Olimpiskais vicečempions Viktors Ščerbatihs 9. Saeimā ēdīs visu

ŠČERBATIHS — ZVAIGZNE. Žurnālistu uzmanības centrā nonāca olimpiskais vicečempions svarcelšanā Viktors Ščerbatihs, un frakcijas vecie buki jokoja, ka turpmāk, lai biežāk iekļūtu avīžu slejās un televīzijas ekrānos, jācenšas turēties kopā ar sportistu. Viktors gan nebija tik bezrūpīgs kā kolēģi. Viņam ar matemātiķa precizitāti kopā ar treneri ir jāizrēķina, kā apvienot treniņdarbu ar deputāta pienākumu veikšanu, jāsameklē galvaspilsētā miteklis, jo jau tā saspringtajā režīmā izbraukāt no Dobeles uz Rīgu būs neiespējami un nelietderīgi. Vienkāršāk sakot, Viktoram patlaban ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Par vienu gan viņš ir pārliecināts: «Jebkuru darbu daru kārtīgi un no visas sirds. Es zinu, ka būs grūti to visu apvienot, taču tas mani nebaida, jo ļoti grūti man ir katrā treniņā.» Bažas par to, ka Ščerbatiham Saeimas krēsls varētu būt kā izmēru mazāka kurpe, neattaisnojās, un šajā sakarā Viktors teica: «Nevajag uztraukties par to, kā es krēslā sēdēšu, bet gan par to, ko es darīšu.»

NO TRIBĪNES NEBAIDĀS. Saeimā ir vīri, kuri bieži uz tribīni izteikties vico gan tad, kad tas ir nepieciešams un attaisnojams, gan tad, kad iedarbojas viņiem pašiem vien zināms magnētiskais spēks. Ščerbatihs pēc tribīnes «pielaikošanas», jautāts, vai šī nebūs pirmā un pēdējā reize, atbildēja: «Nu, nekāds lielais kāpelētājs es neesmu. Svarcelšanā jau ir tikai trīs piegājieni... Paskatīšos, paklausīšos, pamācīšos, kā tie deputāti runā, un, ja man būs ko teikt, iešu un runāšu.»

ĒŠANĀ NAV IZVĒLĪGS. Maldās tie, kas domā, ka Viktoram ir īpaša ēdienkarte un Saeimas ēdnīcā varētu kaut kas iztrūkt no tā, ko viņš lieto ikdienā. «Es ēdu to pašu, ko visi. Tikai daudz, daudz vairāk,» Šcerbatihs noraida bažas par to, ka jaunajā darba vietā varētu rasties problēmas ar vēdera piepildīšanu un svara noturēšanu. Ielūkojies ēdienkartē, Viktors atzina, ka izvēlētos gaļas salātus, rosoļņiku ar gaļu un vistas fileju ar sieru. Protams, ne jau vienu porciju vien.

HANTELES KĀ ROTAĻLIETAS. «Šeit es svarcēlāja figūru varu tikai pazaudēt,» apsveicinājies ar Dzintaru Ābiķi, kas tobrīd minās uz velotrenažiera, jokojot pirmo frāzi izmeta Viktors Ščerbatihs. Tā kā, atceroties saukli «Veselā miesā, vesels gars», šo telpu apmeklē tikai daži deputāti, likumsakarīgi, ka trenažieru zāles aprīkojums ir nabadzīgs. Protams, Šcerbatihs trenēsies Dobelē vai, piemēram, Ventspilī, kur ik pa brīdim tiek rīkotas treniņnometnes: «Pat ja Rīgā būtu apstākļi, kur trenēties, es to nevarētu izdarīt. Treneris Andruškevics strādā ne tikai ar mani, bet arī citiem sportistiem un nevar izbraukāt uz Rīgu. Sportā ir svarīga katra nianse. It īpaši svarcelšanā. Mums ir tikai trīs piegājieni, kuros jāieliek viss, kas vairākus mēnešus treniņos izdarīts. Tāpēc ir svarīgi, kur trenēties, kur atpūsties un citas lietas.»

MARATONSKRĒJS. Uz Saeimas fotovīra un fotomākslas lielmeistara Ulda Pāžes jautājumu par to, vai raženais vīrs, kas ar saviem izmēriem tik labi rīmējas iekšā kadrā, nav cīkstonis, Viktors atbildēja, ka ir maratonskrējējs. Bildējoties sportists jutās kā zivs ūdeni, jo pie fotozibšņiem ir pieradis — kā jau olimpiskais vicečempions, Eiropas čempions un Pasaules čempionātu medaļnieks.

TIKAI CIGĀRU. «Nē, nē,» palūrot pa Saeimas pīpētavas durvīm un noraidot kolēģu aicinājumu pievienoties, teica Viktors Šcerbatihs. Viņš neatceras, kad pēdējo reizi ievilcis dūmu. Bet, ja izdosies uzvarēt olimpiskajās spēlēs vai pasaules čempionātā, tad viņš Saeimas pīpmaņus varētu uzcienāt ar cigāriem un arī pats, kā jau čempionam pienākas, pakūpināt. Cigarete maza, bet es liels. Man nemaz nepiestāvētu pīpēt. Vot, cigārs cita lieta. Tad tik jānopērk katliņš, un būšu kā Čērčils.» 

Foto:Kaspars Ūdris

Autors:Uģis Mālnieks