Merlinu Monro nogalinājuši draugi un tuvinieki

Austrāliešu režisors Filips Mora (Philippe Mora) pēc līdz šim nezināmu dokumentu, kas glabājās zem FIB arhīva „Slepeni” zīmoga, izpētes, nonāca pie secinājuma, ka leģendārā aktrise kļuvusi par sazvērestības, kuras mērķis bija viņu novest līdz pašnāvībai, upuri un publicēja savus pētījumu rezultātus laikrakstā „Sydney Morning Herald”.

Sazvērestībā piedalījās psihoanalītiķis, kas konsultēja Merlinu un palīdzēja viņai nomierināt nervus ar tām pašām miegazālēm, kas viņu noveda kapā; ekonome, kas atbildēja par aktrises mājsaimniecību; žurnālists un labs Merlinas draugs; britu izcelsmes Holivudas aktieris Pīters Laufords (Peter Lawford), ar kuru blondīne uzturēja attiecības kopš 1949.gada. Netiek izslēgts, ka sazvērnieku vidū bija pats Roberts Kenedijs (Robert Francis Kennedy), bet visā visumā viņš bija lietas kursā, jo slepenajos dokumentos tam ir atrodams apstiprinājums. 

Slepenības plīvura noņemtajos arhīvos tiek teikts: „Pīters Laufords (tālāk vairākus vārdus aizkrāsojusi cenzūra) zināja no Merlinas Monro par to, ka viņa pieļāva iespēju falsificēt pašnāvību, lai rosinātu interesi par sevi.” Iespējams, ka aktieris ar pārējo sazvērestības dalībnieku palīdzību pārliecināja slaveno aktrisi izpildīt savu nodomu, apsolot, ka kādu laiku pēc tām, kad viņa iedzers lielu devu miegazāles, viņu it kā atradīs un vedīs pie samaņas. Zvaigzne tam noticēja, bet šīs izrādes fināls nebija tāds, kā gaidīts. Viņa nesagaidīja palīdzību, viņai ļāva nomirt.

Diemžēl FIB dokumentos nebija minēts, kāds bija aktrises slepkavu mērķis, bet dažas norādes tomēr ir. Daļēji ir pieminēts mīlas trijstūris: Roberts Kenedijs uzsākot romānu ar apburošo blondīni, pasola sievai, ka šķirsies no viņas, bet pēc tam atsakās no saviem vārdiem un Merlina piedraud laist atklātībā viņu sakara pašas pikantākās un intīmākās detaļas. Lai glābtu savu reputāciju, Štatu ģenerālprokurors varēja izšķirties par galējiem līdzekļiem.