Aina Poiša:"Es neesmu paņemama!"

Dāvids. Vai Aina Poiša ir tavs īstais vārds?

Aina Poiša. Jā, man gan ir arī dažādas iesaukas.

D. Man, piemēram, no tavām iesaukām vislabāk patīk Vaina!

A. Vaina? Normāli. Katram sava vaina. Arī man.

D. Kāpēc tev nav pseidonīma?

A. Man bija ideja — nosaukt sevi par Amēliju. Šovasar iekāpu vienā avotiņā un sevi tā arī nokristīju. Iespējams, televīzijai par garu, bet man patīk, kā skan.

D. Man ir aizdomas, ka cilvēkiem ir stereotipi, ka pastāv stereotipi. Vai tu tam piekrīti?

A. No vienas puses, par nesaprotamām lietām vieglāk atbildēt, kas tas ir stereotips. Uzreiz it kā visiem viss kļūst skaidrs. Tā ir pieņemta dogma, nav vairs jāmeklē atbildes.

D. Vai, strādājot televīzijā, ļoti jādomā, ko saki cilvēkiem?

A. Subjektīva esmu tikai tad, ja jūtu, ka tā varētu būt laba garšviela.

D. Bet ikdienā? Es tagad nerunāju par šovu. Vai cilvēki nejauc tevi pašu ar televīzijas Ainu?

A. Man šķiet, ka reizēm viņi izturas pret mani kā pret tādu, neteiksim, spitālīgo, bet ka viņi baidās man nākt klāt. Viņi ir nolēmuši, ka esmu mainījusies. Bet es nemaz neesmu mainījusies.

D. Vai uz ielas tev neviens savas problēmas nevēlas pastāstīt?

A. Mani tikai pasveicina. Nejūtos traucēta.

D. Cik ilgi, tavuprāt, cilvēks var strādāt televīzijā?

A. Kamēr neizžūst.

D. Vai tavi bērni priecājas, ka mammu rāda televizorā?

A. Es domāju, viņi būtu priecīgāki, ja nerādītu.

D. Nav lepni par to?

A. Varbūt ir, bet neizrāda. Manējais vienreiz garderobē bez rindas dabūja mēteli tikai tāpēc, ka ir mans dēls.

D. Mani gan vienīgi bargāk noštrāfē tāpēc, ka esmu Dāvids… Bet vai tev ir bijis tā, ka kāds izdara ko ļoti labu?

A. Jā, pirms dažām nedēļām man viena sieviete uzdāvināja sarkanu pašas adītu šalli. Pie šalles piemeklējusi sarkanu somiņu, somiņā salikusi visādus stila žurnālus…

D. Kopš tevi sāka rādīt televizorā, vai klienti pie tevis kā pie psihoterapeites vairāk nāk?

A. Es vairs nestrādāju par psihoterapeiti. Pieņēmu lēmumu šīs lietas nejaukt kopā.

D. Vai tad neviens nav lūdzies: "Aina, paņem mani!"?

A. Lūdza, bet es neesmu paņemama.

D. Varbūt tev rados kāds trakais bija, ja jau aizgāji mācīties par psihoterapeiti?

A. Es pati esmu traka. Nemaz nav jāmeklē radniecībā.

D. Vai tad paši drīkst ārstēties?

A. Jā, tas ir vislabākais veids, kā ārstēties.

D. Ja tu būtu ķirurģe, pati sev aklo zarnu varētu izgriezt?

A. To gan ne. Ķirurģiski es kādreiz pārtraucu vienīgi nevēlamas attiecības.

D. Ar nazi pa rīkli mīļotajam?!

A. Bez skalpeļa un asinīm. Saku, ka pietiek un negribu viņu vairs nekad redzēt. Tā ir mana ķirurģija.

D. Vai tu vēl kādreiz vēlēsies dakterēt cilvēkus?

A. Kad tas laiks pienāks, domāšu. Es neskrienu laikam pa priekšu. Kā es varu zināt, ko vēlāk gribēšu?

D. Bet tavs darbs taču ir briesmīgs! Kā tādam sūklim tev jāuzsūc sevī visas cilvēku dilemmas un problēmas. Nav tā, ka naktīs nevari aizmigt?

A. Ir jau… Tas nemiers vakaros patiesībā ir ļoti mokošs.

D. Tev patīk adīt, sēnes lasīt?

A. Sēnes lasīt nepatīk. Pēdējā laikā man patīk slinkot.

D. Kā tu slinko?

A. Nedaru neko. Pieceļos no rīta kā tāda slinka saule, kura nevar saņemties un no mākoņiem izlīst ārā, un planēju.

D. Nav gadījies ar galvu stenderē ieskriet?

A. Ir gadījies.

D. Vai tu savā dzīvē esi kādreiz bijusi blonda?

A. Nē, bet nedaudz ruda gan.

D. Ēst gatavot māki?

A. Jā.

D. Kas tev padodas vislabāk?

A. Cepti kartupeļi ar visu miziņu un sīpoliem. Vēl visādas garšvieliņas. Vienkārši.

D. Tas taču nav ēdiens!

A. Nu un? Tā ir viena no nepareizībām, ko kādreiz var atļauties. Pēdējos gados gan cenšos ēst veselīgi.

D. Kas ir veselīgi? Tas, kas negaršo?

A. Nē, tas, kas garšo, bet esmu pieņēmusi sev tādus likumus kā, piemēram, nelietot kečupu. Majonēzi — pēc iespējas mazāk.

D. Kurš ir tavs mīļākais gadalaiks?

A. Vasara. Pēc horoskopa esmu uz robežas starp Vērsi un Dvīņiem. Nevaru ciest ziemu. Man vajag sauli.

D. Kur tu pēdējo reizi biji atpūsties?

A. Pavasarī biju Ēģiptē. Jūra, siltums… neko vairāk man nevajag! Nekādas ekskursijas, neko. Ēst, izgulēties, sauļoties, peldēties.

D. Es, piemēram, Ēģiptē nometu svaru…

A. Es gan uzbarojos!

D. Kādu dzīvu ēģiptieti redzēji ar?

A. Vairākus, un pat ar lieliem panākumiem. Labi, ka bija viens paziņa no Latvijas, kurš izskatās trīsreiz dūšīgāks par tevi. Tas bija mans miesassargs.

D. Tu brauci uz Ēģipti kopā ar dūšīgo veci?

A. Es ar viņu iepazinos tur. Trāpījāmies vienā lidmašīnā.

D. Vai savu pirmo brūtgānu atceries?

A. Ļoti labi atceros. Es gāju ceturtajā klasē, viņš — septītajā. Viņš ir apprecējis manu draudzeni, ar kuru sēdēju vienā solā.

***

CV

Aina Poiša, TV sarunu šova Aina vadītāja

Psihoterapeite, patlaban šo jomu pametusi

Dzimusi 1957.gada 20.maijā Liepājas rajona Rucavā

Beigusi kultūras darbinieku tehnikumu un Latvijas Valsts konservatorijas Režijas nodaļu

Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē apguvusi pedagoģiju maģistrantūrā

Precējusies, vīrs Gatis ir uzņēmējs

Foto:Jānis Vingris