Kārlis Skrastiņš - visu laiku izturīgākais NHL aizsargs

Cienījamajam trenerim Vladimiram Jurzinovam Skrastiņa spēcīgās puses bija skaidras vēl laikā, kad viņš spēlēja Pārdaugavā. Stabilitāte, izturība un prāts bija galvenie argumenti, kāpēc Jurzinovs paņēma aizsargu pie sevis uz Turku TPS.

Skrastiņš to attaisnoja visos trijos sadarbības gados, taču plašāka pasaule par viņa spēku uzzināja, kad Kārlis pārcēlās uz NHL klubu Nešvilas Predators. Līdz pamatsastāvam Skrastiņš nonāca 1999./2000. gada sezonas sākumā. 2000. gada 21. februārī viņš izgāja laukumā pret Dalasas Stars, kurā nešvilieši uzvarēja ar 5:2, un ar šo maču sākās spēļu maratons, kuram punkts joprojām nav pielikts. Trīs sezonas ar Predators, piedaloties visās 82 regulārā čempionāta cīņās, un vēl viens pilnais gads ar Kolorādo Avalanche ļāvis Skrastiņam iemantot Dzelzs vīra titulu, kas pienākas līgas izturīgākajiem. Nonācis Denverā, viņš varēja beidzot arī piedalīties playoff, kas ar iepriekšējo komandu palika nesasniegts mērķis. Līdz Stenlija kausam gan nebija lemts nokļūt, bet tas nemainīja krietni iespaidīgākos ciparus algas čekā, kas bija ievērojami atbilstošāks spēlētāja meistarībai un ieguldījumam.

"Esmu piedalījies visās regulārā čempionāta spēlēs četras sezonas pēc kārtas, un katra nākamā, protams, ir arvien grūtāka. Jo īpaši sarežģīti bija turpināt spēlēt tajos divos mēnešos, kad biju savainots. Taču, godīgi sakot, vispār nedomāju, kurā spēlē pēc kārtas piedalos. Galvenais nav turpināt sēriju. Ja sākšu par to uztraukties, tad esmu pārliecināts – traumas nāks viena pēc otras. Tā kā daudz vārtus nemetu un punktus nekrāju, vismaz šajā rādītājā varu palielīties," pēc aizvadītās pirmās sezonas Avalanche rindās sacīja Skrastiņš, kuru pagaidām veselība nav pievīlusi. Vairākas iespaidīgas spēļu sērijas citu hokejistu izpildījumā beigušās traumu dēļ, un to uzsvēris arī Skrastiņš:

"Varbūt kāds domā, ka fiziski to ir grūti izturēt. Protams, viegli nav, taču visgrūtāk ir izturēt psiholoģiski. Ja kāds spēlētājs sezonas laikā izlaiž kādu spēli, viņš to nedara tāpēc, ka ir noguris. Ja esi izvairījies no savainojumiem, tad arī sezonā aizvadīsi visus mačus. Man pagaidām nopietni savainojumi gājuši ar līkumu (trīs reizes piesit pie galda). Kad esi iegājis spēļu ritmā, tu pats kontrolē sevi un centies izvairīties no situācijām, kurās iespējasm iedzīvoties savainojumā. Galvenais ir turēt galvu augšā un skatīties, kas tev notiek visapkārt."

No savainojumiem pilnībā gan Kārlim nav izdevies izvairīties, taču līdz sezonas beigām viņš ticis, čempionāta laikā laužot degunu, kā arī sastiepjot un ieplēšot kaut ko. Piemēram, 2002. gada pavasarī trīs dienas pēc regulārā turnīra beigām Skrastiņš gūlās uz operācijas galda, lai savestu kārtībā ceļgalu. Tāpat arī 2004. gadā bija nopietni apdraudēta viņa iespēja aizvadīt visas 82 spēles, tomēr viņš to varēja, lai arī varbūt citi ar tādu traumu gulētu slimības gultā.

Neziņu radīja lokauts, kuru Skrastiņš aizvadīja Rīgā 2000, bet atgriešanās NHL izdevās iesāktajā ritmā. Skrastiņš piedalījies visās 70 šīs sezonas spēlēs, turpinot aizvadīto maču supersēriju, katrā mačā laukumā pavadot vismaz divdesmit minūtes. Iepriekšējais labākais sasniegums aizsargu konkurencē piederēja Kevinam Lovam, kurš periodā no 1981. gada 28. janvāra līdz 1986. gada 1. martam piedalījās kopumā 420 spēlēs. Tomēr viņam neizdevās pat pietuvoties visu laiku labākajam sasniegumam, kuru periodā no 1975. līdz 1987. gadam iespēja Dags Džārviss, piedaloties 964 spēlēs pēc kārtas. Arī vārtsargu konkurencē vēsturiskais rekords ir labāks nekā aizsargu iespētais – Glens Hals no 1955. līdz 1962. gadam izgāja laukumā 502 mačos pēc kārtas. Ja rēķinātu matemātiski, Skrastiņam ir visas izredzes labot Hala sasniegumu un varbūt arī pietuvoties Džārvisam. Latviešu aizsargam ir 32 gadi, bet ir gadījumi, kad NHL spēlē līdz 40 un vairāk gadiem.