Apskāvieni, asaras, mīļums! Izcilā horeogrāfa un režisora Edmunda Veizāna '16 apskāvieni pilnīgai dzīvei'

Apskāvieni, asaras, mīļums, kopības sajūta – noslēdzies Veizāna deju skolas koncertuzvedums “16 apskāvieni pilnīgai dzīvei”.

Ar ļoti krāšņu un emocionālu dejas koncertuzvedumu “16 apskāvieni pilnīgai dzīvei” noslēdzās Veizāna deju skolas 27. sezona, Rīgas VEF kultūras pilī 17.jūnijā - AICINĀM SKATĪT NUDIEN KRĀŠŅU FOTOGALERIJU.

Nu jau kļūst ierasts ka Veizāna deju skolas koncerti ir emocionāli, kas raisa asaras sejā, pārdomas un liek meklēt jēgu teju katrā dejā. Dejas runā! Neatstāj vienaldzīgu skatītāju un tas ir galvenais.

Koncertuzveduma nosaukums - 16 apskāvieni pilnīgai dzīvei, jo dejotāji izdejoja uz skatuves 16 dažādus apskaušanās veidus iedvesmojoties no Ketlīnas Kītingas grāmatas “Apskāvienu valoda”, arī tāpēc, ka deju skolas audzēkņi gan ikdienā, gan pasākumos un nometnēs bieži apskaujās un aicina to biežāk darīt arī citus.

Apskāvieni dziedē, apskāvieni tuvina, apskāvieni runā.

Koncerrtuzvedumā apskāvieni runāja par darba rutīnu, par šķiršanās un satikšanās apskāvieniem, par apskāvieniem aiz bailēm, strīdā, piedošanā, steigā, visbeidzot par nenotikušiem apskāvieniem par ko savā dziesmā runā MESA, kolektīvo apskāvienu un prieka un humora apskāvieniem.

Daži priekšnesumi, kā, piemēram, Martas Ritovas “Tumša nakta zaļa zāle”radīja arī neizpratni skatītājos, kad uz skatuves “it kā” nekas nenotiek – skan skaista dziesma, skaistas gaismu spēles, bet neviens nedejo. Kā paskaidroja koncertuzveduma režisors – Edmunds Veizāns, tad izmantojām ne tikai mūsdienu un hip-hop deju stilus, bet arī laikmetīgai dejai raksturīgākus paņēmienus, kad darbība un emocijas notiek cilvēkā iekšienē, ne ārēji un tāpēc to ne vienmēr tik ilustratīvi un tieši var saskatīt vai izdejot enerģiskā kustībā, kā to pieraduši skatītāji mūsu žanrā.

Tā ir sensitīva lieta, īpaši ja runājam par jauniešiem un pusaudžu pirmajām attiecībām, simpātijām, mīlestību… to nevajag ilustrēt, to vajag uzburt un tālāk jau katrs skatītājs kas to ir piedzīvojis – izvilks paralēles ar savu pieredzi, bet jaunākais skatītājs arī ļausies fantāziju un iztēles varai. To varēja jau novērot mēģinājumos, kad šis priekšnesums mainījās katru reizi.

Negaidīti pārsteidza tērpi, grimu košums un gaismu spēles, kas iepriekš Veizāna uzvedumos nebija redzēts. Kā noskaidrojās, ka pirmo reizi speciāli tika piesaistīts stilists un tērpu konsultants – Ināra Tjurjapina, kas pati savulaik 2006.gadā ar Veizāna deju kompāniju ieguvu Eiropas čempionāta mazo kausu. “Šī sadarbība 100% attaisnojās un ceru turpināsies, jo katram jādara savs darbs, ko viņš vislabāk prot un tērpu lietas nav mana stiprākā puse”, tā Edmunds par šo sadarbību. Skatītāji mēļoja, ka beidzot meitenes varēja redzēt, kā meitenes gan kleitās, šortiņos un augstpapēžu kurpēs un dažādām frizūrām, kas ir jauns solis uz augšu kvalitātē un skatuves kultūrā. Savukārt grima māksliniece Feja - Anastasija Gaile (populārā DJ AG dzīvesbiedre) burtiski pārvērta gan vizuālo dejotāju tēlu, gan arī iekšējo emocionālo tēlu uz skatuves, jo cilvēks, piemēram, ar zaļām lūpām pēkšņi arī kustās citādāk, jo sajūtas savā tēlā labāk un spēj nodot šo emociju arī skatītājam.

Atsevišķs stāsts ir par gaismu šovu, ko radīja gaismu dizainers Rihards Kauliņš kopā ar Edmundu Veizānu. Kopā pie gaismu izdomāšanas, izmēģināšanas un ieprogrammēšanas tika pavadītas 26 stundas. Pati programmēšana notika salīdzinoši ātri, bet lielākā daļa laika tika pavadīta savā mēģinājumu zālē modelējot un apskatoties kā un kas izskatītos labāk. Šobrīd Veizāna deju skolā ir Latvijas Kultūrkapitāla fonda finansēta gaismu tehnika ar 28 gaismu vienībām, kas ļauj ieprogrammēt un izmēģināt gaismas mēģinājumu zālē, tā arī ir lielā gaismu šova panākumu atslēga un profesionālās ievirzes pieeja.

Par mūziku un horeogrāfiem. Jau pēdējos gadus tradicionāli Veizāns iecienījis pārsvarā latviešu izpildītāju mūziku, vaicāts kāpēc – atbilde diezgan vienkārša: “Lai sasniegtu to ka dejas runā, svarīgi, lai dejas ideja, kustība un mūzika būtu harmonijā, tāpēc grūti radīt deju par sirsnību vai piedošanu, ja dziesmas ideja un vārdi ir par mašīnām un tusiņiem klubā.”

Nenoliedzami, ka panākumu atslēga ir paši horeogrāfi un viņu radošais ieguldījums un režisoriskā uzdevuma iemiesojums kustībā un horeografijā. Horeogrāfu pulkā darbojās 7 horeogrāfi: Anastasija Vorkunkova, Agneta Lāce, Gundega Pūtele, Baiba Iekļava, Dārta Ģīle, Maija Tjurjapina un Edmunds Veizāns. Lielu artavu deva pieredzējušā horeogrāfe Maiju Tjurjapina, kas zināšanas guvusi gan Latvijas Kultūras Koledžā, gan Latvijas Kultūras Akadēmijā, gan ārzemēs un pēdējā no projektiem Operā “Karmena”, kopā ar horeogrāfi Anastasiju Vorkunkovu kā hip-hopa dejotājas. Baiba Iekļava un Dārta Ģīle tūlīt pabeigs arī Latvijas Kultūras Koledžu, kur mūsdienu dejā un hip-hopā iegūst augstāko izglītību deju kolektīvu vadīšanā.

Kā apgalvo idejas autors Edmunds Veizāns, bērni dejoja ar lielu pašatdevi, un patiesām emocijām un nāca uz mēģinājumiem gan izlaiduma gan liecību dienās, un katrā koncerta mēģinājumā skatījās visi visas dejas, jo tas ir pirmkārt vēstījums, bet otrkārt šis uzvedums ir kā terapija paši sev – apskaujoties biežāk, mēs kļūstam paši labāki, atbrīvojamies no stresa, kļūstam tuvāki, uzlabojam attiecības un nesam šo labestību tālāk dzīvē.

Viena no emocionālākajām vietām un, iespējams koncertuzveduma atslēga bija “16 apskāvieni arī tev”, kad dejotāji devās zālē pie vecākiem un 3 minūšu apskaušanās notika zālē. Daudziem tanī mirklī bija asaras acīs, tas nozīmē, ka deja runā, uzrunā un dziedē. Tāpēc vēlreiz apskausimies biežāk viens ar otru, jo 4 apskāvieni dienā nepieciešami izdzīvošanai, 8 apskāvieni – formas uzturēšanai, 12 apskāvieni – izaugsmei un 16 apskāvieni – pilnīgai dzīvei.

Pasākumā valsts apliecības par profesionālās ievirzes pamata izglītību dejā saņēma arī deju skolas 13 audzēkņi: Arta Luīze Andermane, Arta Keita Bērziņa, Daniela Vaitaite, Diāna Paula Slišāne, Emīlija Vēvere, Felicita Martinsone, Ģirts Davidavičus, Loreta Veinberga, Marta Jurkāne, Paula Prince, Roze Aleksa Bogdane, Sintija Veinberga, Sofija Apsalone.

Veizāna deju skolas pērn uzsāktā tradīcija – tika pasniegta GADA BALVA par izcilību deju jomā dažādās nominācijās, sekojošām personām:

GADA DEJOTĀJS-2017– Armands Vītols,Maksims Pužulis

GADA DEJOTĀJA-2017– Lelde Miksone, Marta Jurkāne, Emīlija Balga

GADA DEJU SKOLOTĀJA -2017– Gundega Pūtele, Agneta Lāce

GADA ASISTENTS - 2017– Estere Zariņa, Katrīna Ošeniece

GADA VECĀKS - 2017– Sanita Pīlāga

GADA PROGRESĒJOŠĀKĀ DEJU GRUPA - 2017– grupa Ā-1

GADA TITULĒTĀKĀ DEJU GRUPA - 2017– grupa “vds-childreni”, grupa “Diamond Crew - VDS Ādaži”

ILGGADĒJA KOLEKTĪVA VADĪTĀJA – Baiba Iekļava, Dārta Ģīle, Ieva Bauere,

Tika pasniegta iepriekšējā gadā nepasniegta Gad balva dejotājai, kas pirms gada atradās ASV kur protams dejoja.

GADA DEJOTĀJA-2016– Katrīna Ošeniece

Pērn aizsāktā Gada Balvu pasniegšanas tradīcija turpināsiesun tā būs, kā sagatavošanās ceļš jau dejas profesionāļiem Kultūras Ministrijas iniciatīvai - LIELAI DEJAS BALVAI, kas turpmāk tiks pasniegta atsevišķi tikai dejotājiem paredzētā ceremonijā, nevis kā līdz šim ierasts “Spēlmaņu nakts” ievaros.

Ej uz nākamo lapu, lai skatītos bildes!