Belicka no alkohola un narkotiku atkarības līdz vīram
Apprecējusies režisora Dž. Dž. Džilindžera atradums, jaunā aktrise Kristīne Belicka, kas nu dēvējama par Kristīni Kalnu.
Jau kādu laiku Kristīne Kalna dzīvo Menas salā, kas atrodas Īrijas jūrā starp Lielbritāniju un Īriju.
2009. gadā prese ziņoja, ka Kristīne Belicka esot kritusi apreibinošo vielu gūstā, turklāt tik dziļi, ka šā netikuma dēļ padzīta no Dailes teātra. No viņas aizgājis arī draugs, aktieris Artuss Kaimiņš.
Lai arī savulaik Kristīne Belicka pametusi aktieru studijas Kultūras akadēmijā (ko gan ne mirkli nav nožēlojusi), viņai tika prognozēta spoža aktrises karjera. Salīdzinoši īsā laikā viņa nospēlēja divas kino lomas – režisores Ināras Kolmanes filmā «Mona» (2006) un režisora Jāņa Rutmaņa filmā «Kailums» (2008), un, pat nebūdama Dailes teātra štata aktrise, nepilnu divu gadu laikā savā radošajā biogrāfijā ierakstījusi jau piecas lomas režisora Dž. Dž. Džilindžera izrādēs.
Pamanījis viņu «Monā», Džilindžers viņai uzticēja uzreiz galveno lomu stāstā par neiespējamo mīlestību – «Nekrofils», kur Kristīnes skatuves partneris bija Ģirts Ķesteris. Tai sekoja galvenā loma izrādē «Jūlijs. Kāda maniaka stāsts», kur aktrise spēlēja duetā ar Aldi Siliņu. Ilgi nebija jāgaida arī nākamās lomas Džilindžera izrādēs – vispirms drāmā «Psihs» Dailes teātrī, kur Kristīne vairākas minūtes uz skatuves ir pilnīgi kaila, un «Pīļu medībās» Liepājas teātrī.
Problēmas ar atkarību izraisošām apreibinošām vielām Kristīnei Belickai bijušas jau vairākus gadus, un mēģinājumi tikt vaļā no tām līdzinājušies cīņai ar vējdzirnavām – vismaz tā stāstīja viņai tuvu stāvoši cilvēki.