Iespējams tikai Latvijā! Izglītības ministrei problēmas ar primitīvu aritmētiku

Pirmkārt. Izglītības un zinātnes ministre A.Muižniece norādīja, ka priekšlikuma mērķis ir mazināt stundu skaitu dienā (1-2 mācību stundas dienā mazāk) tā mazinot skolēnu slodzi. Taču priekšlikums nav faktiski realizējams.

ANITA MUIŽNIECE FOTOGALERIJĀ

Ilustratīvs piemērs, ņemot par pamatu 7.klases stundu sarakstu. 7.klasē vidēji ir 7 mācību stundas dienā. Mācību gada laikā ir 33 pilnas mācību nedēļas jeb 165 mācību dienas. Samazinot mācību stundu slodzi par vienu mācību stundu dienā (pārejot uz 6 stundām), pāri paliek 165 mācību stundas. Turpinot mācības līdz Jāņiem (trīs nedēļas jeb 15 mācību dienas) pa sešām stundām dienā, tiek nosegtas 90 mācību stundas. Lai nosegtu visas 165 mācību stundas, 7.klasei būtu jāmācās aptuveni līdz 10.jūlijam. Ja mācību stundu skaits dienā samazinātos par divām, tad attiecīgi mācību gads būtu jāpagarina vēl ilgāk.

Otrkārt. Šajā pašā preses konferencē tika norādīts uz iespēju pagarināt ziemas un pavasara brīvlaikus. Šāds priekšlikums ir pilnīgi nesaprotams, jo a) ir pretrunā ar pašas ministres teikto par mācība gada pagarināšanu. Šajā gadījumā pēc būtības netiek veikta mācību gada pagarināšana, bet vienkārši mainīti skolēnu brīvlaika datumi; b) nav izprotams, kādi būs ieguvumi no tā, ka skolēniem vasaras brīvlaiks samazināsies uz ziemas un pavasara brīvlaika rēķina.

Jūnijs, kad ārā ir silts un saulains laiks, bērnu atpūtai ir daudz piemērotāks laiks nekā janvāris, kad laika apstākļi galvenokārt ir slapji un dubļaini un ilgstoša uzturēšanās ārā nav patīkama. Tas tikai padziļinās divas jau šobrīd esošas nopietnas problēmas - skolēnu lielāku atkarību no viedierīcēm un mazkustīgu dzīvesveidu ar liekā svara izveidošanās risku.

Treškārt. Ministres ieskatā pagarināto mācību gadu varētu izmantot, lai skolēni vairāk apmeklētu muzejus un citas izglītības vietas ārpus skolas. No publiski izskanējušās informācijas nav iespējams gūt pārliecību, vai muzejiem ir pietiekoša kapacitāte, lai masveidā uzņemtu lielu daudzumu skolēnu (it sevišķi tas attiecas uz lauku apvidiem, kur ir tikai niecīgs skaits nelielu muzeju novadā), un vai pašvaldībām ir pietiekoši liels autobusu parks, lai masveidīgi vestu klases uz muzejiem.

Ceturtkārt. Ņemot vērā pirmajā un trešajā punktā minētos argumentos (mazāks stundu skaits un biežāka muzeju apmeklēšana), ministres priekšlikuma rezultātā nāktos mainīt mācību programmas virzienā uz kontaktstundu skaita samazināšanu. Sevišķi negatīvi tas ietekmētu eksaktos mācību priekšmetus (fiziku, matemātiku, ķīmiju), jo Latvijā ir ļoti maz muzeju, kur ir muzejpedagoģiskās programmas eksaktajos mācību priekšmetos, kas varētu aizstāt zudušās kontaktstundas.

Piektkārt. No ministres teiktā nav saprotams, kā noritētu darbs ar nesekmīgajiem skolēniem. Vai viņiem mācību gads tiktu pagarināts līdz 10.jūlijam?

Sestkārt. Divu mēnešu atvaļinājums ir būtisks bonuss, kas daļēji kompensē konkurētnespējīgo skolotāju atalgojumu. Zaudējot šo bonusu pastāv, ļoti augsta varbūtība, ka daļa skolotāju pametīs darbu skolā un jauno pedagogu ienākšana skolā, kas jau šobrīd notiek ļoti vāji, apsīks pavisam.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrība uzskata, ka no Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikuma noteikti ir jāatsakās, jo tas vairos haosu izglītības sistēmā, ko jau ir radījusi neprofesionālā pāreja uz kompetenču izglītību, samazināsies mācību kontaktstundu skaits, kas novedīs pie izglītības līmeņa krišanās un veicinās pedagogu aizplūšanu no skolām, ilgtermiņā radot nopietnus draudus izglītības sistēmai kopumā.

Piebilde. Ja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece ar savu priekšlikumu ir centusies risināt problēmu, ka daļai vecāku vasaras periodā ir problemātiski nodrošināt bērnu pieskatīšanu, tad, iespējams, ir vērts apsvērt domu par nometņveidīgu nodarbību organizēšanu izglītības iestādēs jūnija mēnesī.

Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības skolotāji: Toms Gulbis, Baiba Atmane (VSSB valdes locekle), Roberts Ķipurs (VSSB valdes loceklis), Annija Bergmane (VSSB valdes locekle), Ineta Amoliņa, Kristīne Ābele, Ieva Apine, Marika Apiņa, Sarmīte Ābelniece, Diāna Berga, Evija Brauča, Kristīna Beltiņa, Zane Bašara, Aija Burkevica, Evelīna Balode, Juta Birzniece, Inga Bērziņa, Skaidrīte Baturoviča, Ineta Bivbāne, Ludmila Beļikova, Inese Berga, Simona Beļajevskova, Alisa Cvetkova, Ineta Drēže, Ruta Disereite, Indra Enģele, Irisa Eidaka, Ina Evardsone, Sanita Ermane, Sandra Feldmane, Una Grīnberga, Vita Grīnberga, Aiva Gutmane, Antra Grundmane, Lauma Grišule, Līga Graznoviča, Antra Grūbe, Danute Grīnfelde, Anna Geidāne, Anita Gintere, Ilva Kalniņa, Olita Jermolova, Jūlija Jansone, Astra Jansone, Vita Jaunozola, Laine Kivilande, Laura Lauberga-Nikolova, Irina Koļesņikova-Getikova, Maija Kārkliņa, Sanita Kozlova, Līga Kalnava, Vēsma Kaņepe, Sigita Kļaviņa, Iveta Krastiņa, Inese Lapiņa-Irbe, Ieva Leimane, Inga Lubāne, Ginta Liepiņa, Aleksandrs Lange, Dina Lazdovska, Daiga Latve, Dzintra Liepiņa, Dzintra Medne, Inese Mireka, Aija Miezīte, Oļegs Mihailovs, Līga Moderniece, Irēna Ņikitina, Laila Olte, Aiva Ozoliņa, Irēna Ondzule, Skaidrīte Prancāne, Inga Puntule, Vaira Podskočija, Gita Petrovica, Sandra Roga, Kristīne Romanovska, Jeļena Rjazanceva, Elita Rikmane, Ļevs Rusilo, Inga Reimane, Marija Škutāne, Lija Saldovere, Gunita Smiltāne, Ina Šuideķe, Antra Spuļģe, Iveta Sprūga, Kintija Sila, Ligita Straube, Nora Šnepste, Regīna Solovjova, Dace Saleniece, Antra Treide, Daiga Skujiņa, Askolds Tālbergs, Aija Voitišķe, Gunta Zara, Inga Zudiļina, Daira Zepa.

Raksts pirmoreiz publicēts Pietiek.com.

FOTOGALERIJA NĀKAMAJĀ LAPĀ