MEDNIS:"Esmu atpakaļ no viņpasaules"

"Tajā dienā, kad piedzīvoju insultu, man no rīta bišķin sāpēja galva," sarunā ar PDz notikušo atminas Arnis, kuram nākamnedēļ, 18. oktobrī, apritēs piecdesmit gadu.

"Iedzērru ibumetīnu un turpināju darīt savas lietas. Vakarā vienā brīdī - bums - un saļimu! Viena ķermeņa puse uzreiz tika paralizēta. Labi, ka šajā brīdī man līdzās bija sieva Iveta, kas uzreiz izsauca ātros," atzīst Mednis, kuram ilgu laiku nācās sadzīvot ar paralizētu kreiso ķermeņa pusi.

Turpmākās trīs nedēļas mūziķis pavadījis Stradiņios, atrodoties starp dzīvību un nāvi.

"Svaidījos starp diviem krastiem. Man rādījās visādi tēli un simboli. Nekas labs tas nebija. Tādēļ tagad negribu to pat atcerēties."

"Guļot komā, vienā brīdī sapratu, ka neviens cilvēks, lai kā viņš to gribētu, man palīdzēt diemžēl nevar," par slimnīcā pavadīto laiku stāsta Mednis. "Visapkārt bija pilnīga tumsa. Un tad es ieraudzīju tādu mazu, mazītiņu uguntiņu. Vienā mirklī sapratu, ka tā ir Dieva uguntiņa, tādēļ lūdzu viņai:"Palīdzi man!" Un viņa nāca un palīdzēja," pavēsta Arnis, kas slimnīcā nopietni pievērsies Dievam.

"Esmu sapratis, ka mana līdzšinējā pārliecība - tā augstprātība, ka es pats visu varu un daru, - ir muļķības."

Jau 8. novembrī viņš cer atgriezties atpakaļ uz skatuves - savā 50. gadu jubilejas koncertā Nacionālajā teātrī.