KURUSOVA ar draugu Barselonā vēro pašnāvības mēģinājumu
Deju pasniedzēja Aleksandra Kurusova ar savu draugu Oskaru Ostrovski maijā svinēja divu gadu kopā būšanu. Toreiz pāris divvientulību baudīja Krētā. Pavisam nesen abi atgriezās no Spānijas. Aleksandra ar VIPi dalās iespaidos.
"Tik daudz iespaidu un emociju no ceļojuma man sen nav bijis," pēc brauciena uz Barselonu VIPi saka šarmantā deju pasniedzēja Aleksandra Kurusova.
"Kāpēc tieši Barselona? Barselonā nekad neesmu bijusi, bet dzirdējusi gana daudz atsauksmes, gan labas, gan ne ļoti labas. Gribējās visu ieraudzīt un izjust ar savam acīm," turpina Aleksandra.
"Man tiešām gribas padalīties ar saviem iespaidiem, jo to man ir daudz un iespējams, ka kādam tie noderēs. Sākšu ar to, ka mēs ļoti ilgi meklējām viesnīcu kur palikt, jo gribējās tuvāk centram, vai pat centrā, lai būtu vismaz kaut kadu notikumu epicentrā. Viesnīcas bija pārpildītas, un tajās, kurās vēl bija palikuši numuriņi, bija par neadekvatu cenu. Tad paziņa mums ieteica kādu mājas lapu, kur var paskatīties apartamentus. Apartamentos, braucot ceļojumā, man nekad nebija nācies dzīvot. Kāpēc nepamēģināt? Atradām ļoti labu vietu, dzīvokli, atsaucīgu īpašnieku un noīrējām apartamentus. Nevienu mirkli nenožēlojam šo lēmumu."
Pirmajā dienā, kad atbraucām, izbraucām Barselonu ar divstāvīgu autobusu, apskatījāmies pilsētās populārākās un ievērojamākās vietas. Uzreiz sapratām, kurās vietās vēlamies atgriezties vēlreiz.
Transporta pakalpojumus izmantojām tikai pirmajā ceļojuma dienā, visās pārējās pārvietojāmies ar kājām. Tas bija kaut kas! Man šķiet, ka nekad agrāk tik daudz nebiju staigājusi kājām. Pēdējās dienās pat bija tā, ka ejam, ieraugu soliņu, apsēžos, lai atvilktu elpu. Sākās arī problēmas ar muguru, taču viss beidzās labi.
Kāpēc neizmantojām taksometra, vai sabiedriskā transporta pakalpojumus? Tāpēc, ka negribējām palaist garām nevienu burvīgo skatu, nevienu šauro ieliņu īpašo gaisotni un, protams, neiazmirstamo Barselonas smaržu...
Protams, ka pabijām atrakciju parkā Portaventura, kurš atrodas 150 kilometrus no Barselonas. Un turieni gan negājām kājām. (Smejas.).
Starp citu jā, man bija ļoti īpaša un neaizmirstama dzimšanas diena Barselonā!
Es noteikti neatklāšu Ameriku, ja apgalvošu, ka Barselona ir prātam neaptverami skaista! Es teiktu, ka šī pilsēta ir no citas planētas! Arhitektūra, mājas, baznīcas, parki, laukumi, pat apģērbu veikali tur ir kā mākslas darbs. Iespējams, ka ja man tur būtu kāds patstāvīgs darbs, es apdomātu iespēju pārcelties uz turieni uz dzīvi . Iespējams, ka es vēl joprojām esmu emociju varā, jo kā mēs zinām, nekur nav tik labi kā mājās.
Vislielāko iespaidu no arhitektūras pieminekļiem uz mani ir atstājusi katedrāle Gaudi´s La Sagrada Familia. Tas ir tas pats, kā Lielais Kanjons Amerikā - bildēs ir viens, bet dzīvē pavisam kaut kas cits!
Katru dienu mēs gājam uz tirgu. Par šo vietu arī var stāstīt un stastīt. (Smaida.) Mums diemžēl tirgū ir vairak bomžu, nekā normālu cilvēku. Viņi ar tirgu lepojas un uzskata, ka to jāapmeklē katram tūristam.
Svaigi, nomazgāti augļi, kas salikti trauciņos, kuros ir arī dakšiņa. Tāpat ir ar gaļu un sieriem.
Brauciena laikā redzējām arī tur notiekošos protestus. Pretī nāca simtiem cilvēku, kuri rokās turēja dažādus plakātus. Viņi kaut ko izkliedza, spridzināja. Diezgan iespaidīgs skats. Neredzējām ievainotos, viss bija samērā zolīdi.
Kādu nakti dodoties mājup piedzīvojām Holivudas filmas cienīgus skatus. Skanēja sirēnas. Mums garām pabrauca ugunsdzēsēji-glābēji. Dūmu smaku nejūtām, tāpēc nolēmām paskatīties, kas īsti notiek?!? Izrādījās, kāds vīrietis bija gatavs sev padarīt galu izlēcot pa dzīvokļa logu.
Zem vīrieša loga veicīgi tika nolikts speciāls batuts. Ugunsdzēsēji ar speciālām trepēm tika nogādāti līdz ceturtajam stāvam. Notika ļoti ilgas pārrunas ar vīrieti. Vairāki cilvēki, ieskaitot mūs vēroja notiekošo. Pat elpot bija bailes. Sirds dauzījās. Bija ļoti liels uztraukums. Beigās gan viss beidzās labi. Ieradās kāda sieviete, kura viņu ievilka atpakaļ dzīvoklī. Pēc tam tur devās arī glabēji...
Viens no Barselonas mīnusies ir tas, ka tur uzdarbojas zagļi. Šī nodarbe tur ir ļoti izplatīta. Jābūt ļoti uzmanīgiem. Jāsargā savas privātās lietas. Pat atgriežoties Rīgā secināju, ka savu rokassomiņu turu ļoti cieši.
Manu draugu, piemēram, centās apzagt metro. Pieci, seši cilvēki ap mums izveidoja burzmu. Oskars sajuta, ka kāda sveša cilvēka roka rakņājas pa viņa bikšu kabatu. nekas gan netika nozagts."
Aleksandra piebilst, ka noteikti vēl atgriezīsies Barselonā.