Dailes teātra aktieris Liepiņš kļuvis par invalīdu, dzīvo nabadzībā un trūcībā

Sliecos secināt, ka pie mums 99% sabiedrības tā arī patiesībā domā vīrietis + skatuve = diagnoze. Vīrietis + mākslinieks = trakomāja vai nabagmāja. Toties vīrietis + lāpsta vai banknote = īsta vīrieša cienīgs darbs un kārtīgs ģimenes apgādnieks. Ne velti pasaules diženie skatuves mākslinieki ceļā uz Pēterburgu vēl 19.gs atzīmēja Rīgas mietipilsoņu sabiedrību, kur vīri nodarbojās ar tirdzniecību un mākslas pasākumu apmeklējumus uzskatīja zem savas cieņas. Sievas savukārt skaisti tēloja garīguma atbalstītāju lomu, apmeklēja pasākumus drīzāk lai pazīmētos ar dārgāku tērpu un paklačotos pie kafijas ar līdzīgām, lai vakarā kristu īstā vīrieša apskāvienos un secinātu, cik gan labi, ka mans stiprais nav kaut kāds plikadīda mākslinieks. Pēc bütības jau nekas nav mainījies arī šodienas sabiedrībā. Lielākajai daļai vienkārši patīk tēlot, ka viņi saprot teātri, mākslu, jo to pieprasa statuss..

Ātri gan laiks iet,johaidī,jau 50!Atceros vēl,kad V.L.bij ļoti daudz galveno lomu,gluži,kā Skrastiņam pēdējos gadus.Ļoti trausls,jūtīgs aktieris,atvērtiem nervu galiem.Tāpēc arī dzīve tāda.Dažāda.Aktiera atziņa par teātri-skumja,tas liecina,ka depresija ir dziļa.Neviens jau arī alko ar spēku nelej,tātad "garšoja".Baidos,ka arī mīlestība pret Rēziju un iznākums ,viņu salauza.BEt tā ir viņa dzīve!.

Tā ir liela problēma. Sabiedrības locekļiem vajadzētu atcerēties par alkoholisma postu tad, kad ir vēlme kādam uzmākties ar neatlaidīgiem piedāvājumiem - nu iedzer, iedzer, mēs taču visi, vai tad Tu neesi draugs utt. Piedāvājām, bet, ja cilvēks atteicās, tad liekam viņu mierā! Jo - karma ir nepielūdzama lieta, ja būsim kādam sabojājuši dzīvi (paši pat neapzinoties), tad par to nāksies maksāt, dārgi maksāt..

Žēl, ļoti labs aktieris bija. Negribu piekrist, ka teātris bija kļūda, cilvēks savu dzīvi var sabeigt vai arī dzīve var cilvēku sabeigt arī strādājot par mežsargu..

Jebkura atkarība ir paša dzīves lielākais posts..

Nodzèriesbkà lops jau bija vairàkus gadus

Bet man nav žēl, un nemaz. Ko šie cilvēciņi no sevis iedomājas?Visi esam redzējuši, kā par iespēju pilnvērtīgi dzīvot un strādāt, cīnās tik daudz fiziski slimu cilvēku, ratiņnieku, utt. Šiem Dievs ir devis visu. Skaistu ķermeni,talantu,cilvēku mīlestību.Bet nē,tas viņiem nav vajadzīgs.Uzspļauj uz visiem ! Pudelei korķi noraut jau ir vieglāk. Bezrakstura pacilvēciņi un grīdas lupatas. Jebkuŗš var pārtraukt lietot alkoholu, ja vien pats to vēlas, un visi šie pekstiņi par depresijām, ir tāda "šodienas modes kaite", lai attaisnotu nekā nedarīšanu. Nicinu šādus ļautiņus ! Un kas attiecas uz Jums, Liepiņa kungs, es iesaku Jums aizbraukt uz konsultāciju pie Raimonda Paula. Ja vēl tas nepalīdz, tad pastaigājiet pa slimnīcām, sevišķi bērnu slimnīcām.Paskatieties uz bērnu kailajiem pakaušiem, kuri cīnās ar onkoloģiskām saslimšanām, ieskatieties viņu acīs, un varbūt tad jūs beidzot sapratīsiet, kas ir bēdas un posts.