Raimonds PAULS savulaik gandrīz izslēgts no mūzikas skolas

Demakova zinot visas Paula dziesmas

Jaunā grāmata par Raimondu Paulu un latviešu mūzikas kultūru vaļā tika vērta trešdienas pēcpusdienā un pulcēja nedaudzus, taču pašus labākos maestro pielūdzējus. To skaitā arī kultūras ministri Helēnu Demakovu, kas atzinās, ka Pauls viņai palīdzējis saprast, ar ko vietējie latvieši ir daudzreiz pārāki par ārzemju latviešiem, lai cik augstos amatos tie arī te, Latvijā, būtu. "Paula dziedāšanas svētku laikā es secināju, ka mēs zinām visas Raimonda Paula, arī vecās dziesmas. Tajā brīdī, kad bija jādzied, es zināju visas. Mans draugs Anglijas latvietis, protams, nezināja. Dažas ļoti augstas amatpersonas ložās arī nezināja," smaida ministre.

No šitā huligāna nekas nesanāks

Raimonda Paula bijušais skolotājs, profesors Oļģerts Grāvītis atceras, ka aptuveni pirms 60 gadiem viņam, tolaik Dārziņa mūzikas skolas praktikantam, Konservatorijas studentam, bijušas problēmas ar jauno pianistu, 6. klases skolnieku Raimondu Paulu. "Huligāns pēdējais. Bandīts pēdējais. Skandālists. Dauza skolā stiklus. Direktoram pa desmit lāgiem ir ideja, ka no šitā huligāna nekas neiznāks un viņš no skolas jāmet laukā. Toreiz, būdams vēl Konservatorijas students, es to desmitgadīgo puišeli aizstāvēju un teicu: cik es saprotu no pedagoģijas, tad no tiem huligāniem un sliņķiem sanāk labākie mūziķi. Lasiet grāmatas par Bēthovenu un Haidnu, par citām slavenībām. Un viņš palika skolā," smej profesors.

Maestro nepaliek parādā, ja reiz cienījamais profesors atklāj šādas lietas, viņš atklāj arī citu stāstu. "Vēl 70. gados, kad Konservatorijā notika slavenās balles, reiz pie durvīm izcēlās liels skandāls. Cienījamais profesors palika aiz durvīm, jo bija atnācis jautrā prātā un rokās viņam bija nokauts gailis. Varat iedomāties, kā tolaik reaģēja Konservatorijas vadība," atceras Pauls.

Kas notika Filharmonijā?

Muzikoloģe Daiga Mazvērsīte stāsta, ka daudzi notikumi viņas līdzšinējā dzīvē bijuši Raimonda Paula zīmē. "Gāju uz viņa koncertiem, bet mani ielaida tikai brīvdabas koncertos, jo uz filharmonijas biļetēm bija rakstīts "Bērniem līdz 16 gadiem ieeja aizliegta". It kā kāds izģērbtos uz skatuves! Es līdz šim nezinu, kas tur notika. Jā, bet brīvdabas koncertos bija lustīgi. Matemātikas mājasdarbus pildot, kas man padevās viegli, es fonā klausījos Raimonda Paula skaņu­plates. Tā man ir ar nodriskātiem vāciņiem, bet saglabājušās vēl šobaltdien. Tikai atskaņotājs kaut kur izčabējis," atceras Daiga Mazvērsīte. Vēl viņa atzīstas, ka vēl šodien ļoti uztraucas, ja viņai ir jāintervē Raimonds Pauls. "Mūsu pirmā tikšanās notika 1988. gadā, kad mani no avīzes "Cīņa" aizsūtīja intervēt ar Raimondu Paulu. Biju nobijusies kā diegs. Faktiski tagad arī vienmēr esmu nobijusies, jo ar viņu, tāpat kā ar bitēm, nekad neko nevar zināt. Viņš vienmēr māk kaut ko izstrādāt un tā–ā–ā pateikt. Ar Paulu vienmēr jābūt gatavībā," stāsta grāmatas autore.

VAIRĀK LASIET BRĪVDIENU ŽURNĀLĀ „VAKARA ZIŅAS” NO 8. decembra.

Sigita Treibere