Mūžībā aizsaukts izcilais latviešu dzejnieks Knuts Skujenieks

25. jūlijā mūžīgā mierā devies dzejnieks, atdzejotājs un literatūrkritiķis Knuts Skujenieks (05.09.1936.–25.07.2022.),  vēsta rakstnieka dēls Jānis Skujenieks:

"...viss kļuvis tik vienkāršs

izdzerts un pasacīts

tikai pie tukša loga

tukša kamene trīc

Šodien mūžīgā mierā devies dzejnieks Knuts Skujenieks."

ATVADU FOTOGALERIJA


"Man ir sajūta, ka savu darbu esmu padarījis. Viss lielākoties uzrakstīts. Savu pēdējo dzejoli esmu uzrakstījis 2008. gadā. Nav nekāds izcilais, bet vairāk nekā pēc tam nav. Esmu ticis tik brīvs, ka nekāda dzejiska iedvesma neienāk. Ir tik strauja dzīves maiņa, kurai nevaru un negribu pielāgoties. Bet nejūtos bēdīgs vai noskumis. (..) Savā ziņā esmu cilvēks no pagātnes," – tik zīmīgus vārdus 2015. gadā intervijā Liegai Piešiņai Latvijas Radio paudis brīnišķīgais dzejnieks, atdzejotājs, kritiķis un publicists KNUTS SKUJENIEKS.

Knuta Skujenieka darbi ir atdzejoti zviedru, ukraiņu, armēņu, lietuviešu, angļu, krievu un citās valodās.

Skujenieka dzejoļu krājumi ir izdoti Zviedrijā, Ukrainā un Armēnijā. Rakstnieks atdzejojis nozīmīgus darbus no krievu, senebreju, ukraiņu, spāņu, grieķu, lietuviešu, maķedoniešu, somu, zviedru, dāņu un poļu valodas. Viņa atdzejoto autoru vidū ir Federiko Garsija Lorka, Gabriela Mistrāla, Janis Ricos, Tomass Transtrēmers, Ingera Kristensena, latviskotas arī daudzu Eiropas tautu tautasdziesmas.

Knuts Skujenieks dzimis 1936. gada 5. septembrī Rīgā. Studijas LVU Vēstures un filoloģijas fakultātē nepabeidz, bet turpina studijas Maskavas Gorkija Literatūras institūtā, ko absolvē  1961. gadā. 1962. gadā politisku iemeslu dēļ rakstnieku apcietina, apsūdz un notiesā uz septiņiem gadiem ieslodzījumā stingra režīma nometnē Krievijā, Mordovijas APSR.


1969. gadā rakstnieks atgriežas dzimtenē. Laikā starp 1963. un 1969. gadu Knuts Skujenieks saraksta aptuveni 800 dzejoļu, kurus padomju laikā nebija iespējams publicēt. Ceturtā daļa no ieslodzījuma laikā sarakstītās dzejas tika vienkopus izdota krājumā "Sēkla sniegā" 1990. gadā.

1972. gadā Skujenieks uzņemts LPSR Rakstnieku savienībā. 1978. gadā tika publicēta autora pirmā dzejoļu grāmata "Lirika un balsis". 1995. gadā Skujenieks kļūst par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku, bet 1999. gadā par Lietuvas Dižkunga Ģedimina ordeņa virsnieku un Zviedrijas Ziemeļzvaigznes ordeņa bruņinieku, vēlāk saņēmis arī citas goda zīmes un nozīmīgus apbalvojumus par ieguldījumu latviešu literatūrā un atdzejā, tostarp 2008. gadā ieguvis Baltijas Asamblejas balvu.

LIELĀ INTERVIJA. RAIDĪJUMS 1:1. SKUJENIEKS PIE GUNDARA RĒDERA - SKATĀMS ŠEIT

FOTOGALERIJA NĀKAMAJĀ LAPĀ