aizbraukuši pieci ar aizturētajiem piepildīti policijas furgoni.

Aizturēto vidū ir Kreisās frontes līderis Sergejs Udaļcovs, kā arī bijušais pasaules čempions šahā un opozīcijas aktīvists Garijs Kasparovs.

Neskatoties uz aizturēšanām, pūlis pie tiesas ēkas neizklīda. Kāds no atbalstītājiem pamanījās atskaņot vienu no "Pussy Riot" dziesmām tādā skaļumā, ka tā bija dzirdama arī tiesas zālē.

Protesta akcijas notiek arī citviet pasaulē.

Piemēram, Parīzē protestētāji, kas pulcējās Igora Stravinska laukumā, skandēja: "Brīvība, brīvība!"

Tikmēr Ņujorkā pret "Pussy Riot" dalībnieču ieslodzīšanu protestēja aptuveni 30 cilvēki. Daudziem galvā bija "Pussy Riot" raksturīgās krāsainās maskas. Protestētāji bija sapulcējušies pie Svētā Nikolaja krievu pareizticīgās baznīcas un netālu esošā Krievijas konsulāta, kur bija jūtama spēcīga policijas klātbūtne. Rezultātā par satiksmes bloķēšanu un sejas masku valkāšanu tik arestēti seši cilvēki.

Bulgārijā savukārt "Pussy Riot" atbalstītāji izrotāja karavīru tēlus padomju armijas piemineklī ar krievu pankgrupai raksturīgajām krāsainajām sejas maskām.

""Pussy Riot" ir iedvesmas simbols cīņai par demokrātiju Krievijā. Visa starptautiskā sabiedrība, tostarp Bulgārijas varasiestādes, atbalsta viņas pret režīma mēģinājumiem aizvērt viņu mutes," teikts aktīvistu aģentūrai AFP nosūtītajā paziņojumā.

Savukārt puskailas Ukrainas feministu organizācijas "Femen" aktīvistes, kas kļuvušas pazīstamas, regulāri rīkojot dažādas protesta akcijas ar saukli - "Atnācu, izģērbos, uzvarēju", solidarizējoties ar Kremļa vajātajām "Pussy Riot" dalībniecēm, ar motorzāģi nozāģējušas Kijevas Brīvības laukumā uzslieto koka krustu.

Krusts bija uzstādīts komunistiskā terora upuru piemiņai vietā, kur savulaik atradusies PSRS Iekšlietu komisariāta ēka, kuras pagrabā čekisti slepkavojuši ieslodzītos.

Izplatītajā paziņojumā "Femen" norāda, ka ar savu akciju vēlas aicināt "bez žēlastības no smadzenēm izzāģēt satrunējušos reliģiozos aizspriedumus, kas kalpo par pamatu diktatūrai".

"Pussy Riot" atbalsta akcijas notikušas arī Barselonā, Briselē un Londonā.

Tomēr Maskavas ielās izgājuši arī pareizticīgās baznīcas atbalstītāji. Viens no viņiem pie tiesas ēkas izsaucās: "Lai "Pussy Riot" un viņu atbalstītāji deg ellē!"

Neilgi pēc sprieduma pasludināšanas, Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrina Eštone paziņoja, ka virs Krievijas tiesu sistēmas pēc piektdienas sprieduma parādījusies "nopietna jautājuma zīme".

"Šis spriedums ir nesamērīgs," norādīja Eštone, piebilstot, ka tas liek uzdot nopietnus jautājumus "par Krievijas uzticību starptautiskajām saistībām, nodrošināt taisnīgu, caurskatāmu un neatkarīgu tiesas procesu".

"Es sagaidu, ka šis spriedums tiks pārskatīts un grozīts saskaņā ar Krievijas starptautiskajām saistībām," viņa uzsvēra, norādot, ka šī lieta ir pieskaitāma pie opozīcijas aktīvistu politiski motivētu vajāšanu gadījumiem un iebiedēšanas Krievijā.

Šī tendence satrauc ES un ir "pretrunā Krievijas starptautiskajām saistībām, kas attiecas uz vārda brīvību," norādīja Eštone.

Viņa paziņoja, ka cilvēktiesību ievērošana un likuma vara ir obligāta ES un Krievijas attiecību daļa, un šāds spriedums miermīlīgai, kaut pretrunīgai, uzskatu izpausmei ir ļoti uztraucošs.

Arī ASV Valsts departamenta preses pārstāve Viktorija Ņūlenda ir aicinājusi spriedumu pārskatīt.

"Savienotās Valstis ir nobažījušās par spriedumu un nesamērīgo sodu (..) un negatīvo ietekmi uz runas brīvību Krievijā," paziņoja Ņūlenda.

Spriedumu kā nesamērīgu novērtējis arī Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidents Žans Klods Miņons.

Līdzīgu nostāju paudušas arī Francija un Vācija.

Francijas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis norādīja, ka šajā lietā pārkāpumi, salīdzinot ar sodu, bijuši otršķirīgi, bet Vācijas kanclere Angela Merkele atzīmēja, ka spriedums "nav harmonijā ar Eiropas tiesību un demokrātijas vērtībām".

Bažas par tiesas spriedumu un apstākļiem, kādos notiesātajām nāksies izciest sodu, paudusi arī Lielbritānija.

Savukārt Krievijas pareizticīgā baznīca aicinājusi varasiestādes izrādīt "žēlsirdību" pret notiesātajām.

"Neapšaubot tiesas sprieduma likumību, mēs lūdzam valsts iestādes likuma ietvaros izrādīt žēlsirdību," teikts paziņojumā, kuru izplatījusi baznīcas augstākā padome.

"Ir svarīgi nošķirt grēku no grēkotāja, nosodot pirmo un cerot uz otrā nožēlu," paziņojusi baznīca.