Kas patiesībā notika ar Aivaru Brīzi un kādos apstākļos aizgāja mūžībā mūsu roka leģenda

Nu nekas jauns nav te nav pateikts.esmu izlasījusi vairāk.ka klepojis un juties slikti jau vairākas dienas. ka pats negribējis, lai palidz mediķi.....

Kur Tu to lasīji ,Laima?

Delfinārija ziņās Elita apgalvojusi, ka Aivars miris Gotenhāfenē, nevis Dancigā. Gotenhāfene ir krietni uz rietumiem no Dancigas, bet abas nekādi nesanāk 'pa ceļam' no Austrijas. Īsākais ceļs būtu šķērsot Poliju dienvidos Krakovas virzienā. Bet vispār - totāla bezatbildība no paša Aivara un viņa draugiem.

Es jau teicu,ka cirkulē,.....vairākas,mazticamas,.... melu versijas

"Kas jauns?" rakstīja, ka vakarā šoferis pa mobilo Elitai teicis, ka Aivars mašīnā laikam grib gulēt, tad šoferis ar palīgu vēl uzstibījuši "aizmigušo" Aivaru viesnīcas gultā, bet no rīta viņš vairs nav cēlies un uz slimnīcu aizvests komā.

Ja es to būtu zinājis!!:(Pazīstu ārstu,kura savlaicīga un nesavtīga palīdzība izglābtu "Līvu" no nāves.Viņš nebaidītos uz Poliju doties ar mūsu "ātro" brigādi,lai gan daktera gadus neminēšu.Ir arī vēl Īsti Ārsti!!:)

Bļaviens, nu kā var dažadi portāli tik pretrunīgu informāciju publicēt, ja nav skaidrības , tad labāk paklusēt...

Kas ir brīze žurnālistiem kāds radinieks ka par viņu visu laiku raksta ???

Kas ir brīze žurnālistiem kāds radinieks ka par viņu visu laiku raksta ???

Skumji, skumji, ka kārtējais Līvs aizgājis mūžībā. Bet atkal dzeltenajiem ir ko rakstīt, un raksti tik pretrunīgi, ka vai nu. Var jau būt, ka viss patiešām ir ļoti banāli, veidemanes vārdiem izsakoties. Varbūt, ticis prom no mājām, dabūjis klepu, Brīze vienkārši ņēma un paņēma uz krūts pēc ilgākiem laikiem. Tieši tāpēc ceļabiedri nevarēja saprast, ka viņš tik slims, domāja, ka vienkārši atlūzis. Kas jauns lasīju, kā Veidemane pārmeta šoferim, ka tas nav varējis laikus nogādāt Brīzi pie mediķiem, tam pašam šoferim arī pārmeta, ka viņš pēc notikušā it kā nav viņai zvanījis, lai pastāstītu par notikušo sīkumos. Bet nez kāpēc viņa tāpat diezgan lielos sīkumos par notikušo zina stāstīt. Tāpat es domāju, ka dzīvesbiedre jau nu gan arī pati varēja piezvanīt tam nabaga šoferītim, ja man būtu tāds gadījums, tad taču es negaidītu, bet pati meklētu, taujātu. Saprotu, cik viņai tagad grūti, bet Elita ir dzelzs vecene, ne to vien pārdzīvojusi, viņa ir stipra. Brīzes vairs nav, liksimies mierā, labāt glabāsim atmiņā viņa piemiņu un klausīsimies viņa dziedātās dziesmas. Tas ir pareizākais, ko varam darīt, nevis rakņāties sīkumos.