Arta Šomase:"Atnāc sapnī un pasaki!"

Vai Tu zini, ko tajā liktenīgajā vakarā darīja Artūrs?

- Es nezinu, kas ar viņu notika laika posmā no astoņiem vakarā, kad runājām pa telefonu un Artūrs bija labā garastāvoklī, līdz desmit minūtēm pāri pusnaktij, kad viņš savā telefonā nospieda pogu un atsūtīja man īsziņu. Tajā laikā biju O!Kartes skatuves konecrtā, kurā dziedāja mana jaunākā meita Kristīne. Īsziņu izlasīju ap vieniem naktī. Acumirklī zvanīju viņam, bet Artūrs vairs neatbildēja. Skanēja tikai izsaukuma signāli. Pēc koncerta aizbraucu pie vecākās meitas Sandras, dzērām tēju. Teicu, ko Artūrs man uzrakstījis. Nedomājām, ka tas ir nopietni. Un tad piecdesmit trīs minūtes pēc vieniem man piezvanīja no Valmieras slimnīcas un pateica, ka Artūrs ir miris. Tas bija drausmīgs šoks.

Kas bija rakstīts īsziņā?

- "Tiksimies nākamajā dzīvē! Mani atradīsiet Kārļa ielā 15. Mīlu. Artūrs." Tā bija adrese, kur kādreiz viņš kopā ar vectēvu dzīvoja.

Tu Artūra ziņu neuztvēri nopietni?

- Taču nē! Domāju - iedzēris un raksta muļķības. Pie sevis noteicu: braukšu mājās, dabūsi pa ausīm! Tagad domāju: kā būtu bijis, ja es to īsziņu ieraudzītu, kad tā pienāca, un atbildētu? Man šķiet, ka viņa lēciens no savas kādreizējās mājas jumta bija sava veida protests. Pret pagātni, pret to dzīvi, ko pieaugušie viņam kā bērnam bija nolēmuši. Tas viss tajā vakarā bija kopā. Vēl arī pilnmēness. Nezinu, vai tas, ko Artūrs izdarīja, bija varonība vai vājums. Lai atņemtu sev dzīvību, vajadzīga liela dūša. Vai arī liels izmisums.

Tas, ko tagad gribu, lai Artūrs sapnī atnāk pie manis un pasaka, kas notika, kāpēc viņš tajā naktī pieņēma šādu lēmumu.

....

Par to suni tu taču uzņēmies cita vainu?

- Uz šo jautājumu es neatbildēšu, tikai pateikšu: nevajag mest akmeni otra dārzā, ja paša dārzs ir netīrs! Man būtu, ko teikt par cilvēkiem, kas manā pagastā šauj katru suni, kas tiem gadās ceļā. Pamet aizšautus, lai tie mokās nomirst. Esmu pārliecināta, ka vēl šajā dzīvē katrs saņems savu daļu. Manējā daļa bija ļoti skaļa. Tā tika izkliegta pa visu valsti, bet tā nebija Dieva tiesa. Dieva tiesa būs tiem, kas dara daudz lielākas nelietības un neķītrības. Zinu, ko šai dzīvē daru un kāpēc, un ne citiem man aizrādīt un tiesāt.