28 gadu vecumā mūžībā aizsaukts sacensību līderis Andrejs Sidļaruks jeb Mikrobs

Kino producente, festivāla Lielais Kristaps laureāte Ilona Bičevska:


"Mīļo Andrej, Ride in Peace... Paldies, ka dāvāji man dzīvesprieku un jēgu darbam.. 


Piedod, ka nevarēju Tev līdz galam palīdzēt un ne vienmēr varēju būt blakus un cīnīties līdz pat olimpiskajiem startiem...Tu vienmēr paliksi atmiņā kā foršais, trakais Grīziņkalna skeitparka gariņš... 

Lai Tev augšā perfekti slaidi un sanāk visi trakie triki arī bez lamāšanās.. un pasveicini Gintu Gailīti. Mīlu...

Andrejam šogad palika 28 gadi.
Līdzjūtība tuviniekiem."

Asfalta bērni

Andrejs Sidļaruks jeb Mikrobs (1996.02.27.-2024.08.09.) FOTOGALERIJA GAIŠĀ PIEMIŅĀ

Atvadīšanās no sportista notika 2024. gada 13. augustā 11:00, Rīgā, Tēraudlietuves 3, Mazajā atvadu zālē.


Piemiņas brīdis notika 2024. gada 15. augustā 19:00, Rīgā, Grīziņkalnā.

Kino producente Ilona Bičevska (BILŽU GALERIJĀ NOSLĒDZOŠAJĀS BILDĒS) turpina savu stāstu jau pēc atvadu ceremonijas:

"Paldies Ghetto Games par atvēlēto piemiņas brīdi Andrejam/ Mikrobam. Zinu, ka daudzi gribēja, bet netika, tāpēc pievienoju stāstu un video par puiku, kas varēja būt olimpiskajās spēlēs ar skeitu, bet sanāca citādāk..

Piemiņa Mikrobam / Andrejam Sidļarukam, Grīziņkalns 15.08.2024

Te reiz bija karuseļu laukums, atrakcijas, rotaļu šautuve, vieta, kur iztrakoties ar spēļu mašīnām. Kad tas beidzās, te bija grausti, pamesta, nevienam nevajadzīga vieta…

Mēs sākām te veidot pirmās talkas, mēs atradām daudz ko- padomju laika piena pakas, monētas, šļirces.. Un arī kādu puiku, kas bravurīgi pienāca mums klāt un prasīja- čto vi tut ģelaite,v majom rajoņe.? Mēs uzmanīgi likām pie darba, viņš dumpīgi, priecīgs ļāvās. Puika runāja arī latviski un viņa vārds bija Andrejs.

Kad šeit jau bija izveidojies skeitparks, Andrejs dzīvoja te no rīta līdz vakaram- skatījās, kā lielie brauc ar dēli, lūdzās, lai iedod paskeitot, mācījās līdzi.. Viņš bija mazs, reaktīvs 7- gadnieks, bieži nošmulētu muti, melniem nagiem un kāds jaunietis viņu iesauca par Mikrobu.

Mikrobs ātri iemācijās sarežģītus trikus- kick flipu, , ollie , šovitu un daudzus citus - skeitbords viņam bija asinīs. Mikrobam bija milzu enerģija un drosme un pirms laidās lejā no lielās rampas, viņš vienmēr skaļi teica ****. 

Es reiz piedāvāju, varbūt tā vietā teikt “es varu” vai “aiziet”, bet Mikrobs lietišķi atbildēja, “diemžēl tas nestrādā, pie citiem vārdiem es krītu”.

Gāja gadi, Mikrobs kļuva slavens sacensību līderis, bieži pārspējot krietni vecākus džekus..Sāka iet skolā, patika lasīt, bieži nāca uz mūsu biroju pildīt mājas darbus. 

Mikrobam bija grūti nosēdēt, viņā bija a milzu enerģija un viss apkārt šķita intereses vērts. Puika bija ļoti atklāts un labsirdīgs, ticēja cilvēkiem, centās izglābt katru kaķīti, palīdzēt mazājiem bērniem apgūt skeitu. Viņš kļuva par Grīziņkalna skeitparka gariņu, talismanu.

Viņa ģimene bija diezgan trūcīga, mitinājas mazā dzīvoklīti tepat Grīziņkalnā, bet centās atbalstīt Mikrobu cik spēja, mamma nopirka pirmo dēli, tad kāds no puišiem uzdāvināja nākamo, mēs un viss rajons šķita vēlas palīdzēt Mikrobam- puiku vedām uz nometnēm, mammai atradām labāku darbu, iesaistījām Avantis projektos… Mums, Mikrobs bija enerģija, kur smelties jēgu savam darbam, lepnums, ka varam ko ietekmēt.

Kad dažus gadus vēlāk pasauli piemeklēja ekonomiskā krīze, tas skāra arī skeitparku un mūsu cilvēkus… Kāds no mums aizbrauca uz ārzemēm, mēs sašaurinājāmies … Mikroba mamma izšķirās no Mikroba tēta un pārcēlās uz labāku dzīvi Pārdaugavā un puika sāka klaiņot starp abām Daugavas pusēm. 

Vienā mājā viņu iepēra tēvs, otrā labu gribot, zāģēja patēvs, mamma centās palīdzēt kā spēja, bet ne vienmēr Mikrobs ļāvās, puikam bija dumpiniecisks, revolucionārs raksturs. Dažreiz, Mikrobs naktī ar segu un spilvenu nāca gulēt Grīziņā zem rampām. Paldies Nellij security, kas rūpējās par viņa drošību šajās naktsstundās..

Ar pārvākšanos - jauna skola, draugi, Mācības nomainīja tusiņi ar jauniem piedzīvojumiem un vielām, sākās veselības problēmas un izdzīvošanas jautājumi.. Līdz Mikrobs praktiski nonāca uz ielas. 

Viņam nebija telefona, kad viņam to sagādaja, pēc 2 dienām tas bija pazudis. Varbūt viņš negribēja, ka viņu var atrast.. Viņam nebija arī pases, reiz viņš minēja, ka uz viņa vārda ir reģistrēti vairāki uzņēmumi, un viņš ir meklēšanā par 3 miljonu parādu..

Pēdējo reizi mēs satikāmies šī gada martā, viņš bija precīzs, gaidīja mani pie Lido, ieraugot viņu, es iekšēji satrūkos, jo pēc izskata viņš atgādināja vienu no tiem cilvēkiem, kas sēž pie Origo, un ko ieraugot tu neviļus aizgriezies.. 

Lai arī viņam piedāvāju jebko izvēlēties ēst, viņš pieticīgi paņēma makaronus un kvasu.. ēda pieklājīgi, kā vienmēr bija dzīvelīgs . “viss kārtībā, dzīvoju pamestā mājā Cēsu ielā , palīdzu saimniekam vākt lapas tāpēc par īri nav jāmaksā..”

Viņš un joprojām bija tas pats eneŗģiskais puika no rajona, lai ari viņam bija jau 28..

Mikrobs bija tik spēcīga personība, viņa likteņa karuselis tik straujš, ka viņš piedalījās vairākās filmās - gan par skeitbordu, gan par savu dzīvi. Diemžēl viņa filmai nebija laimīgo beigu, Mikrobs nomira slimnīcā pēc vairāku dienu cīņas ar tuberkolozi un citām ielu likstām.

Mēs ilgi domājām, ko māca mums šis stāsts.. Ko varējām mēs visi darīt labāk, lai tas nenotiktu, vai mēs vispār varam ietekmēt citu cilvēku dzīves, viņu izvēles.. Bērnu dzimst aizvien mazāk, citas problēmas skan aizvien skaļāk, bet Mikrobi turpina augt mums blakām un par viņu enerģiju cīnās velnišķīgi spēki.. 

Es domāju, mums jāmēģina pārķert viņus atrāk, jo ātrāk, jo labāk. Palīdzēt katram atrast savu lietu, kas aizrauj un rada viņā drosmi un likt enerģiju labās lietās.

Mikrobs māca mums turpināt nest gaismu, censties palīdzēt citiem ne tikai ziemassvētkos.. Vienmēr kāds būs jaunāks un vājāks un mēs, iespējams, viņa vienīgā cerība un glābiņš. Arī mazas mūsu pūles var radīt milzu ietekmi, kaut vai sajūtu, ka esi vajadzīgs šai pasaulei. Arī Mikrobs bija spēks un iedvesma citiem, nodarboties ar sportu un attīstīt skeitborda kultūru tālāk..

Mēs nezinām, kas notiks ar šo vietu- Grīziņkalnu tālāk. Cik šai vai nākamai komandai pietiks spēka un entuziasma strādāt ar jauniešiem un kādas fosilijas atradīs nākamā gadsimta talcinieki. Cik jauniešu alkoholisms, garīgā un fiziskā veselība, bezdarbs būs pietiekami skaļas problēmas, lai ari to risinātu ilgtermiņā, sākot no bērnības, kad viņiem vēl ir 6, 7, 8 , nevis jau piecpadsmit gadu un ir daudz par vēlu..

Paldies Mikrobam par enerģiju, labsirdību un talantu, ko viņš ielicis šajā parkā un mūsos, kas viņu pazina. 

Paldies visiem, kas atnāca un bija klāt Mikrobam dažādos dzīves posmos. Un atceramies, ka garšīgākā lieta Lido ir makaroni ar kvasu !

Ride in Peace, Mikrob!"

Atvadu vārdus velta arī Mikroba draugi

Raimonds Elbakjans:

Kad Ilona Bicevska man piezvanīja, mani pārņēma baisa sajūta…. Ik dienas it kā cenšamies palīdzēt ievirzīt un atbalstīt jaunus cilvēkus, bet kad redzi šādus likteņus, tad uz mirkli nolaižās rokas…. 

Zinu, cik ļoti Ilona centās, lai Andreja liktenis būtu citāds, bet tomēr iekšējā trauksme ņēma virsroku un Mikrobs ļāvās destruktīvajiem izaicinājumiem… Alko utt…. Arī man bija iespēja kaut ko ievirzīt un mainīt, bet, tad vēl biju par jaunu un strauju…. Ik reizes, kad Mikrobs rāva kasjaku, es viņu strostēju, a varbūt toreiz vajadzēja būt iecietīgākam….??? 

Gribu tikai pateikt, ka mums katram bija vēlme Andrejam palīdzēt, bet tomēr fons, kurā viņš auga un zvaigzne zem, kuras viņš piedzima izrādījās stiprāka un atņēma mums Mikrobu!!! 

Viņš vienmēr paliks mūsu sirdīs kā mazais, trakais Grīziņkalna džekiņš…. Un manā sirdī paliks atziņa par to, cik ļoti ir svarīgi bērnus mīlēt, lai tie gribētu dzīvot šajā pasaulē!
RIP Vecīt!!!"

Inga Geistarde-Zaporožeca:

"Ilona, pateicība Tev par labsirdību, līdzjūtību un visu gaišo, ko palīdzēji Mikrobam arī par šo stāstu…. Manās atmiņās viņš vienmēr paliks kolosāls džekiņš no Grīziņkalna parka pirmsākumiem."

Kristīne Vegnere:

"Mēs, Mikroba ģimene, esam bezgalīgi pateicīgi visai Avantis komanda, kā arī jeb kuram cilvēkam kas bija viņa tik īsajā,bet tik trakulīgajā, spilgtākā dzīvē."

Jānis Kamšs:

"Es Mikrobu atceros no tiem pašiem Grīziņkalna skeitparka pirmsākumiem. Biju aktīvs Grīziņkalnietis. 

Šad tad dalījos ar dēli, kad viņš vēlējās braukt, bet pašam nebija skeitbords. 

Viņš būdams 5 gadus jaunāks mani iedvesmoja ar savu lielo dūšu un spējām. Tajā laikā atceros kā gāju skatīties sacensības un pēkšni Mikrobs pie daudz vecākiem puišiem startēja! 

Ja atmiņa neviļ tad sacensībās dominēja Kārlis Bogustovs, Madars Apse un Ričijs..."

Fotogalerija un video no Ilonas Bičevskas personīgā arhīva.

IN MEMORIAM 2024. Andrejs Sidļaruks jeb Mikrobs... BILŽU GALERIJA

FOTOGALERIJA NĀKAMAJĀ LAPĀ