Lily un Chilli uzēd baklažānus

Vēderprieks. Jaunajām dziedātājām kaukāziešu asums nemaz nešķiet biedējošs.

Nobaudīt kaut ko nezināmu vienmēr ir interesanti. Baklažāns gan nav lielākais virtuves noslēpums, taču Latvijā laikam labāk pazīst suši nekā šo savdabīgo dārzeni violeti tumšajā ietērpā. Dienvidnieku virtuvē gan baklažāns šķiet tikpat ikdienišķs kā mums kabacis vai tomāts. Nogaršot baklažānus uz armēņu restorānu Urartu devās divas drosmīgas un jaunas dziedātājas Linda Kalniņa un Ilva Šeškauska, kuras vairāk pazīstam ar segvārdiem Lilī un Čilī.

Melnādainais dārzenis ar balto sirdi ļoti iecienīts austrumu virtuvēs, arī kaukāziešu un grieķu, tāpat Francijas un Itālijas dienvidos. Baklažāns tur ir ikdiena, turklāt lieliski saderas ar šo reģionu virtuves aromātiem. Latvijā tas ir svešāks, bieži vien pat šķiet aizdomīgs ar savu dīvaino violeto krāsu un savdabīgo formu. Linda un Ilva atzinās, ka līdz šim patiesi nebija īsti garšojušas ēdienus, kurus gatavo no baklažāniem.

Nebija īsti aizdomājušās, ka šo dārzeni daudz izmanto armēņu virtuvē, tā līdz šim šķitusi kā gaļas paradīze, kur cep šašlikus un veselus jērus. Vēl viņām bija zināms, ka ēdieni ir asi. Taču viss izrādījās citādi.

"Nu nebija nekas pārlieku ass," saka Linda. "Bija gan ķiploki, gan pipari, gan svaigi garšaugi, bet man tas nešķita ass. Jo es arī ikdienā esmu iecienījusi stiprus ēdienus. Man jo asāks, jo sāļāks, jo labāk."

"Es domāju, ka viss būs kreftīgāks, bet ēdieni bija maigi, manā gaumē," piemetina Ilva.

Ceptam baklažānam ir vienkārša, tāda kā samtaina garša. Bet pievieno garšaugus un garšvielas, un – skat! – pilnīgi jaunas notis. Kas sader ar dienvidu dīvainīti? Noteikti ķiploks un svaigs koriandrs, kuru armēņu virtuvē konsekventi dēvē par kinzu, šo smaržzālīti izmanto ļoti daudz, pie visiem ēdieniem. Vēl baklažāna garšu labi papildina raudene, pētersīļi, baziliks, ingvers, pipari, pat ķimenes un citroni. Tātad varētu pat teikt: maģisks dārzenis, jo saskanīgi savienojams ar daudziem aromātiem un garšām – ar tomātiem, jēra gaļu, sieru, jogurtu, krējumu, sojas mērci...

Der zināt, ka pilnībā nobriedis baklažāns nav vairs tik maigs, kļūst negaršīgs, tādēļ pavārmākslā izmanto mazliet nenobriedušos. Bieži vien iesaka pirms gatavošanas baklažānu atbrīvot no nelielā rūgtenuma (dārzenis satur solanīnu), to var darīt, šķēles apkaisot ar sāli un atstājot ievilkties. Pēc tam tās nosusina un cep. Taču daudzas jaunās šķirnes jau radītas tādas, ka tām nemaz nav rūgtenās sulas.

Tomēr apsālīšana palīdz tikt galā ar vēl kādu ķibeli – lai, baklažānus cepot, tie tik traki neuzsūktu eļļu. Jo šajos dārzeņos ir maz kaloriju, taču, ja tie piesūksies ar eļļu, nekas veselīgs vairs nebūs. Vēl var pirms cepšanas 10 minūtes paturēt vēsā ūdenī. Baklažānu senči meklējami Indijas austrumos, bet pirms 1500 gadiem šo savvaļas augu sāka audzēt Ķīnā un Centrālāzijas valstīs. Arābu valodas nosaukums albadginjan itāliešu valodā ienāca kā melanzana, kurš, kļūdaini interpretējot, tika tulkots pat kā mela insana – trakais ābols. Grūti noticēt, ka Senajā Grieķijā šo violeto brīnumu uzskatīja par indīgu, pat teica – kas to nogaršo, tas riskē zaudēt saprātu. Taču vēlākajos gados to dēvēja par ilgdzīvošanas dārzeni.

Iepērkoties noteikti jāskatās, lai violetie sāni ir gludi, spoži un mirdzoši, un uz tiem nav brūnu plankumu. Pasvārstiet lillā gurķi rokās – ja jūtat, ka tas blīvs un smags, droši ņemiet, pretējā gadījumā, iespējams, tajā būs daudz sēklu.

Linda ar Ilvu izbauda gan baklažāna rullīšus ar fetas sieru, gan ceptas ripiņas ar gardu valriekstu piedevu. Viņas bauda cepto dārzeni kopā ar lavašu, armēņu maizi, kurā ir tik interesanti iepakot visu gardo kopā ar zaļumiem, satīt un nodoties ēšanas baudai.

Abas pasapņo, kā būtu, ja armēņu restorānā apkalpotu puiši nacionālajos tērpos, nu varbūt bez kinžala un zirga... Taču tad, kad simpātiskais apkalpotājs kā galants kavalieris pasniedz jaunajām dāmām vīnu, Lilī un Čilī atplaukst – viss notiek! Kā jau dienvidos.

***

Par baklažāniem

- Satur C vitamīnu, minerālvielas kāliju, dzelzi, fosforu un kalciju un B grupas vitamīnus

- Palīdz samazināt holesterīna daudzumu asinīs, tonizē sirdsdarbību un normalizē ūdens līdzsvaru organismā; sekmē liekā šķidruma un urīnsāļu izvadīšanu, tāpēc noder tiem, kas cieš no tūskas vai podagrai līdzīgām kaitēm

- Regulāri lietoti pārtikā, baklažāni palīdz pret mazasinību

***

Receptes

Ruletītes ar sieru

- Sagatavo pildījumu – fetaki sieram pievieno sarīvētu ķiploku un sagrieztu svaigu koriandru

- Baklažānu sagriež plānās šķēlēs, gareniski

- Šķēles liek eļļā, izcep

- Masu liek uz baklažāna šķēles un tin glītu rullīti

- Pasniedz uz salātlapām, klāt svaigus dārzeņus, arī sīpolu ripas

Vērtē ēdējas Linda un Ilva: "Baklažāni bija tādi kā marinēti, vidū bija sieriņš, viss tāds maigs. Mēs ņēmām lavašu, ko pasniedza pie uzkodām, ietinām zaļumus un eļļā cepto rullīti. Un tur bija foršas sēkliņas, kuras bija tik garšīgi uzkost"

Baklažāni ar valriekstiem

- Sagriež apaļās ripās, iemērc sakultā olā un pēc tam rīvmaizē

- Apcep un vēl ieliek uz 6 minūtēm cepeškrāsnī pakarsēt

- Karstām ripām uzrīvē ķiploku un uzber smalki sakapātus valriekstus

Vērtē ēdējas Linda un Ilva: "Bija tāda laba dūmiņu piegarša. Varēja gan būt karstāks, jo šķita, ka tad garšotu labāk. Taču rieksti deva savdabīgu piegaršu, tas bija labi"

Grilēti dārzeņi

- Baklažānus, tomātus un piparus grilē – lai varētu noņemt miziņu un būtu laba dūmu piegarša

- Var pasniegt veselus klāt pie gaļas

- Var sagriezt gabaliņos un pagatavot salātus – tad jāpievieno koriandrs, ķiploks un sviestiņš. Uz mirkli iešauj krāsnī (var mikroviļņu krāsniņā), lai sviests pakūst

Vērtē ēdējas Linda un Ilva: "Izskatījās interesanti, bet prasījās pēc kādām garšvielām, asumiņa. Tādus dārzeņus varētu izmantot kā piedevu kaut kam, taču tāpat vien nebija pārlieku gardi"

Gunta TABORE

Foto:Atis IEVIŅŠ