Apkaunojoši no kancelejas: tauta ierēc un sarkastiski smejas! Valsts prezidents Vējonis oficiāli nosaukts par orgānu
[12]
[5]
„Valsts prezidents ir konstitucionāls orgāns, kuru nevar iznomāt,” – šādu Latvijas Republikas Valsts prezidenta definīciju oficiālā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejas vēstulē ir sniedzis kancelejas vadītājs, kādreizējais Latvijas pasta priekšnieks Arnis Salnājs. Kā zināms, Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleja administratīvajā tiesā ir cietusi jau sešas sakāves lietās par informācijas slēpšanu, turklāt vienā no tām tiesas spriedums nav pārsūdzams, liekot Vējoņa kancelejai atbildēt uz jautājumiem saistībā ar bēdīgi slavenajām Vējoņa vakariņām Apvienotajos Arābu Emirātos, Dubaijā.
Vējoņa kancelejas neafišētās vakariņas kādā Dubaijas restorānā marta sākumā izpelnījās lielu sabiedrības ievērību, kad atklātībā nonāca fotogrāfija ar privātā mielasta dalībniekiem – reizē ar Vējoni un Egitu Kazeku, kas oficiāli pilda viņa kancelejas vadītāja vietnieces pienākumus, pie galda sēdēja arī Ainārs Šlesers un viņa dēls, jau izbijušais Latvijas vēstniecības Apvienotajos Arābu Emirātos bijušais pilnvarotais lietvedis Rūdolfs Brēmanis un namatēvs – uzņēmējs Halifa al Saifs.
Oficiāli tika mēģināts skaidrot, ka šeiha uzaicinājums Vējonim esot bijis „spontāns” – jau vizītes laikā. Vējonis pats TV spēja pateikt tikai to, ka "tās ir vakariņas, un es eju uz vakariņām jebkuras vizītes laikā”, savukārt par Šleseru dalību neko neesot zinājis: „Nu es piedalījos viens pats, un to, kas ir uzaicinātie viesi, tas nav mans jautājums.” Savukārt Vējoņa kancelejas skaidrojumi bija tik izvairīgi, ka radās iespaids – faktiski jebkurai personai ir iespējams „nomāt” Valsts prezidentu, lai tas piedalītos kādā privātā pasākumā.
Lai to noskaidrotu, Lato Lapsa vērsās Valsts prezidenta kancelejā, lai atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām no šīs iestādes saņemtu šādu informāciju:
„1) vai ir noteikts cenrādis šādai pašreizējā Valsts prezidenta līdzdalībai ieinteresētu trešo personu pasākumos?
2) ja jā, kas to sastādījis un kā var ar to iepazīties?
3) ja nē, tad cik ilgu laiku pirms sava privātā pasākuma rīkošanas personai ir jānosūta pašreizējam Valsts prezidentam ielūgums ar norādi, kur un kādā laikā tam ierasties?
4) vai ir vēl kādas formalitātes, kas jānokārto, lai persona nodrošinātu pašreizējā Valsts prezidenta ierašanos uz savu privāto pasākumu?”
Taču viss, ko Vējoņa kanceleja vēlējās atbildēt uz šo informācijas pieprasījumu, bija šāds īpatns vēstījums: „Atbildot uz Jūsu jautājumiem, informējam, ka ikvienā persona var vērsties Valsts prezidenta kancelejā ar iesniegumu, kurā var būt ietverts jautājums, sūdzība, lūgums, viedoklis vai cita veida informācija un uz to atbilde tiek sniegta bez maksas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”
Administratīvā tiesa šādu Vējoņa kancelejas rīcību atzina par prettiesisku un ar nepārsūdzamu lēmumu uzlika tai par pienākumu sniegt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Kancelejai nekas cits neatlika kā spriedumu pildīt, kā rezultātā tika sniegtas šādas atbildes:
„1) nē, nav noteikts cenrādis Valsts prezidenta līdzdalībai ieinteresētu trešo personu pasākumos;
2) tā kā cenrādis nav noteikts - neviens to nav sastādījis un ar to nav iespējams iepazīties;
3) nav noteikts laikposms, cik ilgu laiku pirms pasākuma rīkošanas personai jānosūta ielūgums ar norādi, kur un kādā laikā Valsts prezidentam jāierodas;
4) nav noteiktas citas formalitātes, kuru nokārtošana nodrošinātu Valsts prezidenta ierašanos uz pasākumu.”
Taču jau pēc sprieduma stāšanās spēkā Lato Lapsa vērsās Vējoņa kancelejā ar jaunu iesniegumu, lai noskaidrotu, kādus secinājumus valsts galvas kancelejas vadība ir izdarījusi no sprieduma, ar kuru tās rīcība bija skaidri atzīta par prettiesisku. Šajā iesniegumā Vējoņa kancelejai tika uzdoti šādi jautājumi:
„1) vai Valsts prezidenta kancelejā ir veikta vai sākta dienesta vai cita veida pārbaude, lai noskaidrotu tās konkrētu darbinieku vai vadības atbildību par tiesas konstatētu prettiesisku rīcību?
2) ja šāda pārbaude ir veikta vai sākta, kas un kad to ir sācis, kas un kad to ir veicis (vai veic), kādi ir tās rezultāti (ja pārbaude jau pabeigta)? Atbildei pievienojiet attiecīgo lietvedības dokumentu kopijas.
3) ja šāda pārbaude nav veikta, kādu iemeslu dēļ Valsts prezidenta kanceleja nav vēlējusies veikt pārbaudi, lai noskaidrotu apstākļus un vainīgos, kuru dēļ valsts vadītāja kancelejas rīcību tiesa ir atzinusi par prettiesisku?
4) kā tieši Valsts prezidenta kanceleja rīkosies, lai turpmāk nepieļautu tās un savu darbinieku prettiesisku rīcību?
5) vai saistībā ar prettiesiskas rīcības nepieļaujamību ir veiktas kādas konkrētas darbības? Ja jā, kādas tieši? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne?”
Uz šo iesniegumu tad arī tika saņemta Salnāja parakstītā atbilde, kurā pieminēts „neiznomājamais konstitucionālais orgāns”. Publicējam šo dokumentu pilnībā:
„Par iesnieguma izskatīšanu
Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk - Kanceleja) 2017.gada 22.decembrī saņemts Jūsu iesniegums, kurā uzdodat jautājumus par dienesta vai cita veida pārbaudes veikšanu saistībā ar Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 11.decembra spriedumu administratīvajā lietā Nr.A420195417 un Jums sniegto atbildi uz 2017.gada 14.marta iesniegumu.
2017.gada 14.marta iesniegumā saistībā ar Valsts prezidenta vizītes laikā Apvienotajos Arābu Emirātos notikušām vakariņām Jūs uzdevāt jautājumus par Valsts prezidenta iznomāšanas iespējām trešo personu privātos pasākumos.
Atbildot uz Jūsu 2017.gada 14.marta iesniegumu, 2017.gada 30.marta vēstulē Nr.597 informējām, ka ikviena persona var vērsties Kancelejā ar iesniegumu, kurā ietverts jautājums, sūdzība, lūgums, viedoklis vai cita informācija un uz to atbilde tiek sniegta bez maksas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Tādējādi Jums tika izskaidrota kārtība, kādā vērsties Kancelejā ar Valsts prezidentam adresētu iesniegumu, kas var ietvert arī lūgumu Valsts prezidentam piedalīties kādā pasākumā, un iesnieguma izskatīšanas kārtība.
Izpildot Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 11.decembra spriedumu administratīvajā lietā Nr.A420195417 un sniedzot atbildi pēc būtības uz Jūsu 2017.gada 14.marta iesniegumu, informējām Jūs par to, ka Valsts prezidentu nevar iznomāt un par to, ka Valsts prezidents ir valsts konstitucionāls orgāns, kas pilda Latvijas Republikas Satversmē noteiktās funkcijas.
Izpildot tiesas dotās norādes par nepieciešamību sniegt tiešas atbildes uz
Jūsu uzdotajiem jautājumiem, ar Kancelejas 2017.gada 15.decembra vēstuli Nr.1976 Jums tika sniegtas arī tiešas atbildes uz Jūsu 2017.gada 14.marta iesniegumā uzdotajiem jautājumiem, proti:
1) nē, nav noteikts cenrādis Valsts prezidenta līdzdalībai ieinteresētu trešo personu pasākumos;
2) tā kā cenrādis nav noteikts - neviens to nav sastādījis un ar to nav iespējams iepazīties;
3) nav noteikts laikposms, cik ilgu laiku pirms pasākuma rīkošanas personai jānosūta ielūgums ar norādi, kur un kādā laikā Valsts prezidentam jāierodas;
4) nav noteiktas citas formalitātes, kuru nokārtošana nodrošinātu Valsts prezidenta ierašanos uz pasākumu.
Ņemot vērā Jūsu pieredzi publicistikā un aktīvo sabiedrisko darbību, Kancelejai neradās pamatotas šaubas par to, ka Jūs varētu nezināt, ka Valsts prezidents ir konstitucionāls orgāns, kuru nevar iznomāt. Šobrīd Jums ir sniegtas tiešas atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem.
Turpmāka sarakste vai pārbaužu veikšana par Valsts prezidenta iznomāšanas iespējām un tiešu atbilžu nesniegšanu uz jautājumiem par Valsts prezidenta iznomāšanu būtu nelietderīga Kancelejai piešķirto valsts budžeta līdzekļu un administratīvo resursu tērēšana. Tāpēc Kanceleja neveiks dienesta vai cita veida pārbaudes, lai konstatētu konkrētu darbinieku vai vadības atbildību par Jums sniegto atbildi uz 2017.gada 14.marta iesniegumu.
Lai turpmāk nepieļautu līdzīgas situācijas, Kanceleja sarakstē sniegs pēc iespējas tiešas atbildes arī uz tendencioziem jautājumiem par juridiski neiespējamām situācijām. Saistībā ar prettiesiskas rīcības nepieļaujamību ar 2017.gada 15.decembra vēstuli Nr.1976 Jums ir sniegtas atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem.”
Raksts pirmoreiz publicēts Pietiek.com
Vējoņa kancelejas neafišētās vakariņas kādā Dubaijas restorānā marta sākumā izpelnījās lielu sabiedrības ievērību, kad atklātībā nonāca fotogrāfija ar privātā mielasta dalībniekiem – reizē ar Vējoni un Egitu Kazeku, kas oficiāli pilda viņa kancelejas vadītāja vietnieces pienākumus, pie galda sēdēja arī Ainārs Šlesers un viņa dēls, jau izbijušais Latvijas vēstniecības Apvienotajos Arābu Emirātos bijušais pilnvarotais lietvedis Rūdolfs Brēmanis un namatēvs – uzņēmējs Halifa al Saifs.
Oficiāli tika mēģināts skaidrot, ka šeiha uzaicinājums Vējonim esot bijis „spontāns” – jau vizītes laikā. Vējonis pats TV spēja pateikt tikai to, ka "tās ir vakariņas, un es eju uz vakariņām jebkuras vizītes laikā”, savukārt par Šleseru dalību neko neesot zinājis: „Nu es piedalījos viens pats, un to, kas ir uzaicinātie viesi, tas nav mans jautājums.” Savukārt Vējoņa kancelejas skaidrojumi bija tik izvairīgi, ka radās iespaids – faktiski jebkurai personai ir iespējams „nomāt” Valsts prezidentu, lai tas piedalītos kādā privātā pasākumā.
Lai to noskaidrotu, Lato Lapsa vērsās Valsts prezidenta kancelejā, lai atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām no šīs iestādes saņemtu šādu informāciju:
„1) vai ir noteikts cenrādis šādai pašreizējā Valsts prezidenta līdzdalībai ieinteresētu trešo personu pasākumos?
2) ja jā, kas to sastādījis un kā var ar to iepazīties?
3) ja nē, tad cik ilgu laiku pirms sava privātā pasākuma rīkošanas personai ir jānosūta pašreizējam Valsts prezidentam ielūgums ar norādi, kur un kādā laikā tam ierasties?
4) vai ir vēl kādas formalitātes, kas jānokārto, lai persona nodrošinātu pašreizējā Valsts prezidenta ierašanos uz savu privāto pasākumu?”
Taču viss, ko Vējoņa kanceleja vēlējās atbildēt uz šo informācijas pieprasījumu, bija šāds īpatns vēstījums: „Atbildot uz Jūsu jautājumiem, informējam, ka ikvienā persona var vērsties Valsts prezidenta kancelejā ar iesniegumu, kurā var būt ietverts jautājums, sūdzība, lūgums, viedoklis vai cita veida informācija un uz to atbilde tiek sniegta bez maksas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”
Administratīvā tiesa šādu Vējoņa kancelejas rīcību atzina par prettiesisku un ar nepārsūdzamu lēmumu uzlika tai par pienākumu sniegt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Kancelejai nekas cits neatlika kā spriedumu pildīt, kā rezultātā tika sniegtas šādas atbildes:
„1) nē, nav noteikts cenrādis Valsts prezidenta līdzdalībai ieinteresētu trešo personu pasākumos;
2) tā kā cenrādis nav noteikts - neviens to nav sastādījis un ar to nav iespējams iepazīties;
3) nav noteikts laikposms, cik ilgu laiku pirms pasākuma rīkošanas personai jānosūta ielūgums ar norādi, kur un kādā laikā Valsts prezidentam jāierodas;
4) nav noteiktas citas formalitātes, kuru nokārtošana nodrošinātu Valsts prezidenta ierašanos uz pasākumu.”
Taču jau pēc sprieduma stāšanās spēkā Lato Lapsa vērsās Vējoņa kancelejā ar jaunu iesniegumu, lai noskaidrotu, kādus secinājumus valsts galvas kancelejas vadība ir izdarījusi no sprieduma, ar kuru tās rīcība bija skaidri atzīta par prettiesisku. Šajā iesniegumā Vējoņa kancelejai tika uzdoti šādi jautājumi:
„1) vai Valsts prezidenta kancelejā ir veikta vai sākta dienesta vai cita veida pārbaude, lai noskaidrotu tās konkrētu darbinieku vai vadības atbildību par tiesas konstatētu prettiesisku rīcību?
2) ja šāda pārbaude ir veikta vai sākta, kas un kad to ir sācis, kas un kad to ir veicis (vai veic), kādi ir tās rezultāti (ja pārbaude jau pabeigta)? Atbildei pievienojiet attiecīgo lietvedības dokumentu kopijas.
3) ja šāda pārbaude nav veikta, kādu iemeslu dēļ Valsts prezidenta kanceleja nav vēlējusies veikt pārbaudi, lai noskaidrotu apstākļus un vainīgos, kuru dēļ valsts vadītāja kancelejas rīcību tiesa ir atzinusi par prettiesisku?
4) kā tieši Valsts prezidenta kanceleja rīkosies, lai turpmāk nepieļautu tās un savu darbinieku prettiesisku rīcību?
5) vai saistībā ar prettiesiskas rīcības nepieļaujamību ir veiktas kādas konkrētas darbības? Ja jā, kādas tieši? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne?”
Uz šo iesniegumu tad arī tika saņemta Salnāja parakstītā atbilde, kurā pieminēts „neiznomājamais konstitucionālais orgāns”. Publicējam šo dokumentu pilnībā:
„Par iesnieguma izskatīšanu
Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk - Kanceleja) 2017.gada 22.decembrī saņemts Jūsu iesniegums, kurā uzdodat jautājumus par dienesta vai cita veida pārbaudes veikšanu saistībā ar Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 11.decembra spriedumu administratīvajā lietā Nr.A420195417 un Jums sniegto atbildi uz 2017.gada 14.marta iesniegumu.
2017.gada 14.marta iesniegumā saistībā ar Valsts prezidenta vizītes laikā Apvienotajos Arābu Emirātos notikušām vakariņām Jūs uzdevāt jautājumus par Valsts prezidenta iznomāšanas iespējām trešo personu privātos pasākumos.
Atbildot uz Jūsu 2017.gada 14.marta iesniegumu, 2017.gada 30.marta vēstulē Nr.597 informējām, ka ikviena persona var vērsties Kancelejā ar iesniegumu, kurā ietverts jautājums, sūdzība, lūgums, viedoklis vai cita informācija un uz to atbilde tiek sniegta bez maksas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Tādējādi Jums tika izskaidrota kārtība, kādā vērsties Kancelejā ar Valsts prezidentam adresētu iesniegumu, kas var ietvert arī lūgumu Valsts prezidentam piedalīties kādā pasākumā, un iesnieguma izskatīšanas kārtība.
Izpildot Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 11.decembra spriedumu administratīvajā lietā Nr.A420195417 un sniedzot atbildi pēc būtības uz Jūsu 2017.gada 14.marta iesniegumu, informējām Jūs par to, ka Valsts prezidentu nevar iznomāt un par to, ka Valsts prezidents ir valsts konstitucionāls orgāns, kas pilda Latvijas Republikas Satversmē noteiktās funkcijas.
Izpildot tiesas dotās norādes par nepieciešamību sniegt tiešas atbildes uz
Jūsu uzdotajiem jautājumiem, ar Kancelejas 2017.gada 15.decembra vēstuli Nr.1976 Jums tika sniegtas arī tiešas atbildes uz Jūsu 2017.gada 14.marta iesniegumā uzdotajiem jautājumiem, proti:
1) nē, nav noteikts cenrādis Valsts prezidenta līdzdalībai ieinteresētu trešo personu pasākumos;
2) tā kā cenrādis nav noteikts - neviens to nav sastādījis un ar to nav iespējams iepazīties;
3) nav noteikts laikposms, cik ilgu laiku pirms pasākuma rīkošanas personai jānosūta ielūgums ar norādi, kur un kādā laikā Valsts prezidentam jāierodas;
4) nav noteiktas citas formalitātes, kuru nokārtošana nodrošinātu Valsts prezidenta ierašanos uz pasākumu.
Ņemot vērā Jūsu pieredzi publicistikā un aktīvo sabiedrisko darbību, Kancelejai neradās pamatotas šaubas par to, ka Jūs varētu nezināt, ka Valsts prezidents ir konstitucionāls orgāns, kuru nevar iznomāt. Šobrīd Jums ir sniegtas tiešas atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem.
Turpmāka sarakste vai pārbaužu veikšana par Valsts prezidenta iznomāšanas iespējām un tiešu atbilžu nesniegšanu uz jautājumiem par Valsts prezidenta iznomāšanu būtu nelietderīga Kancelejai piešķirto valsts budžeta līdzekļu un administratīvo resursu tērēšana. Tāpēc Kanceleja neveiks dienesta vai cita veida pārbaudes, lai konstatētu konkrētu darbinieku vai vadības atbildību par Jums sniegto atbildi uz 2017.gada 14.marta iesniegumu.
Lai turpmāk nepieļautu līdzīgas situācijas, Kanceleja sarakstē sniegs pēc iespējas tiešas atbildes arī uz tendencioziem jautājumiem par juridiski neiespējamām situācijām. Saistībā ar prettiesiskas rīcības nepieļaujamību ar 2017.gada 15.decembra vēstuli Nr.1976 Jums ir sniegtas atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem.”
Raksts pirmoreiz publicēts Pietiek.com
atbildēt
+1
