LEGANTE:"Nepazust nozīmē dzīvot!"

Kādā omulīgā itāļu krodziņā Ņujorkā Dagmāra Legante ierodas ar kaudzīti bilžu — tās ir viņas pašas fotogrāfijas, profesionāli veidots portfolio, bez kura neiztikt, ja esi cieši nolēmis likt par sevi runāt gan teātra un kino apritē, gan arī modeļu biznesā.

Un kālab lai Legante to nedarītu — viņas stāja arī Ņujorkas ielās piesien aci un piesaista uzmanību. Kādu laiku Dagmāra Legante ir prom no šauri omulīgās Latvijas aprites, kur viņai īsti pat pirkstu nebija jāpakustina, lai regulāri gozētos uz dažnedažādu žurnālīšu vākiem. Legantei te šķietami bija viss: gan popularitāte, ko nodrošina regulāra klātbūtne TV ekrānos, turklāt vēl populārā humora šovā, pat reāla uzvara džungļu iekarošanas pasākumā — vienā no tolaik tik populārajiem realitātes šoviem, gan no šī statusa izrietošās ekstras. Nemitīga publicitāte, "apdzīvojamā platība" dažnedažādos topos, pievilcīgas, seksīgas blondīnes tēls un tā nebeidzamā lokālā popularitāte… Ko gan vēl vienam cilvēkam vajag? Tas, ka Dagmārai Legantei vajag daudz ko vairāk, kļuva skaidrs jau pēc lomas Džilindžera Dailes teātrī iestudētajā lugā Petras fon Kantas rūgtās asaras. Arī mēļojot Ņujorkas džeza klubiņā, kurā esam nonākuši pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem atrast citu klubiņu Fat Cat/Resnais kaķis, ko Dagmāra atceras kā interesantu, Dagmāra piemin pārsteigumu, kādu dažā labā izraisīja viņas tik nopietnā loma. Par Dagmāras vēlmi apliecināties nopietnās, dramatiskās lomās (izrādē viņa spēlēja lesbieti) Rīgā brīnījies ne viens vien. Turklāt, izrādās, ka viņa ne tikai grib, bet arī var darīt kaut ko vairāk, nekā tikai šarmēt jaukos komiskos skečos. Ja tas nevilktu uz banalitāti, gandrīz varētu kaut ko virpināt par Dagmāru kā latviešu "gudrās blondīnes" versiju (ja atceraties tādu jauku Holivudas filmu ar Rīsu Viterspūnu). Legantes izraudzītais ceļš, kā pietuvoties teātrim un kino, nebūt nav viegls — studēt aktiermākslu Amerikā, Ņujorkā, piepelnoties ar maziem darbiņiem un mēģinot ietikt šovbiznesa apritē, noteikti ir daudz sarežģītāk nekā dzīvoties uz lokālās Latvijas popularitātes lauriem. Kaut tikpat labi Dagmāra to būtu varējusi darīt vieglu prātu un vēl ilgi virpuļot lokālajā apritē — prezentācijas, pasākumi, tusiņi un tā tālāk mazās Latvijas lielajās smalkajās aprindās... Tas, ka visas šīs burzmas vietā Legante faktiski ir izvēlējusies sākt nu nulles punkta — ar skolu un aktiermākslas apgūšanu Amerikā —, izraisa pamatīgu cieņu. Jo Ņujorkā diez vai palīdzēs viņas Mēmā šova zvaigznes un videofilmas Es mīlu jūsu meitu aktrises statuss, pat loma Džilindžera izrādē ne. (Legantes CV ir rakstīts 10 gadu darba stāžs TV industrijā.)

Legantes angļu valoda ir perfekta, viņas ekstravertais komunikācijas stils, šķiet, labi iederas Ņujorkas vidē, kur, kā minēja cita latviete Ņujorkā režisore Signe Baumane, uz priekšu var tikt, tikai savērpjot savu cilvēku network — tīklu. Tovakar Ņujorkā kopā ar Dagmāru priecājamies par džeza mūziķu spēli klubiņā, viņas jaunajām un tiešām skaistajām bildēm. Dagmāra bārsta jautrus un ne tik jautrus stāstiņus no savas darba dzīves kādā Ņujorkas krodziņā un mazdrusciņ paironizē par Latvijas žurnālīšu uzvērpto "skandalozo publicitāti" (raksteļi par Legantes "narkotiku atkarību" tēmu) jau pēc viņas ierašanās Ņujorkā. Stāsta par studijām aktiermākslas kursos (HB studio). Šķiramies, izlaizdami Dagmāru Ņujorkas naktī netālu no viņas paziņu mājām, kurās viņa pagaidām dzīvo, mēģinot iekarot Ņujorku. Lai Dagmārai veicas!

***

Dagmāras e–atbildes:

Dita Rietuma. Vai tev ir sava Ņujorka? Tavas mīļākās vietas šajā pilsētā?

Dagmāra Legante. Bruklinā starp Manhetenas un Bruklinas tiltu — tur paveras visskaistākais skats uz Manhetenu. Sevišķi saulrietā. Debesskrāpji un saules atspulgs logos…

Vestvilidža — mazas ieliņas, koki un mājas ar kāpnēm ārpusē, mazi, stilīgi, mājīgi restorāni un kafejnīcas, un galvenais cilvēki — mākslinieki un brīvdomātāji.

Centrālparks — skaists! Kā maza miera paradīze skrienošās pilsētas vidū. Skrējiens svētdienas rītā pa parku ir kā svaiga dzīves elpa un sajūta, ka esi pilsētas enerģijas, ritma sastāvdaļa un tomēr vari aizmukt no visiem stresiem… Tie paliek ārpus parka.

D.R. Ko esi atklājusi sevī, būdama Ņujorkā?

D.L. Domāju, ka atklājumi, kas rodas, dzīvojot Ņujorkā, ir pilnīgi savādāki, nekā tie būtu, dzīvojot jebkurā cita pilsētā (varbūt vienīgi citā metropolē). Šīs pilsētas dzīves ātrums ir neaprakstāms. Visam jābūt sasniegtam un izdarītam jau "vakar". Tādēļ, ja pa dienu nav konkrētas nodarbes vai tikšanās, šķiet, ka diena paiet bezjēdzīgi, un tas rada zināmu stresu. Cilvēki šeit, arī es, kļūst nepacietīgāki, jo liekas, ka nav laika gaidīt. Tai pašā laikā tā enerģija, kas šeit virmo, ir iedvesmojoša. Nepamet pārliecība — ja cilvēkam ir milzu gribasspēks un vēl veiksme, ir iespējams sasniegt daudz ko. Līdz ar to cīnos ar sevi, mēģinu morāli nepadoties un darboties iesāktajā virzienā.

Ir daudz laika padomāt pašai par sevi, analizēt sevi… Man šķiet, ka tagad manī ir mazāk pacietības, bet lielāks iekšējais spēks.

D.R. Vai ir vērts mēģināt iekarot metropoli?

D.L. Cilvēkam reizi mūžā ir jādodas sava veida džungļos — īstajos, lai pārbaudītu savu fizisko un garīgo spēju izdzīvot, un metropoles džungļos, lai darītu to pašu… Un vēl lai ieraudzītu sevi no malas, ļautu sev domāt lielākas domas, sapņotu par lielākiem mērķiem. Lai saskatītu jaunas idejas (kas attiecas arī uz paša dzīvi), novērtētu sevi un savu pierasto vidi no malas un apjēgtu, ka pasaule nav tikai tava pilsēta un kultūra. Ir citas kultūras, no kurām var mācīties paņemt labas lietas un mēģināt tas izmantot.

Pilsēta un pasaule ir tik liela vai maza, cik mēs paši to redzam.

D.R. Vai nebaidies pazust Ņujorkā?

D.L. Nepazust nozīmē dzīvot! Būt pilsētas sastāvdaļai, baudīt saulrietu un mākslu, sēdēt cafe un dzert kafiju, mācīties, filosofēt ar draugiem, mēģināt izdzīvot un, galvenais, nepazaudēt pašam sevi!

D.R. Ko tev ir devuši tavi amerikāņu aktiermākslas pasniedzēji?

D.L. Jaunu pārliecību par sevi, ka spēju būt ne tikai komiska skeču spēlētāja, bet arī varētu ar laiku pretendēt uz nopietnākām lietām — lomām. Amerikā esmu no jauna iemīlējusi skatuvi un sākusi novērtēt to milzu darbu, ko aktieri veic, strādājot ar lomu.

Aktiermākslas studijā pašlaik mēģinām franču eksistenciālista Žana Pola Sartra lugu par trim nolādētām dvēselēm, kas nonāk ellē. Viņu gadījumā tā ir atrašanās vienā telpā kopā ar pārējiem diviem un apjēga, ka tā būs jāpaliek mūžīgi mūžos — elle ir citi cilvēki... Es (atkal) spēlēju lesbieti, kura ir izdarījusi pašnāvību, bet kurai ir vislielākā sapratne, kāpēc šie ļaudis ir salikti kopā.

Aktuāls ir arī Čehovs, spēlēju daļu no Tēvoča Vaņas — Čehovs ir lielisks.

D.R. Kā mēģini bīdīt savu karjeru, ja to dari?

D.L. Jā, jākoncentrējas uz "aktieru lietām", izsūtīju savu rezumē un foto dažādiem — casting directors (aktieru atlasītājiem — red.). Taču, lai aktieris tiktu pie auditions (tiktu uzaicināts uz provēm), lai viņam ļautu sevi parādīt, ļoti svarīga ir pazīšanās. Un tas prasa laiku.

Dita RIETUMS

Foto:FHM