Mūžībā devies izcilais latviešu teātra un kino aktieris Valdemārs Karpačs
Atvadīšanās no talantīgā mākslinieka notiks 7. maijā.
[7]
[8]
2019. gada aprīļa beigās mūžībā devies aktieris Valdemārs Karpačs. Mākslinieka unikāli skaistais vārds Valdemārs dažkārt medijos un sabiedrībā tika locīts nepareizi - saukts arī par Voldemāru, lai gan atvasinājums ir no vārda Valdis, kā cienījamo mākslinieku kolēģi uzrunāja ikdienā. Un jā! - viņš apbūra sievietes. Sievietes skatītājas, viņa mākslas, aktierspēles un balss baudītājas.
Valdemāra Karpača aktierspēli vienmēr raksturoja burvīga harizma: robusta vīrišķība, izteiksmīga tās forma uz skatuves un kinematogrāfā. Un, protams, muzikālais talants - kad Valdemārs dziedāja - zāle sastingusi klausījās un pēc priekšnesumiem aplaudēja ar ovācijām.
Valdemārs Karpačs dzimis 1952. gada 23. martā, kā aktieris darbojies Valmieras Drāmas teātrī (1978-1989) un Daugavpils teātrī (no 2001). Valmieras teātrī ieguvis izcila aktiera slavu, atveidojot titullomas režisora Valentīna Maculēviča Trešās atmodas laika iestudējumos ar Mārtiņa Brauna mūziku "Sirano de Beržaraks" (1985) un "Daugava" (1988) u. c. Spēlējis nozīmīgas lomas arī citu režisoru izrādēs, piemēram, Oskaru Pētera Lūča iestudējumā "Zvejnieka dēls" (1984).
Nozīmīgu lomu aktieris atveidoja arī Latvijas Zemnieku Drāmas teātrī 90.-to gadu vidū, režisora Romāna Grabovska iestudējumā, Jāņa Akuratera lugā "Apvienosimies!". Arī toreiz kopā ar pašmāju slaveniem aktieriem no dažādiem teātriem - Indru Burkovsku, Zani Burnicku, Vigo Rogu, Rutu Vītiņu, Imantu Stradu, Egīlu Grundi, Irīnu Tomsoni un daudziem citiem.
Karpačs Valmieras teātrī ienāca 1978. gadā, līdz ar saviem kursabiedriem – Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes Valmieras teātra aktieru kursu, ko vadīja režisore Māra Ķimele. Spilgtas vadošās lomas Karpačs Valmieras teātrī nospēlēja 80. gados, no tām īpaši jāizceļ Edmonda Rostāna "Sirano de Beržeraks" (1985) un leģendārā Raiņa "Daugava" (1988), kurā pirmo reizi tieši Karpača dziedājumā izskanēja himniskā Mārtiņa Brauna "Saule. Pērkons. Daugava". Abu iestudējumu režisors bija Valentīns Maculēvičs.
Aktieris bija teātra darbinieku savienības biedrs kopš 1981. gada. Paralēli darbam teātrī V. Karpačs filmējies vairākās kinofilmās: "Segvārds Vientulis" (2014), "Pēdējā padomju filma" (2003), "Nediena. Dzīve nr.2" (1997), "Sala" (1991), "Zīlēšana uz jēra lāpstiņas" (1988), "Tereona galva" (1982) u.c. Par galvenās lomas atveidošanu filmā "Pēdējā padomju filma" V. Karpačs 2013. gadā saņēmis Latvijas Nacionālā filmu festivāla "Lielais Kristaps" balvu kā Gada labākais aktieris.
Izsakām visdziļāko līdzjūtību aktiera tuviniekiem, draugiem un talanta cienītājiem. ATVADU FOTOGALERIJA
Atvadīšanās no mākslinieka notiks 7. maijā plkst.13.00 Rīgas Krematorijas mazajā atvadu zālē.
Valdemāra Karpača aktierspēli vienmēr raksturoja burvīga harizma: robusta vīrišķība, izteiksmīga tās forma uz skatuves un kinematogrāfā. Un, protams, muzikālais talants - kad Valdemārs dziedāja - zāle sastingusi klausījās un pēc priekšnesumiem aplaudēja ar ovācijām.
Valdemārs Karpačs dzimis 1952. gada 23. martā, kā aktieris darbojies Valmieras Drāmas teātrī (1978-1989) un Daugavpils teātrī (no 2001). Valmieras teātrī ieguvis izcila aktiera slavu, atveidojot titullomas režisora Valentīna Maculēviča Trešās atmodas laika iestudējumos ar Mārtiņa Brauna mūziku "Sirano de Beržaraks" (1985) un "Daugava" (1988) u. c. Spēlējis nozīmīgas lomas arī citu režisoru izrādēs, piemēram, Oskaru Pētera Lūča iestudējumā "Zvejnieka dēls" (1984).
Nozīmīgu lomu aktieris atveidoja arī Latvijas Zemnieku Drāmas teātrī 90.-to gadu vidū, režisora Romāna Grabovska iestudējumā, Jāņa Akuratera lugā "Apvienosimies!". Arī toreiz kopā ar pašmāju slaveniem aktieriem no dažādiem teātriem - Indru Burkovsku, Zani Burnicku, Vigo Rogu, Rutu Vītiņu, Imantu Stradu, Egīlu Grundi, Irīnu Tomsoni un daudziem citiem.
Karpačs Valmieras teātrī ienāca 1978. gadā, līdz ar saviem kursabiedriem – Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes Valmieras teātra aktieru kursu, ko vadīja režisore Māra Ķimele. Spilgtas vadošās lomas Karpačs Valmieras teātrī nospēlēja 80. gados, no tām īpaši jāizceļ Edmonda Rostāna "Sirano de Beržeraks" (1985) un leģendārā Raiņa "Daugava" (1988), kurā pirmo reizi tieši Karpača dziedājumā izskanēja himniskā Mārtiņa Brauna "Saule. Pērkons. Daugava". Abu iestudējumu režisors bija Valentīns Maculēvičs.
Aktieris bija teātra darbinieku savienības biedrs kopš 1981. gada. Paralēli darbam teātrī V. Karpačs filmējies vairākās kinofilmās: "Segvārds Vientulis" (2014), "Pēdējā padomju filma" (2003), "Nediena. Dzīve nr.2" (1997), "Sala" (1991), "Zīlēšana uz jēra lāpstiņas" (1988), "Tereona galva" (1982) u.c. Par galvenās lomas atveidošanu filmā "Pēdējā padomju filma" V. Karpačs 2013. gadā saņēmis Latvijas Nacionālā filmu festivāla "Lielais Kristaps" balvu kā Gada labākais aktieris.
Izsakām visdziļāko līdzjūtību aktiera tuviniekiem, draugiem un talanta cienītājiem. ATVADU FOTOGALERIJA
Atvadīšanās no mākslinieka notiks 7. maijā plkst.13.00 Rīgas Krematorijas mazajā atvadu zālē.
FOTOGALERIJA NĀKAMAJĀ LAPĀ
atbildēt
+2
