Aizejošās Čakšas "dāvana" valdībai un Latvijas iedzīvotājiem
30.12.2017 12:37
Lūk: aizejošās Čakšas dāvana valdībai un visiem iedzīvotājiem! Kaut valdošā koalīcija lepojas ar sasniegumiem kā nodokļu reforma un naudas pielikumi nozarēm, reāli ieguvumus varēs novērtēt pēc pirmā pusgada. Veselības aprūpes finansiālais pielikums līdzinās valdības nolemtajam par 200 miljoniem eiro atpirkt pašai savas zemes dzīles jeb caurumu, kas piepildīts ar nevienam nevajadzīgu gāzi. Var tikai apskaust mūsu valsts slēptos resursus, kur faktiski melnā caurumā var mest tik lielu naudu, vēsta Pietiek.com .
Visiem zināms ir fakts, ka kvantitāte negarantē kvalitāti, ko skaidri var redzēt miljonos, ko dāsni sev vien zināmu prioritāšu secībā ir sadalījusi Veselības ministrija (VM) ar ministri Andu Čakšu priekšgalā. Praktiski neizvērtējot nozares kvalitatīvo rezultātu sasaisti ar ieguldītajiem līdzekļiem, jau atkal nauda tiek birdināta, kur pagadās. Galvenais ir pasniegt iespaidīgus skaitļus, kaut jau iepriekšējā gada 33,4 miljonus ir grūti izsekot, kur nu 113 miljonus. Galvenā iezīme abām budžeta atkāpēm – pretēji ekspertu norādēm netiek ievērots, ka papildus kvantitātei jābūt kvalitātes sistēmai un vismaz elementāriem veselības aprūpes standartiem.
Tieši neskaidrais izlietojums rada pamatotas bažas un korupciju, kura pēc KNAB datiem veselības nozarē ir viena no visaugstākajām. Ne tikai iedzīvotāji, bet arī veselības aprūpes speciālisti ar bažām skatās VM uzspiestajās reformās – tādās kā centralizētos iepirkumos onkoloģijā, jo Nacionālais veselības dienests (NVD) ar savu vājo vadību un A.Čakšas padomnieci augstā amatā nerada uzticību, ka process ir vērsts pacientu interesēs.
NVD nespēj noorganizēt pat centralizēto iepirkumu savlaicīgai vēstuļu izsūtīšanai par onkoskrīningu iedzīvotājiem, un veselu pusgadu šī informācija netika saņemta, - tad kur nu vēl šāds iepirkums?! No jaunā gada NVD ir jāpārņem Elektroniskā iepirkumu sistēma (EIS) kopumā no Valsts reģionālās attīstības aģentūras, - šis pasākums atcelts jau divreiz, un nekas neliecina, ka šī EIS tagad sāks darboties pie NVD jau no 1. janvāra. Laikam jau A.Čakša nemaz nezina par tādu, jo kā galvenais arguments abu lielo universitāšu slimnīcu apvienošanai ir kopīgie iepirkumi un EIS pamatā atrisina šo problēmu, taču tieši abas lielās slimnīcas to spītīgi atsakās lietot.
Neizskatās, ka VM kā kapitāldaļu turētājs ir spējīga uzraudzīt un kontrolēt savā īpašumā esošās slimnīcas, iespējams, īpašnieka maiņa uz Latvijas Privatizācijas aģentūru ir labāks risinājums, kas spēs realizēt gan slimnīcu noteikto darba stratēģiju, apvienot un uzlabot nodaļas, likvidēt nevajadzīgu administratīvo slogu un liekas vakances, kā to parādīja Infektoloģijas centra Baibas Rozentāles direktīvas, kur stacionē visus, kas parādās uz sliekšņa uzņemšanas nodaļā.
Iespējams, problēma ir nevis slimnīcās, bet gan to vājā pārvaldībā tieši no VM puses, un ne mazāk jautājumu izsauc A.Čakšas uzrunātie kandidāti amatiem un to "negaidītās " uzvaras konkursos vai ierotēšana atbildīgos amatos. NATO sabiedroto pārstāvji, lai veiktu diagnostiku un ārstniecību, arī izvēlējušies privātas ārstniecības iestādes, kas parāda, ka universitātes slimnīcas var slavēt sevi tikai konferencēs, bet praktiskā dzīvē un konkurencē zaudē.
Faktiski vājais un nesaimnieciskais valsts slimnīcu darbs ir visas veselības aprūpes spogulis. Pašvaldības par savām veselības iestādēm un to pārvaldību interesējas daudz vairāk, un faktiski sniegtā kvalitāte un mediķu attieksme jau nodrošina pacientu plūsmu no Rīgas uz reģioniem.
To, ka nav vēlēšanās ieviest jebkādu kvalitātes kontroli ārpus ģimenes ārstu praksēm, ir vairāk nekā skaidri redzams, jo iespēja kontrolēt veselības sistēmu ir caur NVD līgumiem: kaut arī tarifi galīgi neatbilst faktiskajiem, nav neviena, kas no šīm kvotām atteiktos. Arī izdevīgie ambulatorie tarifi, nu jau ar algu pielikuma piedevu, ir izdevīgi privātajam sektoram, īpaši laboratorijām un diagnostikai.
Ne velti Ivars Eglītis no Kuldīgas slimnīcas ir pametis savu amatu Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatā un pievērsīsies privātam uzņēmumam, ko faktiski ir izveidojis (lielāko daļu esot veselības ministra amatā) uz pašvaldību slimnīcas bāzes, tai skaitā arī sevis pārvaldītajā slimnīcā. Kur kopā ar Veselības centra īpašnieku Māri Rēvaldu gūst 25-30% lielu peļņu, t.i. 2016. gadā 1 miljonu eiro. Tieši tikpat izdevīgs ir privāto laboratoriju bizness.
Ir skaidrs, ka, ieviešot kvalitātes standartus, veselības aprūpes bizness prasīs vairāk ieguldījumu, un šādi privātie biznesmeņi nevarēs vairs tik veiksmīgi pelnīt, jo kvalitāte prasa izmaksas. Arī slimnīcu sektoru varētu gaidīt izmaiņas, jo atbilstību standartiem varēs viegli izkontrolēt un nebūs iespējams tāds bardaks (citādi to nevar nosaukt) tieši universitātes slimnīcu uzņemšanās un nodaļas, kas šobrīd ir neaizskaramas. Lai arī Valsts kontrole atrod izsaimniekotus līdzekļus, par to neviens nav atbildīgs, turpretī, ja netiks ievēroti ārstniecības standarti, atbildība būs skaidra un ikvienam.
Plūstot miljoniem, ir aizmirsts ir Mātes un bērna veselības plāns, - kaut arī sastādīts un arī ieplānoti miljoni, nevienā naudas dalīšanas dokumentā tas nav iekļauts. Arī garīgā veselība, kaut definēta kā viena no prioritātēm, nav saņēmusi nekādu finansējumu. Pazudusi arī A.Čakšas vēlme veselības aprūpē iesaistīt pašvaldības un skaidri definēt jēdzienu "pieejamīiba", par kuru tika plaši diskutēts gada sākumā, deficīta sadalē nav ievērots reģionālais princips, kaut nauda tiek paņemta no visiem valsts iedzīvotājiem.
Iegūtā atkāpes nauda tiek vienkārši izšķaidīta, un būtiskām reformām vai strukturālām reformām nav novirzīts neviens cents. Naudu iztērēs, un tā tiks prasīta vēl un vēl, un faktiski neviens neizjutīs nekādu uzlabojumu - mediķiem solītās "lielās" algas pazudīs privāto uzņēmumu peļņā vai slimnīcu administrāciju makos, pacienti bez uzlabotas kvalitātes tiks griezti pa sistēmu, jo tiek izmantoti kā naudas avots un tikai, ja kādam palaimējas, arī tiek izārstēti. Tāda, lūk, ir aizejošās A.Čakšas dāvana valdībai un visiem iedzīvotājiem.
Visiem zināms ir fakts, ka kvantitāte negarantē kvalitāti, ko skaidri var redzēt miljonos, ko dāsni sev vien zināmu prioritāšu secībā ir sadalījusi Veselības ministrija (VM) ar ministri Andu Čakšu priekšgalā. Praktiski neizvērtējot nozares kvalitatīvo rezultātu sasaisti ar ieguldītajiem līdzekļiem, jau atkal nauda tiek birdināta, kur pagadās. Galvenais ir pasniegt iespaidīgus skaitļus, kaut jau iepriekšējā gada 33,4 miljonus ir grūti izsekot, kur nu 113 miljonus. Galvenā iezīme abām budžeta atkāpēm – pretēji ekspertu norādēm netiek ievērots, ka papildus kvantitātei jābūt kvalitātes sistēmai un vismaz elementāriem veselības aprūpes standartiem.
Tieši neskaidrais izlietojums rada pamatotas bažas un korupciju, kura pēc KNAB datiem veselības nozarē ir viena no visaugstākajām. Ne tikai iedzīvotāji, bet arī veselības aprūpes speciālisti ar bažām skatās VM uzspiestajās reformās – tādās kā centralizētos iepirkumos onkoloģijā, jo Nacionālais veselības dienests (NVD) ar savu vājo vadību un A.Čakšas padomnieci augstā amatā nerada uzticību, ka process ir vērsts pacientu interesēs.
NVD nespēj noorganizēt pat centralizēto iepirkumu savlaicīgai vēstuļu izsūtīšanai par onkoskrīningu iedzīvotājiem, un veselu pusgadu šī informācija netika saņemta, - tad kur nu vēl šāds iepirkums?! No jaunā gada NVD ir jāpārņem Elektroniskā iepirkumu sistēma (EIS) kopumā no Valsts reģionālās attīstības aģentūras, - šis pasākums atcelts jau divreiz, un nekas neliecina, ka šī EIS tagad sāks darboties pie NVD jau no 1. janvāra. Laikam jau A.Čakša nemaz nezina par tādu, jo kā galvenais arguments abu lielo universitāšu slimnīcu apvienošanai ir kopīgie iepirkumi un EIS pamatā atrisina šo problēmu, taču tieši abas lielās slimnīcas to spītīgi atsakās lietot.
Neizskatās, ka VM kā kapitāldaļu turētājs ir spējīga uzraudzīt un kontrolēt savā īpašumā esošās slimnīcas, iespējams, īpašnieka maiņa uz Latvijas Privatizācijas aģentūru ir labāks risinājums, kas spēs realizēt gan slimnīcu noteikto darba stratēģiju, apvienot un uzlabot nodaļas, likvidēt nevajadzīgu administratīvo slogu un liekas vakances, kā to parādīja Infektoloģijas centra Baibas Rozentāles direktīvas, kur stacionē visus, kas parādās uz sliekšņa uzņemšanas nodaļā.
Iespējams, problēma ir nevis slimnīcās, bet gan to vājā pārvaldībā tieši no VM puses, un ne mazāk jautājumu izsauc A.Čakšas uzrunātie kandidāti amatiem un to "negaidītās " uzvaras konkursos vai ierotēšana atbildīgos amatos. NATO sabiedroto pārstāvji, lai veiktu diagnostiku un ārstniecību, arī izvēlējušies privātas ārstniecības iestādes, kas parāda, ka universitātes slimnīcas var slavēt sevi tikai konferencēs, bet praktiskā dzīvē un konkurencē zaudē.
Faktiski vājais un nesaimnieciskais valsts slimnīcu darbs ir visas veselības aprūpes spogulis. Pašvaldības par savām veselības iestādēm un to pārvaldību interesējas daudz vairāk, un faktiski sniegtā kvalitāte un mediķu attieksme jau nodrošina pacientu plūsmu no Rīgas uz reģioniem.
To, ka nav vēlēšanās ieviest jebkādu kvalitātes kontroli ārpus ģimenes ārstu praksēm, ir vairāk nekā skaidri redzams, jo iespēja kontrolēt veselības sistēmu ir caur NVD līgumiem: kaut arī tarifi galīgi neatbilst faktiskajiem, nav neviena, kas no šīm kvotām atteiktos. Arī izdevīgie ambulatorie tarifi, nu jau ar algu pielikuma piedevu, ir izdevīgi privātajam sektoram, īpaši laboratorijām un diagnostikai.
Ne velti Ivars Eglītis no Kuldīgas slimnīcas ir pametis savu amatu Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatā un pievērsīsies privātam uzņēmumam, ko faktiski ir izveidojis (lielāko daļu esot veselības ministra amatā) uz pašvaldību slimnīcas bāzes, tai skaitā arī sevis pārvaldītajā slimnīcā. Kur kopā ar Veselības centra īpašnieku Māri Rēvaldu gūst 25-30% lielu peļņu, t.i. 2016. gadā 1 miljonu eiro. Tieši tikpat izdevīgs ir privāto laboratoriju bizness.
Ir skaidrs, ka, ieviešot kvalitātes standartus, veselības aprūpes bizness prasīs vairāk ieguldījumu, un šādi privātie biznesmeņi nevarēs vairs tik veiksmīgi pelnīt, jo kvalitāte prasa izmaksas. Arī slimnīcu sektoru varētu gaidīt izmaiņas, jo atbilstību standartiem varēs viegli izkontrolēt un nebūs iespējams tāds bardaks (citādi to nevar nosaukt) tieši universitātes slimnīcu uzņemšanās un nodaļas, kas šobrīd ir neaizskaramas. Lai arī Valsts kontrole atrod izsaimniekotus līdzekļus, par to neviens nav atbildīgs, turpretī, ja netiks ievēroti ārstniecības standarti, atbildība būs skaidra un ikvienam.
Plūstot miljoniem, ir aizmirsts ir Mātes un bērna veselības plāns, - kaut arī sastādīts un arī ieplānoti miljoni, nevienā naudas dalīšanas dokumentā tas nav iekļauts. Arī garīgā veselība, kaut definēta kā viena no prioritātēm, nav saņēmusi nekādu finansējumu. Pazudusi arī A.Čakšas vēlme veselības aprūpē iesaistīt pašvaldības un skaidri definēt jēdzienu "pieejamīiba", par kuru tika plaši diskutēts gada sākumā, deficīta sadalē nav ievērots reģionālais princips, kaut nauda tiek paņemta no visiem valsts iedzīvotājiem.
Iegūtā atkāpes nauda tiek vienkārši izšķaidīta, un būtiskām reformām vai strukturālām reformām nav novirzīts neviens cents. Naudu iztērēs, un tā tiks prasīta vēl un vēl, un faktiski neviens neizjutīs nekādu uzlabojumu - mediķiem solītās "lielās" algas pazudīs privāto uzņēmumu peļņā vai slimnīcu administrāciju makos, pacienti bez uzlabotas kvalitātes tiks griezti pa sistēmu, jo tiek izmantoti kā naudas avots un tikai, ja kādam palaimējas, arī tiek izārstēti. Tāda, lūk, ir aizejošās A.Čakšas dāvana valdībai un visiem iedzīvotājiem.
