Bijušais ārlietu ministrs Jurkāns par nožēlojamo malēnieša angļu valodu un tikpat nožēlojamo runas saturu
Mūsu Nasing spešal karalis Vējonis noteikti iekļūs visskandalozākajās vēstures liecībās.
[15]
[5]Jānis Jurkāns, bijušais politiķis un ārlietu ministrs: "NAUDAS ATMAZGĀŠANA UN KORUPCIJAS SKANDĀLI VAJĀ LATVIJU LAIKĀ, KAD TĀS PREZIDENTS TIEKAS AR TRAMPU BALTAJĀ NAMĀ./ Christina Wilkie, CNBS /
Ar šādu ne visai glaimojošu virsrakstu un vēl mazāk glaimojošu tekstu par Latviju žurnāliste iepazīstina ASV sabiedrību. Valsts tēls esam mēs paši. Rūpēties par Latvijas tēlu pasaulē nav tas pats, kas rūpēties par vides aizsardzību savā sētā.
Sakāmvārds “Nespried par vīru pēc cepures!” ārzemēs neder. Tur spriež gan pēc cepures, gan aŕī par to, kas ir zem tās. Lai to atrādītu, ir vajadzīga valoda - vēlams tāda, kādu saprot klausītājs. Sevišķi tad, ja sarunas biedrs ir nevaļīgs, pašmāju likstu vajāts lielvalsts prezidents. Ne tik daudz tāpēc, ka Trampu ļoti interesētu korumpētas valsts prezidenta teiktais, bet lai kaut cik mainītu priekštatu par Latviju! Tikai politiski korumpēta valsts var ievēlēt par prezidentu cilvēku, kam pietrūkst viselementārāko kvalifikāciju pārstāvēt valsti.
Mani varbūt tik ļoti nesatrauktu anglu valoda ar malēnieša akcentu, cik runas saturs. Vējoņa runas saturs der "mutual admiration” klubā - savstarpējas apbrīnas klubiņā.
Laikā, kad Latviju apsūdz netīros darījumos ar vēl netīrākiem darījumu partneriem; laikā, kad starptautiski tiek grauta ticamība Latvijas bankām kā nekad agrāk - prezidentam vajadzēja vismaz mēģināt pārliecināt sabiedrību par pasākumiem, kurus Latvija veic cīņā pret korupciju. Tā vietā prezidents "pauž lepnumu" Trampam par mūsu vērienīgiem uzņēmējdarbības sasniegumiem, kas radījuši vairāk nekā 2000 darbavietu ASV. Tas ir nožēlojami attiecībā pret tiem tūkstošiem, kuri ir zaudējuši darbu Latvijas bankās.
Igauņu politikas apskatnieks Neeme Raud /Postimees.ee/ raksta, ka "gadsimta samits bija vērienīgs epitetu apmaiņas pasākums.” Neskaitāmas reizes tika atkārtoti vārdi “sekmēsim”, “nostiprināsim”, “aktivizēsim”, “apņemsimies”. Es nekādā gadījumā negribu noliegt šī pasākuma vēsturisko un politisko nozīmi. Protams, ka tas ir signāls, kas raidīts Krievijas virzienā, pret kuru neviens nekad nav tik spēcīgi iestājies kā ASV prezidents. Jātceras gan, ka to saka Tramps, kuram ir raksturīgs stils - tas, ko pasaku pirmdien, piektdien vairs neskaitās. Šis pats cilvēks paziņoja, ka “tikai idiots nesaprot, cik svarīgi ir veidot attiecības ar Krieviju.” Tramps nepalaida garām izdevību uzslavēt Baltijas valstu līderus par 2% ieguldījumu NATO budžetā. “Tagad baltieši varēs pirkt pasaulē vislabākos ieročus, ko ražo ASV!”
Šī tikšanās ieies vēsturē kā “vēsturisks samits ar vēsturiski neizmantotām iespējām.” Deklarāciju, kas sastāv no daiļrunīgiem epitetiem, uz robežstaba neuzspraudīsim! Ņemot vērā ASV un Krievijas saspīlētās attiecības un Trampa vēlmi šo spriedzi mazināt, vai Latvija nevarēja piedāvāt uzņemties vidutāja lomu šādām sarunām? Kurš vēl, ja ne Latvija, pārzina Krievijas politiski ekonimisko klimatu un krievu cilvēka mentalitāti (par ģeogrāfiju nemaz nerunājot – mēs zinām, cik tūkstoši deportēto latviešu ir izstaigājuši Sibīrijas plašumus)?
Protams, uzņemties atbildību ir sarežģītāk nekā stāvēt politiski izaicinošā pozā. Viss šis plaši izreklamētais un kritizētais vēsturiskais pasākums diemžēl ir bez vēsturiska piepildījuma. Vai tiešām mūsu ārpolitikas veidotājiem pietrūkst izpratnes par to, cik sarežģītā pasaulē mēs dzīvojam un ka šajā sarežģītajā pasaulē ir vajadzīgi sarežgīti un labi izsvērti risinājumi, kurus mēs varētu piedāvāt lielvalstu partneriem? Galu galā, ārpolitika ir instruments, ar kura palīdzību mums būtu jārisina pašmāju problēmas.
"
Facebook Jāņa Jurkāna kanāls
Ej uz nākamo lapu, lai skatītos bildes!
atbildēt
0
