Par visas sabiedrības varoni kļuvušais dzejnieks Jānis Rokpelnis gribējis izdarīt pašnāvību
"Biju gatavs izdarīt pašnāvību" – dzejnieks Rokpelnis atklāj dvēseles dziļumus par savu sadarbošanos ar VDK jeb čeku. Jānis Rokpelnis pārsteidzis Latvijas sabiedrību. Viņš saka, ka uz publisku atzīšanos mudinājusi milzīgā vainas apziņa. Tā arvien biežāk likusi dzejniekam domāt pat par pašnāvību. Dzejnieks ar savu rīcību cer pamudināt arī citus cilvēkus, kas savulaik tikuši savervēti, nākt gaismā.
Dzejnieku Jāni Rokpelni čeka savervējusi 1986. gadā, laikā, kad viņš strādāja avīzē Literatūra un Māksla. To izdarīja radošo un preses darbinieku kurators, VDK virsnieks Juris Miļevskis. Pirms tam Rokpelnis jau bija saukts uz Stūra māju taisnoties par kritiku pret komunistiem un bija iebaidīts.
Rokpelnis ir pārsteigts, ka publiskajā telpā viņa atzīšanos uztver kā drosmīgu soli. Viņš bija gaidījis pretēju reakciju: "Domāju mani ienīdīs visi mani lasītāji, drausmīgs kauns un vainas apziņa, tāpēc pirmās pozitīvās atsauksmes bija ārkārtīgi negaidīts pārsteigums."
Viņš gan neuzskata, ka čekas maisu atvēršana būtu pareizais solis, pēc viņa domām, tas laiks ir nokavēts, jo daudz ko vairs tāpat tiesā nevarētu pierādīt. Taču viņš cer, ka ar savu rīcību pamudinās arī citus savervētos atklāti runāt par gadiem noklusēto. "Es ceru. Man atvieglojums ir milzīgs!"
Skatieties vairāk no 8.minūtes:
Dzejnieku Jāni Rokpelni čeka savervējusi 1986. gadā, laikā, kad viņš strādāja avīzē Literatūra un Māksla. To izdarīja radošo un preses darbinieku kurators, VDK virsnieks Juris Miļevskis. Pirms tam Rokpelnis jau bija saukts uz Stūra māju taisnoties par kritiku pret komunistiem un bija iebaidīts.
Rokpelnis ir pārsteigts, ka publiskajā telpā viņa atzīšanos uztver kā drosmīgu soli. Viņš bija gaidījis pretēju reakciju: "Domāju mani ienīdīs visi mani lasītāji, drausmīgs kauns un vainas apziņa, tāpēc pirmās pozitīvās atsauksmes bija ārkārtīgi negaidīts pārsteigums."
Viņš gan neuzskata, ka čekas maisu atvēršana būtu pareizais solis, pēc viņa domām, tas laiks ir nokavēts, jo daudz ko vairs tāpat tiesā nevarētu pierādīt. Taču viņš cer, ka ar savu rīcību pamudinās arī citus savervētos atklāti runāt par gadiem noklusēto. "Es ceru. Man atvieglojums ir milzīgs!"
Skatieties vairāk no 8.minūtes:
Ej uz nākamo lapu, lai skatītos bildes!