Mūžībā devusies izcilā Latvijas Nacionālā teātra aktrise Rasma Garne
ATVADU FOTO UN VIDEO.
[38]
Mūžībā devusies Nacionālā teātra aktrise Rasma Garne (26.04.1941. – 9.10.2024.).
ATVADU FOTOGALERIJA RASMAS GARNES PIEMIŅAI
Izsakām visdziļāko līdzjūtību Latvijas Nacionālais teātris aktrises Rasmas Garnes (1941-2024) ģimenei, draugiem, kolēģiem un skatuves talanta cienītājiem.
Minūti garš video noskatāms YouTube platformā - Rasma Garne Rīgas Kinostudijas filmā:
https://www.youtube.com/watch?v=JYatulENUDw
Rasma Garne ir Rīgas dāma, kura mācījusies Rīgas 3. vidusskolā. Pēc vidusskolas beigšanas iestājusies Latvijas Valsts konservatorijas aktieru kursā, izcēlusies ar patstāvību, drosmi un organiku, absolvējusi fakultāti ar "teicami".
Par Nacionālā teātra aktrisi kļuvusi 1963. gadā, lai gan izrādēs piedalījusies jau studiju laikā, vēstīja reiz Latvijas Televīzijas raidījuma "Daudz laimes, jubilār!" autori.
Debijas loma – Lēna Gunāra Priedes lugā "Miks un Dzilna" – tiek iestudēta paralēli diplomdarba izrādēm, kas nodrošina vietu Nacionālā teātra ansamblī un uz ilgu laiku nosaka aktrises ampluā – jaunās, emocionālās meitenes un gaišās mīlētājas.
Taču Rasma Garne ir arī veikla raksturotāja, jo viņai piemīt laba humora izjūta un novērotājas spējas. Harija Gulbja lugās viņa tēlojusi Intu "Viena ugunīga kļava", Dainuvīti "Silta jauka ausainīte", Sandru "Albertā" un Stefāniju "Oliverā".
Rasmas Garnes meita Terēze par aktrisi teikusi: "Mamma vienmēr ir bijusi stipra sieviete un stāvējusi visam pāri, lepna un spītīga. Nezinu arī otru tik enerģisku sievieti kā viņa. Kalnus spēj gāzt! Sevišķi citu labā.
Pat visbezcerīgākajā situācijā mamma metīsies otram palīgā. Mamma nevienu neaprunā aiz muguras, pasaka visu acīs. Pati gan atzīst, ka savas mēles dēļ ir daudz cietusi. Taču caur puķēm viņa neprot runāt."
Lepnas, stipras un godīgas ir arī viņas varones. Laikam visvairāk atmiņā palikusī ir galvenā varone – veikala pārdevēja Irisa režisora Oļģerta Dunkera filmā "Lietus blūzs" (1982). Gaužām cilvēcisks stāsts, kas joprojām valdzina ar patiesumu.
Aktrise saņēmusi arī balvas: par Margas Saliņas tēla atveidojumu H. Gulbja "Vēverīšos" saņēmusi Alfreda Amtmaņa-Briedīša prēmiju. Un ir "Spēlmaņu nakts" laureāte kā labākā otrā plāna aktrise par Titubas lomu Artūra Millera "Salemas raganās".
Nacionālā teātra mājaslapā teikts – gan gaiši, gan traģiski viņa atklājusi R. Blaumaņa varoņu pasaules – lietišķo saimnieci Madi ("Sestdienas vakars"), bravūrīgo brīvestības iedvesmoto Edu ("Pēc pirmā mītiņa"), skarbo, smagā darbā par savu saimnieces vārdu izmocīto Ievu ("Indrāni"), traģisko Ažu ("Pazudušais dēls").
Aktrises dzīves pieredze, temperaments un meistarība vispilnīgāk iemiesojusies traģisma cauraustajās lomās – Lienā "Mērnieku laikos", Ponsijā "Bernardas Albas mājā", misis Deilijā "Mēness ūdeņos".
Foto no Latvijas Nacionālā teātra arhīva un interneta dzīlēm.
ATVADU FOTOGALERIJA RASMAS GARNES PIEMIŅAI
Izsakām visdziļāko līdzjūtību Latvijas Nacionālais teātris aktrises Rasmas Garnes (1941-2024) ģimenei, draugiem, kolēģiem un skatuves talanta cienītājiem.
Minūti garš video noskatāms YouTube platformā - Rasma Garne Rīgas Kinostudijas filmā:
https://www.youtube.com/watch?v=JYatulENUDw
Rasma Garne ir Rīgas dāma, kura mācījusies Rīgas 3. vidusskolā. Pēc vidusskolas beigšanas iestājusies Latvijas Valsts konservatorijas aktieru kursā, izcēlusies ar patstāvību, drosmi un organiku, absolvējusi fakultāti ar "teicami".
Par Nacionālā teātra aktrisi kļuvusi 1963. gadā, lai gan izrādēs piedalījusies jau studiju laikā, vēstīja reiz Latvijas Televīzijas raidījuma "Daudz laimes, jubilār!" autori.
Debijas loma – Lēna Gunāra Priedes lugā "Miks un Dzilna" – tiek iestudēta paralēli diplomdarba izrādēm, kas nodrošina vietu Nacionālā teātra ansamblī un uz ilgu laiku nosaka aktrises ampluā – jaunās, emocionālās meitenes un gaišās mīlētājas.
Taču Rasma Garne ir arī veikla raksturotāja, jo viņai piemīt laba humora izjūta un novērotājas spējas. Harija Gulbja lugās viņa tēlojusi Intu "Viena ugunīga kļava", Dainuvīti "Silta jauka ausainīte", Sandru "Albertā" un Stefāniju "Oliverā".
Rasmas Garnes meita Terēze par aktrisi teikusi: "Mamma vienmēr ir bijusi stipra sieviete un stāvējusi visam pāri, lepna un spītīga. Nezinu arī otru tik enerģisku sievieti kā viņa. Kalnus spēj gāzt! Sevišķi citu labā.
Pat visbezcerīgākajā situācijā mamma metīsies otram palīgā. Mamma nevienu neaprunā aiz muguras, pasaka visu acīs. Pati gan atzīst, ka savas mēles dēļ ir daudz cietusi. Taču caur puķēm viņa neprot runāt."
Lepnas, stipras un godīgas ir arī viņas varones. Laikam visvairāk atmiņā palikusī ir galvenā varone – veikala pārdevēja Irisa režisora Oļģerta Dunkera filmā "Lietus blūzs" (1982). Gaužām cilvēcisks stāsts, kas joprojām valdzina ar patiesumu.
Aktrise saņēmusi arī balvas: par Margas Saliņas tēla atveidojumu H. Gulbja "Vēverīšos" saņēmusi Alfreda Amtmaņa-Briedīša prēmiju. Un ir "Spēlmaņu nakts" laureāte kā labākā otrā plāna aktrise par Titubas lomu Artūra Millera "Salemas raganās".
Nacionālā teātra mājaslapā teikts – gan gaiši, gan traģiski viņa atklājusi R. Blaumaņa varoņu pasaules – lietišķo saimnieci Madi ("Sestdienas vakars"), bravūrīgo brīvestības iedvesmoto Edu ("Pēc pirmā mītiņa"), skarbo, smagā darbā par savu saimnieces vārdu izmocīto Ievu ("Indrāni"), traģisko Ažu ("Pazudušais dēls").
Aktrises dzīves pieredze, temperaments un meistarība vispilnīgāk iemiesojusies traģisma cauraustajās lomās – Lienā "Mērnieku laikos", Ponsijā "Bernardas Albas mājā", misis Deilijā "Mēness ūdeņos".
Foto no Latvijas Nacionālā teātra arhīva un interneta dzīlēm.
FOTOGALERIJA NĀKAMAJĀ LAPĀ
