Sieva atsaka Nikolajam Baskovam

Agrāk dziedātājs aiz māņticības atteicies kaut ko runāt par sievas grūtniecību un par mazo dēlēnu, bet toties tagad dziedātāja pielūdzēji beidzot var uzzināt ne mazums interesantu sīkumu.

„Teikšu godīgi, es pats uzprasījos piedalīties dzemdībās,” atklāti stāsta Baskovs. „Un ne tāpēc, ka tas ir modē, bet es gribēju atbalstīt Svetu, lai viņai būtu mierīgāk vai kā. Bet viņa kategoriski atteica un lūdza pagaidīt aiz durvīm. Es nostaigāju tik daudzus apļus pa gaiteni! (Smaida.) Ļoti uzraucos, jo mana sieva dzemdēja pirmoreiz. Mani atbalstīja Svetlanas vecāki, kas bija blakām un mani vecāki.”

Jaundzimušo dēlu Nikolajs ieraudzīja tikai stundu pēc viņa nākšanas pasaulē, raksta „Moskovskij komsomoļec” (Московский комсомолец). Lūk, ko pats dziedātājs stāsta par saviem pirmajiem iespaidiem: „Vienīgais, ko es varēju izteikt, tā bija fakta konstatēšana: „Es tiešām esmu kļuvis tēvs!”

„Visā, kas attiecas uz bērnu, laikam vajag būt galēji uzmanīgam,” uzskata Nikolajs. „Es zināju bērna dzimumu un varēju jau iepriekš vienkārši sagādāt visu nepieciešamo – sapirkt zilus rāpulīšus, visādas zilas micītes. Bet es to nedarīju. Dzirdēju, ka nevar. Es rīkojos viltīgāk. Apmēram nedēļu pirms dzemdībām devos reidā pa veikaliem, salasīju visu, kas man patīk un atstāju to veikalā. Kad Sveta piedzemdēja, es ātri paņēmu visas atliktās lietas. Man bija tikai četras dienas, lai visu sagatavotu Svetas un Broņislava sagaidīšanai mājās, lai aizpildītu absolūti tukšu istabu!”

Uz jautājumu par to, vai viņš ņem dalību dēla audzināšanā, Baskovs atbildēja tā: „Ak vai, viņš ir tik maziņš, tik trausls, ka es sākumā baidījos viņam kaut kā nodarīt pāri. Bet jau esmu iemācījies viņu vannot. Četrās dienās, kuras pavadīju dzemdību namā, es ja tā varētu teikt, esmu izgājis jaunā tēva kursu. Mācījos visu sekojot Svetai: kā mainīt autiņus, kā nomainīt paladziņu...”

Par vienīgo problēmu jaunajā laimīgajā ģimenē kļuva priekšā stāvošās mazā Broņislava kristības. „Es piedāvāju Monserat Kabaljē (Monserrat Caballe) kļūt par krustmāti, viņa ar sajūsmu piekrita šim piedāvājumam,” stāstīja Nikolajs. „Bet viņa ir katoliete, bet mēs ar Svetu – pareizticīgie un kristīsim Broņislavu pareizticīgo baznīcā. Es iepriekš nedomāju, ka tas var kļūt par klupšanas akmeni. Vairums baznīcas kalpotāju teica, ka nevar kristīt bērnu katoliete un atsaka kristību ceremoniju. Es cienu baznīcas likumus, bet mēs griezīsimies rakstiski Patriarhijā, tāpēc, ka sirdī es saprotu, ka Dievs – vienalga viens. Jebkurā gadījumā ātrāk par rudeni Broņislava kristības nenotiks.”