Aktrises Dzērves mīļotais vīrietis atgriezies pie sievas

Aktrise bijušajam neko nepārmet

Lai gan aktrises Aijas Dzērves kopdzīve ar ģitāristu Ēriku Upenieku izrādījās īsa, viņa savam bijušajam šo aiziešanu piedod. «Es Ērikam neko negribu pārmest, jo laiks, ko pavadījām ar viņu kopā, bija pietiekami skaists. Tomēr cilvēks nevar katru dienu iet uz darbu un justies vainīgs. Man nav jājūtas vainīgai, ka man ir tāda profesija. Nevar tā vienā dienā visu nolikt pie malas. Pat otra cilvēka dēļ,» »VZ« atklāti sacīja Dzērve, apstiprinot Upenieka iepriekš bulvārpresē sacīto, ka aiziešanas pamatā bijis viņas darbs. «Reizēm viņa greizsirdības izpausmes bija patoloģiski pārspīlētas, bet vai tas bija īstais iemesls? Viņš, pirms satika mani, bija diezgan apjucis un acīmredzot iemīlējās, bet cilvēks nevar sākt jaunu dzīvi, ja vēl ir vecā. Nevar iesēsties vienā laivā un airēt otru. Viņš gan man neko tā arī īsti nav paskaidrojis,» sacīja Dzērve. Aktrisei iepriekš bijušas attiecības ar kolēģiem Ivaru Lūsi un Ģirtu Ķesteri, pēdējam viņa arī dāvājusi meitu, tomēr stabilas attiecības izveidot nav izdevies. «Kas tad ir stabilas attiecības? Ja paskatās apkārt, cik tad ir to stabilo attiecību, kad cilvēki dzīvo kopā un turklāt viens otru nekrāpj?!» sarunā ar »VZ« retoriski vaicāja Dzērve.

Atgriežas pie «īlena celī»?

Dzērves tēlaino salīdzinājumu par sēšanos vienā laivā, airējot otru, iepriekš aprakstīja arī Upenieka sieva Solveiga. Pēc viņas stāstītā, arī dzīvojot prom no mājām, viņš bieži zvanījis un rakstījis burvīgas īsziņas. Tas noticis brīžos, kad jaunajā dzīvē acīmredzot nav gājis pārāk gludi. Taču jau nākamajā brīdī viņš spējis rakstīt pavisam pretēja rakstura īsziņas: sacījis, ka septiņus gadus kopā ar sievu mocījies un nekā laba nav bijis, nākamajā brīdī devis cerības, ka atgriezīsies mājās. Pāris nekādi nevarēja izšķirties, taču arī kopdzīve, vismaz spriežot pēc Upenieka teiktā, nešķita iespējama. «Ja tev visu laiku baksta ar īlenu celī – vecīt, tu esi tāds un šitāds! – , vari darīt vienalga ko – mazgāt traukus, kārtot māju –, labs nebūsi nekad. Jā, esmu vārījis podus, laulības laikā šāvis pa kreisi, bet vai nu tu to pieņem, vai nepieņem. Ja pieņem, nemet visu mūžu acīs! Ja nepieņem, pasaki: «Čau, uz redzēšanos!», un beidzam to spēli. Bet, ja tu turpini kopdzīvi, taču visu laiku baksti, baksti, kliedz – visam ir savs mērs! Tā žurnālam «Privātā Dzīve» iepriekš žēlojās Upenieks, piebilstot, ka viņa mantas gadā tikušas sakrāmētas vismaz piecas reizes un, ja vien viņš mīļā miera labad nebūtu ar to samierinājies, varētu aiziet no mājām jau daudz ātrāk.

Sieva joprojām cer uz rožu dārzu

Neraugoties uz visu iepriekš minēto, Solveiga Upeniece jau pirmajā intervijā »VZ« neslēpa, ka gatava vīram piedot visus grēkus, ja viņš atgriezīsies mājās pie bērna. Izskatās, ka viņa savu ir panākusi. «Ēriks patiešām ir atgriezies ģimenē. Esam par visām nesaskaņām izrunājušies. Daudz ko abi esam sapratuši un līdz ar to savus secinājumus esam izdarījuši. Dzīve nav rožu dārzs, taču, ja to pareizi kopj, tā par tādu var kļūt. Ja ir mīlestība, tad tā ir,» telefonsarunā »VZ« sacīja Solveiga, kura plašāk notikušo komentēt nevēlējās.

Nogriež kā ar nazi

«Ar aktrisēm dzīvot ir grūti, to nu es esmu sapratis,» žurnālam «Kas Jauns» atzinis Ēriks Upenieks, paskaidrojot, ka attiecībām ar Aiju Dzērvi punktu pielikusi Dailes teātra režisora iecere Aiju uz skatuves iepīt intīmā skatā ar aktrises bijušo draugu aktieri Ģirtu Ķesteri. Tas Upeniekam bijis par daudz, un viņš kādā rītā, kamēr Aija bijusi mēģinājumā, aizgājis. «Sapratu, ka gaidīt un runāties nav jēgas, jo tas vienmēr noved pie žēluma. Visas tās bučiņas, tās teātra lietas. Nē, es tās nesaprotu. Labāk tad nogriezt kā ar nazi,» viņš paudis.

Ķesteris neizpratnē

Īpaši izbrīnīts par to, ka arī viņš, izrādās, iejaukts Upenieka un abu viņa sieviešu savstarpējās attiecībās, bija aktieris Ģirts Ķesteris. «Vispār jau mēs ar Dzērvi arī dzīvojam vienā valstī un vienā pilsētā, un gadās tiešām satikties. Domāju, tas viss ir kāds neveikls pārpratums,» mulsi sprieda Ķesteris, liekot »VZ« noprast, ka šajā gadījumā greizsirdībai nav bijis ne mazākā pamata.