Sakarā ar Žagara atlaišanu pasaulslavenā dziedātāja Kristīne Opolais piesaka streiku un operā nedziedās

Protestējot pret situāciju, kas izveidojusies ar LNO jauno valdi, pasaulslavenais soprāns Kristīne Opolais atceļ savu uzstāšanos LNO ēkas 150. jubilejas koncertos, kas notiks 5. un 6. septembrī.

„Ziņas par jauno valdi ir graujošas. Atceļu savu piedalīšanos Operas ēkas jubilejas koncertos. Nevēlos vairs iet uz Operu, kas, pateicoties Andrejam Žagaram, man bija kā mīļas mājas un visīstākā ģimene. Ja ir kaut mazākās aizdomas, ka jaunās valdes sastāva izveides procesā vērojamas nelikumības, to nedrīkst ignorēt.”

Latvijas Nacionālā opera respektē dziedātājas lēmumu un dara zināmu, ka skatītāji, kuri nevēlas apmeklēt LNO ēkas jubilejas koncertus bez Kristīnes Opolais piedalīšanās, iegādātās biļetes var nodot atpakaļ LNO kasē. Uz koncertu 5. septembrī – līdz 5. septembra koncerta sākumam, savukārt uz koncertu 6. septembrī – līdz 6. septembra koncerta sākumam. Elektronisko biļešu pircējus lūdzam sazināties ar „Biļešu paradīzi” pa e-pastu info@bilesuparadize.lv.

Uzziņai:

2013. gadā aprit 150 gadu, kopš Rīgas centrā tika uzcelts Latvijas Nacionālās operas nams. Par godu šai ievērojamai jubilejai LNO 2013./2014. gada sezonu atklāj ar grandiozu galā koncertu.

Tā pirmā daļa būs veltīta Riharda Vāgnera daiļradei un latviešu opermūzikai, otrajā daļā skatītāji redzēs fragmentus no labākajām baleta izrādēm Latvijas Nacionālā baleta solistu un mākslinieku izpildījumā, savukārt trešajā daļā dziedās Latvijas operzvaigznes, kurām Baltā nama skatuve savulaik kļuvusi par tramplīnu ceļā uz starptautisko atzinību: Aleksandrs Antoņenko, Inga Kalna, Inese Galante un Egils Siliņš, kā arī viessolists Dmitro Popovs.

Koncertā piedalīsies arī LNO solisti, orķestris un koris, bet pie diriģenta pults – Modests Pitrens, Mārtiņš Ozoliņš, Andris Veismanis un Farhads Stade.

Rīgas pilsētas teātra (vēlāk – Latvijas Nacionālās operas) jaunā ēka pēc Pēterburgas arhitekta Ludviga Bonšteta projekta tika uzcelta 1863. gadā – Rīgas kanālmalā, bijušā Pankūku bastiona vietā. Lai gan laika gaitā tajā uzstājušies dažādi teātra sastāvi, mainījusies fasādes krāsa un valsts varas, nams Rīgas sirdī allaž bijis gan nozīmīga arhitektūras dominante, gan pilsētas un valsts kultūras dzīves epicentrs.