"Mūžīgi nosvīdušais un omulīgais onkulis! Kā viņi naudu dalīja? Kopējie izdevumi... ap miljonu"

Mārtiņš Runkus. Valdis Bebrovskis. Grigorijs Kuseļņikovs. Juris Durašs. Ilmārs Rimēvičs. Māris Mortensons. Timotijs Kalkins. Rūdolfs Veroni. Pauls Naudseps. Edgars Pidkēvičs. Jānis Mīzītis. Aigars Soprāns. Dana Rezniece-Zole. Romualds Vanzovičs. Leonīds Eserkins. Arkādijs Zaharenko. Aldis Govzems. Arturs Laimiņš. Atis Zatakistovs. Laimdota Raujuma. Solvita Āboliņa.

Šie vēl nav visi jaunā politiskā trillera „Nauda” („Bailes – 3”) personāži, kuri figurē šodien sociālajā tīklā YouTube publicētajā romāna oficiālajā video.

Kā jau minēts, jaunais politiskais trilleris „Nauda” noslēgs triloģiju, kuras ietvaros 2017. un 2018. gadā iznāca romāni „Bailes” un „Nauda”. Tie pērn un aizpērn kļuva par attiecīgi otro un trešo gada pieprasītāko grāmatu grāmatnīcās.

Vairāk nekā 450 lappuses biezās grāmatas pirmā tirāža būs 6000 eksemplāru, un grāmatnīcās romāns „Nauda” nonāk 10. maijā. „Naudas” mazumtirdzniecības cenai vajadzētu būt mazākai par desmit eiro.

"– Kungi, mums vajadzētu sastādīt mazu bilanci… vai, nu varbūt jūs varētu piesēsties, herr Govzem, man tūlīt galva sāks reibt…

Šķiet, draudzīgajam onkulim šajā kompānijā bija milzu vara – herr Govzems bez kavēšanās piesēdās tuvākajā krēslā, kaut no tā mierīgāks nekļuva.

– Benitiņ, iedodiet man, lūdzu, skaitlīšus!

Nedaudz vulgārā būtne naski pielēca kājās un pasniedza onkulim plānu mapīti.

– Tātad, kungi, būsim pavisam atklāti… Jūsu pasākums man pēdējā gada laikā ir izmaksājis… nu tā, paskatīsimies… tiešām tik daudz kopā sanāca, Benitiņ, ja… Ā, un tur vēl nav iekšā maksājumi skaidrā naudā… – Par Benitu sauktā kundzīte padevīgi māja ar galvu. – Kungi, kungi, tiešām daudz sanācis.

Te pēkšņi ierunājās uzburbušais. Lai gan āriene par to neliecināja, runāja viņš tiešām elegantā, faktiski nevainojamā angļu valodā.

– Veroni kungs, mums tiešām vajadzētu dabūt kopējo skatījumu, un tad jau būs arī koordinācija. Tā to arī sauc: lai viens zina, ko otrs zina. Tā ir tāda kopējo zināšanu veidošana. Piemēram, es zinu, ka jūs zināt, ka es zinu, ka jūs zināt. Katrā šajā solī parādās cita veida dinamika, cilvēkiem ir jāzina gan, ka viens otrs zina, gan arī, ko zina…

Veroni, Veroni, Veroni – Iļjam šis vārds neko neizteica.

– Zata… Zaka… Zataka… Lādzīgais onkulis pavēcināja roku, it kā uzmācīgu mušu atgaiņādams, un uzburbušais aprāvās… – Nu, herr deputāt, lūdzu, to visu paturiet saviem vēlētājiem… nu, vai žurnālistiem, kamēr viņi vēl jūsu gudro runāšanu pacieš. Mums, herr deputāt, nedaudz par naudiņu vajadzētu parunāt…

Tātad, kungi, jūsu pasākums… mūsu pasākums… Tas kopā mums gada laikā ir izmaksājis septiņsimt astoņdesmit tūkstošus. Es te nerēķinu jūsu stipendiju, Laimiņa kungs, un vēl citus sīkumus.

Mūžīgi nosvīdušais neomulīgi sarosījās.

– Labi, kungi, neuztraucieties, investīcijas ir investīcijas. To es saprotu. – Omulīgais onkulis joprojām bija nesatricināmi mierīgs un pat mīlīgs. – Tikai tāds sīkums, ka investīcijām ir vajadzīga atdeve. Visām investīcijām. Vienmēr. Tāda vai citāda atdeve.

Tātad, kungi… kopējie izdevumi ir ap miljonu. Manu miljonu! Un dabūjuši mēs kopā esam ko – sešpadsmit mandāti, ja? Un cilvēki kādi? Visi uzticami, labi cilvēki? Viss labi? Process notiek? Rezultāti būs? Droši, ja? ..."