Zane VAĻICKA:"Jutos kā pazudusi..."
Aizraujoši un krāšņi, interesanti un azartiski. Sporta deju sacensībās kaut ko tādu nevar ieraudzīt, varbūt vienīgi paraugdemonstrējumos.
[13]
01.03.2007 08:08
Lūk, komplimenti šovam Dejo ar zvaigzni. Sekojot žūrijas kritikai un uzslavām, varam jau sākt atšķirt dejas, stilus. Skatoties uz dejotājiem, var pamanīt, kurš dejo savam priekam, kurš žūrijai, kurš skatītājiem, bet kurš formāli izpilda deju soļus, lai gan ar burvīgu smaidu uz lūpām. Arī Latvijas Sporta deju federācijas prezidents Vito Feldmanis ir pamanījis, ka dažs grib labi nodejot, bet cits — uztaisīt šovu.
Tik dažādas dejas
No standartdejām šovā Dejo ar zvaigzni pagājušajā reizē bija jādejo lēnais fokstrots. Ritma ziņā tā tiek uzskatīta par ļoti grūtu deju. Fokstrota ideja pieder Amerikai. Kad lēno fokstrotu sāka dejot Ņujorkā, dejotāji un skatītāji atsaucās ar lielu sajūsmu.
Latīņamerikas dejas pārstāvēja pasodoble, kas radusies Spānijā. Savā ziņā tā ataino aizraujošus vēršu cīņu skatus, kurās partnerim ir toreadora, bet partnerei apmetņa loma. Deju izteiksmīgāku padara mūzikas marša ritms.
"Sarežģīta horeogrāfija! Dejotāji katru reizi paveic fantastisku darbu," patiesi izbrīnīts ir Latvijas Sporta deju federācijas prezidents Vito Feldmanis. "Arī tie, kuri jau izbalsoti, startēja fantastiski." Viņš arī uzskata, ka skatītāju vērtējums nebūt nav slepena un slēpjama informācija. "Re, Eirovīzija. Balsu skaitīšana ir vēl lielāks šovs nekā pati dziesma. Es domāju, ka tas nevienu dejotāju neiedzītu depresijā, ja viņš redzētu savu rezultātu. Pirmajā reizē Rutulis/Abramova bija pēdējie, bet tagad viņi jūt, ka ķimerēties nevarēs, vajag dejot ar visu sirdi un dvēseli."
Atraisītība
Ar katru pārraidi palielinās ne tikai dejotāju meistarība, bet arī žūrijas kritēriji top skaidrāki, raidījuma vadītāji kļūst elastīgāki. "Visi mācās," smejas V.Feldmanis. Ja salīdzina pirmo pārraidi ar ceturto, var redzēt, kā dejotāji sāk izmantot dažādus aksesuārus (lietussargus, ziedus, apmetņus u.c.). "Visi ir ieguvēji. Arī skatītāji. Viņi redz, ka nav jābūt dejojušam no triju gadu vecuma, lai varētu iemācīties skaisti dejot. Nemaz nevajag tik daudz strādāt, kā tagad to uzņēmušies šova dalībnieki," saka V.Feldmanis. Viņš raidījumu skatās ar divējādām jūtām. No profesionālā viedokļa — viņa favorīti ir Rūja/Naumova. "Taču es galīgi negribu nenovērtēt tos, kuri apzinās, ka viņi gan nav tik spēcīgi, tāpēc vairāk iziet uz šovu. Tas ir līdzvērtīgi. Arī mēs diskutējam, vai sporta dejas ir māksla vai sports. Katrs izmanto savu trumpjus." Vito Feldmanis aizrāda, ka pirmajās pārraidēs bija par daudz grima un par daudz teātra. "Bet labi, ka tāds notikums vispār ir," viņš piebilst. "Uz priekšu! Gaidu katru pārraidi!"
***
Zane Vaļicka pēc izbalsojuma nejūtas apvainojusies un sāpināta
"Man ne mirkli nebija ilūziju par savu dejotprasmi, lai ietu uzvarēt. Esmu tikai ieguvēja. Esmu pārvarējusi sevi, jo dejošana nekad nav bijusi mana stiprā puse. Vienmēr esmu bijusi sportiska, bet ne plastiska. Es ieguvu daudz jaunu draugu, jo kopā ir pārdzīvotas bailes, uztraukums. Vai es turpināšu dejot? Šādi tādi plāni mūsu komandai jau ir, domāju, ka impulss ir bijis, būs vien jāturpina. Pašai vislabāk patika pēdējā deja, ar kuru arī mani izbalsoja. Tas bija fokstrots un Merilinas Monro tēls. Jāsaka paldies manam partnerim Oļegam Kuzņecovam. Brīžos, kad man neveicās un bija ļoti slikti, viņš man neļāva nokārt degunu. Viņa deju pieredze ir ļoti liela. Bez viņa uzmundrinošā skatiena jutos kā pazudusi."
***
Dejot par prieku sev, žūrijai, skatītājiem vai pienākuma pēc
Profesionāļa viedoklis
Ar katru pārraidi palielinās ne tikai dejotāju meistarība, bet arī žūrijas kritēriji top skaidrāki, raidījuma vadītāji kļūst elastīgāki. Visi ir ieguvēji. Arī skatītāji. Viņi redz, ka nav jābūt dejojušam no triju gadu vecuma, lai varētu iemācīties skaisti dejot.
***
Dalībnieces viedoklis
Žaklīna Cinovska saka paldies visiem tiem, kuri viņu atbalstīja. "Man ir grūti iet pa ielu, jo tagad nāk klāt sveši cilvēki un saka, ka gribējuši redzēt mani vēl dejojam, saņemu draugos.lv vēstules, uz kurām nespēju atbildēt. Tas ir patīkami, bet smagi. Jebkura biznesa saruna vispirms sākas ar līdzjūtības un sašutuma izteikšanu," domīgi saka Žaklīna. "Esmu šovbiznesā jau apmēram divdesmit gadus un kaut ko tādu pieredzēju pirmo reizi. Man pašai jau tā ir skumji, un visi atgādinājumi atkal uzjunda skumjas." Iespējams, tas liecina, ka raidījumu skatās un ir daudz līdzjutēju. Kurš uzvarēs? "Es nezinu. Prognozēt nav iespējams. Man šķiet, ka balsos ļoti maz cilvēku un kopīgais vērtējums varētu arī nebūt objektīvs.
Aiva KALVE