AISHA pēc Eirovīzijas sabruka; Pirms tam meklējusi palīdzību pie psihoterapeita

Intervijā žurnālam Ieva Aija Andrejeva neslēpj, ka sabrukusi Eirovīzijas dēļ.

"Toreiz dabūju dzirdēt ļoti nepatīkamas lietas. Vīlos sevišķi tuvos cilvēkos, kam ļoti uzticējos. Tāpat jutu, ka man vienai uzkrauta pārāk liela atbildība. Tomēr tā atbira cilvēki, kas, izrādās, man nav vajadzīgi."

Dziedātāja dalās arī pārdomās par to, kā ir tad, ka sevi pazaudē.

"Sēdēju mašīnā, raudāju un domāju: ko lai es tagad daru?! Esmu tāds nenoturīgs cilvēks - kurp mani papūš, turp eju. Manis, Aijas, vairs nav, ir tikai lapa vējā... Tad sapratu, ka man nepieciešams kāds svešs cilvēks, kas uz manu dzīvi paskatās no malas. Tā nonācu pie psihoterapeita. Arī par šo pieredzi priecājos. Tur iemācījos izprast savas emocijas, izjūtas. Terapija mani iemācīja rakstīt - savas emocijas izlieku uz papīra un glabāju savā dienasgrāmatā. Ik pa laikam pašķirstu savas kladītes. Tad man kļūst kauns pašai par sevi."

Vai joprojām nezini, kas ir īsta mīlestība? "Laikam nezinu. Un, jo tālāk, jo trakāk. Man ir tik daudz domu par to un vienlaikus nekādas skaidrības. Ceru - reiz to sapratīšu. Ļoti reti gadās uzreiz sastapt īsto cilvēku un noiet kopā ar viņu visu dzīves ceļu. Un vēl - nav jau laikam viegli sadzīvot ar mani, ar manu publisko dzīvi, lai gan neesmu aizrāvusies ar publisku pasākumu apmeklēšanu. Tāds bija tikai viens periods - pieminētais izrādīšanās, izpatikšanas laiks."

Kādam jābūt tavam vīrietim? "Viņam jābūt manam draugam. Un jāmīl bez nosacījumiem. Bet mīlestība... Mani biedē. Esmu iedomājusies, ka tā būs kaut kas ļoti, ļoti liels, ka sirds pukstēs tik strauji. Un man bail, ka to nepiedzīvošu un neuzzināšu, kāda tā īsti ir..."

Nu jau kādu laiku esi kopā ar Tomu. "Tās ir attiecības, par kurām negribu daudz runāt, jo mazliet baidos. Varu tikai pateikt, ka kopā ar viņu jūtos droši un labi."