Mācītāja aicinājums latviešu tautai: neiepirkties MAXIMA veikalos

Imants Ziedonis reiz rakstīja – bērniņ, neēd, kad dziesmu dzied!

Skan sēru maršs, 27. novembrī pirmie traģēdijā cietušie glābēji jau guldīti zemes klēpī.

Taču par spīti tam es zinu, ka atliks vien lielveikalu ķēdei Maxima izsludināt lielas, vai mežonīgi lielas atlaides, lai viņu veikali Rīgā un Latvijā būtu pircēju pilni. Varbūt ne pirmajā dienā, vai nedēļā, bet nu uz Ziemassvētkiem noteikti. Tik tālu ir degradējusies Latvijas iedzīvotāju sirdsapziņa. Ka tik lētāk, nav svarīgi par kādu cenu…

Ir skaidrs viens, ka cilvēki, kas gāja bojā traģēdijā Maxima veikalā Zolitūdē, varēja palikt dzīvi… Ja vien savas alkatības un peļņas dēļ Maxima īpašnieki nebūtu likuši izstrādāt instrukcijas, kuru prioritāte un mērķis ir peļņas gūšana vienalga, kādiem līdzekļiem, arī uz cilvēku veselības, drošības un kā izrādījās 54 cilvēku dzīvības rēķina. Pareizi teica prezidents Andris Bērziņš – ir notikusi masu slepkavība, vainīgie ir jāsoda. Taču tas ir tikpat viegli, kā Latvijas pelēkajām pelēm, uzkārt nobarotajam treknajam Maxima runcim kaklā zvaniņu...

Prokuratūra izvirzot Maxima apsūdzību par evakuācijas neveikšanu, skaidri parāda, ka veikala īpašnieku un augstākās vadības rokas mirkst asinīs. Tieši viņi padarīja šo traģēdiju iespējamu. Ir pilnīgi skaidrs, ka pircēji neatstās veikalu, ja kases un apsardze turpina strādāt tā, it kā nekādas briesmas nedraudētu. Un kasieres turpināja strādāt, kasieres glāba dārgāko, kas Maximā bija, viņas glāba kasi. Zināja, ka citādi tiks atlaistas, kaut arī par paverdzinošo darbu saņēma grašus.

Pat tad, ja ēka būtu sabrukusi, bet pie pirmā signalizācijas ieslēgšanās, kases pārstātu darboties un cilvēki atstātu Maxima veikalu, traģēdija tik milzīgā apmērā nebūtu notikusi, vai cilvēku upuru nebūtu vispār. Pāris tūkstošu neietirgotās peļņas zaudējumu vietā, nu mums ir lielākā traģēdija, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Visvairāk man sāp, ka arī pēc traģēdijas veikals Maxima turpina savu cinisko izturēšanos, kuru diktē mantkārība un vēlme visiem iespējamiem līdzekļiem izvairīties no pelnīta soda. Vispirms miljonus pelnošais uzņēmums nolien malā un paziņo, ka ir tikai nevainīgs ēkas īrnieks. Meli izskan pārliecinoši. Pēcāk pārbaudot informāciju atklājas, ka telpu īpašnieks un Maxima ir saistīti. Ir skaidrs, ka Maxima melos pie katras izdevības, lai tikai piesegtu savu īpašnieku maku un pēcpusi.

Tam seko, zemiska ir Maxima pārstāvju izturēšanās debašu laikā TV ekrānos. Izsmiekls, ar kādu Maxima pārstāvji izturas norāda uz klaju nesodāmības, pārākuma un augstprātības izjūtu – mēs ne pie kā neesam vainīgi, saprotiet jel lohi...

Visbeidzot nāk pats briesmīgākais, ciniskākais un nožēlojamākais, ko nācies piedzīvot atjaunotā Latvijā. Redzot sabiedrības negatīvo reakciju mēdijos un prognozējot iespējamos zaudējumus, Maxima nāk klajā ar rūpīgi izskaitļotu biznesa priekšlikumu, zaudējumu samazināšanai.

 Tiek piedāvāts bojāgājušo vecāku bērniem piešķirt 500 Ls pabalstu mēnesī par viena vecāka nāvi, līdz bērnu pilngadībai. Latvija klausies un zini tēva un mātes dzīvības cena, vecāku dzīvības cena - ir vidējā alga - 500 Ls mēnesī! Tā deklarē Maxima. Pārējiem cietušajiem tiks atlīdzināti tikai medicīniskie un rehabilitācijas izdevumi. Cik maksā salauztās dzīves un likteņi? Tie neko nemaksā!

Veikals un zaudējumi ir apdrošināti par 3 miljoniem latu, tātad iespējams Maxima pat nopelnīs uz šīs traģēdijas rēķina vai zaudējumi būs minimāli. Īpašnieki, tā vietā, lai samaksātu par savu nolaidību un alkatību turpinās gūs peļņu. Traģiskākais ir tas, ka izskatās, ka Latvijas sabiedrība ne pirkstiņu nepakustinās, lai tas nenotiktu, un turpinās tērēt savu naudu uz Maxima…

Ņemot vērā tiesu varas vidi Latvijā, un to, ka katram ietekmīgam censonim, un vēl tādiem miljonāriem, kā Maximai ir gali arī Latvijas tiesībsargājošās iestādēs. Maxima vilks laiku un centīsies „pārslēgt pārmijas” un panākt, ka notiesā „pārmijniekus”.

Maxima ir pierādījusi, ka tā ir gatava dot tik maz, cik maz vien ir iespējams. Galu galā viņi centīsies pierādīt, ka beigās vainīgs ir jebkurš cits, tikai ne viņi. Lai gan viņu īpašnieki un neviens cits, ir tieši atbildīgi par šo instrukciju garu, izstrādi un darbinieku iebaidīšanu.

Lai kas notiktu, ziniet šo cilvēku vietā varējāt būt jūs. Un Maxima īpašniekiem ir pilnīgi vienaldzīgas jūsu, jūsu bērnu un jūsu tuvinieku ciešanas, jo viss ko viņi pazīst un saprot, valoda, kurā viņi runā ir naudas valoda. Citā valodā var aprunāties, bet to viņi nesaprot. Par to liecina viņu līdzšinējā rīcība.
Lētāk ir atpirkties par 500 Ls mēnesī, lai tikai nebūtu jācieš lielāki zaudējumi par vienu miljonu latu. Firmas taču var bankrotēt, darbiniekus taču var nomainīt, bet īpašnieki turpinās pelnīt, lai arī viņu rīcības dēļ šīs peļņas cena mirkst 54 cilvēku asinis un ievainoto sāpēs.

Tāpēc es aicinu, to bērnu dēļ, kuri ir zaudējuši savus vecākus, to izpostīto ģimeņu dēļ – kurās vairs nav māšu un tēvu, vīru un sievu, dēlu un meitu, mazdēlu un mazmeitu, to glābēju dēļ, kuri atdeva savas dzīvības sava pienākuma dēļ, to dēļ, kas būs kropli un tizli, es jūs aicinu: Bērniņ neēd, kamēr dziesmiņu dzied!

 Ja vien jums vēl ir Sirdsapziņa. Ja vien vēders nav to apēdis, iepērcieties citur! Runāsim ar viņiem tajā valodā, kuru Maxima saprot. Iesim garām Maxima veikaliem, lai cik lielas atlaides viņi piedāvātu. Ticiet, tikai tad viņi sadzirdēs un varbūt sapratīs. Tikai tad viņi sajutīs savas nolaidības un alkatības īstās un patiesās sekas, un tikai tad viņi būs gatavi maksāt „godīgu cenu”, ja par tādu to vispār iespējams nosaukt.

 Es aicinu Latvijas valsti, un tās Prezidentu sekot, ka vienreiz Latvija pildīt savas valsts funkcijas, un lai ko lietuviešu rokaspuiši nebrēktu par investīciju aizsardzību un starpvalstu līgumiem, es ceru, ka Latvijai vēl ir Dūša aizstāvēt savus bāreņus un atraitnes.

Dūša, pārstāvēt visus un katru cietušo likumiskā civiltiesiskā strīdā ar Maxima pēc tam, kad tās vaina nolaidībā un netīšā slepkavībā tiks pierādīta tiesā.
Palīdziet cietušiem atzīt par nepamatotiem jebkādus papīrus ko Maxima lika, liks vai var likt parakstīt cietušajiem, to tuviniekiem vai mantiniekiem, par to, ka viņiem tiek atmesti sīknaudas graši par sāpēm un ciešanām, kas tiem nodarīti.

 Palīdziet, lai ikviens komersants, ne tikai Maxima darboņi atcerētos šo gadījumu, kad mēģinās ietaupīt uz cilvēka veselības un dzīvības rēķina.
Tikai tad Latvijas pilsoņi ticēs, ka viņiem ir vērtība, ka Sirdsapziņai vēl ir vērtība un tā, ir lielāka par naudu! Laiks rādīs no kā mēs esam veidoti un vai mums vēl Sirdsapziņa ir dzīva? Jeb mēs jau to esam apēduši līdz ar Maxima atlaidēm… Jeb taisnība būs Veidenbaumam, kas rakstīja un vēders dievs visaugstākais, un katrs pats sev tuvākais tiklīdz kā izsalcis…

Mārtiņš Kalējs
Rīgas Doma Draudze

P.S. Ja Jūsu Sirdsapziņa runā, sūtiet to saviem draugiem un paziņām! Kopā mēs varam, kopā mums ir spēks!