Pēc 15 gadu mīlas izšķīrušies skaistais aktierpāris Ivars Puga un Dace Bonāte
Nacionālā teātra skaistais pāris Ivars Puga un Dace Bonāte vairs nav pāris.
[11]
10.12.2013 09:46
Aktieri, kas kopā bija 15 gadus, tagad ir izšķīrušies - vēsta žurnāls Kas Jauns.
Ar sāpošu sirdi par to žurnālistus informējuši aktieru draugi. Ivars Puga telefonintervijā lūdzis šo tēmu necilāt.
Ivars un Dace bija viens no skaistākiem aktierpāriem un bija vedēji citam skaistam pārim - Mārtiņam Eglienam un Ditai Lūriņai.
Dace Bonāte iepriekš bija precējusies ar režisoru Valdi Lūriņu, abiem ir pieaudzis dēls. Savukārt Ivaram ir dēls un meita no iepriekšējām attiecībām ar Lolitu Pugu. Interesanti, ka visus šos gadus Ivars joprojām ir precējies ar Lolitu...
Fragments no intervijas ar Daci Bonāti par pārdzīvoto vēzi:
Mēs sevī neklausāmies
«Mana mammīte nomira no krūts vēža, un tikai viena ārste no daudziem, ar kuriem es saskāros, teica: «Dace, uzmanieties pati!» Un tajā brīdī, kad viņa to teica,
... es iekšēji sapratu, ka man būs ...
Daļai sieviešu ir tā – audzējs izgriezts, viss aizmirsts. Man tā «virtuve» strādā un «vāra» vēl līdz pat šim brīdim, lai arī ir pagājuši seši gadi. Man ir jautājumi, kurus es cilāju, mēģinu paskatīties uz tiem citādāk, pārkārtoju. Tā ir kā novilkta svītra, turklāt visās jomās viss ir mainījies. Un tad ir tik labi, ja ir kāds, ar ko var parunāt. Jo tie, kas to paši nav piedzīvojuši, tie nevar saprast. Savu mammīti es sapratu tikai tad, kad pati saslimu.»
Tu vari visu, ja vien zini, ka tev to vajag «pa īstam»
«Tajā naktī, kad es gulēju slimnīcā pirms operācijas, man bija nepārprotama sajūta, ka ir jālūdz. Un es sapratu, ka esmu spiesta izdomāt, ko es gribu lūgt. Kas ir tas, kas man ir vajadzīgs pa īstam. Jo
tas, kam es lūdzu, jau zina, kas ar mani notiek, un zina, kāpēc tā notiek.
Tātad viņš grib, lai arī es to uzzinu un pieņemu lēmumu – ko es patiešām vēlos. Un tajā naktī es to izdomāju. Tas bija ļoti skaudri un ļoti pa īstam. Un tas īstums, tās emocijas man ļāva arī pēc tam saņemties, jo es biju sapratusi, ko es gribu, ko man vajag. Tas bija mans pirmais pakāpiens, mans pirmais atbalsta punkts, kur atstutēties. Un tas mani «baro» visu laiku, arī vēl šobrīd. Bet tas bija ļoti smagi, jo man vajadzēja saprast, uz ko es vispār esmu gatava.»
atbildēt
0
