Kas būs pirmais "lēdijs"? Par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēts ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs
Nākamais Latvijas Valsts prezidents būs līdzšinējais ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kuru amatam virzīja koalīcijas partija Jaunā Vienotība.
Par viņu 2023. gada 31. maijā 3. kārtā nobalsoja 52 Saeimas deputāti, pret viņu balsoja 35 deputāti. Par otru kandidātu, "Apvienotā saraksta" virzīto uzņēmēju Uldi Pīlēnu, balsoja 25 deputāti, pret 62. Pret visiem kandidātiem balsoja 10 deputāti.
Pirms daudziem gadiem Rinkēvičs iznāca no skapja, publiski paziņojot, ka ir gejs. Prezidentiem ierasti ir kundzes jeb valsts pirmās lēdijas.
Edgars jau ir komentējis šo situāciju. Viņš šobrīd neesot pastāvīgās attiecībās ar nevienu vīrieti. Tātad ārzemju komandējumos un svētku gadījumos reprezentēs Latvijas valsti viens pats.
FOTOGALERIJĀ REDZAMS KĀDREIZĒJAIS RINKĒVIČA BOIFRENDS
Rinkēviču atbalstīja Zaļo un zemnieku savienības frakcijas 16 deputāti. Pēc savas prezidenta amata kandidātes Elīnas Pinto izkrišanas otrajā kārtā par labu Rinkēvičam nosliecās arī "Progresīvie", kuriem parlamentā ir 10 deputāti. Un, protams, Rinkēvičs saņēma arī atbalstu no "Jaunās Vienotības" deputātiem, kas viņu izvirzīja šim amatam, saņemot 26 balsis.
Trešajā balsošanas kārtā Rinkēvičam zaudēja Pīlēns, par kuru tāpat kā pirmajos divos balsojumos nobalsoja 25 deputāti – viņa virzījušais "Apvienotais saraksts" ar 15 balsīm, Aināra Šlesera "Latvija pirmajā vietā" ar 9 balsīm un pie frakcijām nepiederošā deputāte Glorija Grevcova.
Tikmēr Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas 13 mandāti nebalsoja par nevienu kandidātu. Savukārt opozīcijā esošās "Stabilitātei!" 10 deputāti balsoja pret abiem kandidātiem.
Vai Edgars Rinkēvičs varētu iemantot tādu popularitāti un kļūt par visas tautas prezidentu? Viņa reitings, esot ministra amatā, bijis salīdzinoši augsts. Tā nav tukša slava, kas nāk līdz ar amata nosaukumu tikai tāpēc, ka daži ministri pēc definīcijas ir populārāki par citiem, norādīja Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks.
Aptauja, kuru pēc Latvijas Televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā?" pasūtījuma maija vidū veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu firma SKDS, liecina, ka atbalstu Rinkēvičam pauduši 22%.
Edgars Rinkēvičs pats tūdaļ pēc nominēšanas Valsts prezidenta amatam apliecināja – ņemot vērā laiku, kādā pašlaik dzīvojam, proti, karu Ukrainā un starptautisko vidi, kas strauji mainās, iekšējā un ārējā drošība būs Valsts prezidenta galvenais uzdevums.
Par viņu 2023. gada 31. maijā 3. kārtā nobalsoja 52 Saeimas deputāti, pret viņu balsoja 35 deputāti. Par otru kandidātu, "Apvienotā saraksta" virzīto uzņēmēju Uldi Pīlēnu, balsoja 25 deputāti, pret 62. Pret visiem kandidātiem balsoja 10 deputāti.
Pirms daudziem gadiem Rinkēvičs iznāca no skapja, publiski paziņojot, ka ir gejs. Prezidentiem ierasti ir kundzes jeb valsts pirmās lēdijas.
Edgars jau ir komentējis šo situāciju. Viņš šobrīd neesot pastāvīgās attiecībās ar nevienu vīrieti. Tātad ārzemju komandējumos un svētku gadījumos reprezentēs Latvijas valsti viens pats.
FOTOGALERIJĀ REDZAMS KĀDREIZĒJAIS RINKĒVIČA BOIFRENDS
Rinkēviču atbalstīja Zaļo un zemnieku savienības frakcijas 16 deputāti. Pēc savas prezidenta amata kandidātes Elīnas Pinto izkrišanas otrajā kārtā par labu Rinkēvičam nosliecās arī "Progresīvie", kuriem parlamentā ir 10 deputāti. Un, protams, Rinkēvičs saņēma arī atbalstu no "Jaunās Vienotības" deputātiem, kas viņu izvirzīja šim amatam, saņemot 26 balsis.
Trešajā balsošanas kārtā Rinkēvičam zaudēja Pīlēns, par kuru tāpat kā pirmajos divos balsojumos nobalsoja 25 deputāti – viņa virzījušais "Apvienotais saraksts" ar 15 balsīm, Aināra Šlesera "Latvija pirmajā vietā" ar 9 balsīm un pie frakcijām nepiederošā deputāte Glorija Grevcova.
Tikmēr Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas 13 mandāti nebalsoja par nevienu kandidātu. Savukārt opozīcijā esošās "Stabilitātei!" 10 deputāti balsoja pret abiem kandidātiem.
Vai Edgars Rinkēvičs varētu iemantot tādu popularitāti un kļūt par visas tautas prezidentu? Viņa reitings, esot ministra amatā, bijis salīdzinoši augsts. Tā nav tukša slava, kas nāk līdz ar amata nosaukumu tikai tāpēc, ka daži ministri pēc definīcijas ir populārāki par citiem, norādīja Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks.
Aptauja, kuru pēc Latvijas Televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā?" pasūtījuma maija vidū veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu firma SKDS, liecina, ka atbalstu Rinkēvičam pauduši 22%.
Edgars Rinkēvičs pats tūdaļ pēc nominēšanas Valsts prezidenta amatam apliecināja – ņemot vērā laiku, kādā pašlaik dzīvojam, proti, karu Ukrainā un starptautisko vidi, kas strauji mainās, iekšējā un ārējā drošība būs Valsts prezidenta galvenais uzdevums.
FOTOGALERIJA NĀKAMAJĀ LAPĀ