Eirovīzijas blondais grēks Kristīne VIRSNĪTE

Kur jūties labāk: raidījumā SeMS vai vadot Eirovīzijas dziesmu konkursu kopā ar Uģi?

SeMĀ ir lielāka iespēja izpausties, teikt, ko patiešām domāju. "Eirovīzijai" ir uzlikti rāmji, kas jāievēro. Tas tādēļ, lai mēs nekādā veidā neiespaidotu skatītāju balsojumu, lai gan mums būtu, ko teikt par katru dziesmu. Vēl lielāka atšķirība ir starp maniem tiešraides partneriem - Mārtiņš vispirms ir mūziķis un tikai pēc tam raidījuma vadītājs, bet Uģis ir profesionālis šajā jomā, ar viņu strādāt ir ļoti viegli. Tomēr tas nenozīmē, ka Mārtiņam kaut kas nepadodas. Mēs labi saprotamies, kas arī ir pamatā veiksmīgai sadarbībai.

Kādas bija izjūtas, pirmo reizi atrodoties tiešraidē, un kādas tās ir pašlaik?

Katra pirmā reize nāk ar neziņu un satraukumu. Viss slēpjas spējā to pārvarēt. Ja tas izdodas, cilvēks var strādāt televīzijā, ja ne, labāk sevi nemocīt. Satraukums joprojām parādās, kad ir jāsāk kas jauns, ko vēl līdz šim neesmu darījusi.

Vai ir gadījies saskarties ar lampu drudzi, un kā šādā situācijā rīkojaties?

Protams, ir gadījies un joprojām gadās. Lampu drudzis mērenās devās pat nāk par labu - ja tā vispār vairs nav, tad kaut kas nav kārtībā, iespējams, ka ir iestājusies rutīna.

Vai, paziņojot "Eirovīzijas" dziesmu konkursa rezultātus, nenākas to darīt ar smagu sirdi, ja tajā nav iekļuvis jūsu favorīts?

Nē, nekad neesmu izjutusi rūgtumu, paziņojot rezultātus, ja nu vienīgi nesapratni, jo tautas balsojums mani nebeidz pārsteigt.

Kas pašlaik jūsu dzīvē ir visaktuālākais?

Mana ģimene - tā vienmēr būs visaktuālākā.

"Saldā Dzīve", Baiba Kojare