Uzņēmējs tiesāsies par izbojātām elitārām kāzām

Sarunā ar »VZ« viņš atzīst: kāzu ceremonijas laikā līgava neesot bijusi tālu no asarām, savukārt viņš pats viesu priekšā bijis gatavs no kauna zemē ielīst.

Iekrīt uz fotogrāfijām

Kāzas, lai arī ar nelielu viesu skaitu, uzņēmējs Konstantīns Tjagnirjadko bija iecerējis kā neaizmirstamu piedzīvojumu laulātajai draudzenei Darjai un viesiem. Ierēķinot dziedātājas Lindas Leen uzstāšanos, uguņošanu un Rūmenes muižas īri, to budžets sasniedzis vairākus desmitus tūkstošu latu. «Gatavoties sākām jau pusgadu iepriekš, tāpēc, kad atnācām pie kāzu rīkotājiem, skaidri zinājām, ko un kā mēs gribam savās kāzās. Bija kāds svarīgs faktors – kāzās vēlējāmies peonijas un, ņemot vērā, ka citas firmas šādus ziedus nepiedāvāja, izšķīrāmies par aģentūru «7 Sky». Viņi teica, ka nav problēmu – viņiem esot piegādātāji ārzemēs, tāpēc puķes būšot. Jāatzīst godīgi – paskatījos viņu mājaslapu, un fotogrāfijas bija iespaidīgas. Firma sevi pozicionēja kā ļoti profesionālu kompāniju,» atceras Tjagnirjadko. Viņa laulātā draudzene Darja ir dizainere un gada laikā cītīgi meklējusi attēlus, kā jāizskatās ziediem, telpas noformējumam un citām lietām, skatījās specializēto kāzu kanālu TV. Kompānijai bijis mēnesis laika to visu sagatavot un tas, pēc uzņēmēja domām, bija vairāk nekā pietiekami.

Ceremonija metāla krātiņā

Kopā firmas pakalpojumi izmaksājuši ap 5000 latu, no tiem vairāk nekā tūkstoti sastādījuši dekorēšanas pakalpojumi. «Lielākā daļa vai nu vispār nebija izpildīta, vai arī izpildīta daļēji. Piemēram, puķu kompozīcijas uz galdiem. Vienojāmies, ka pušķos būs 30 ziedu, bet reāli bija tikai 15. Tas vēl būtu sīkums. Nepatīkamāk bija tas, ka kompānija lielījās, ka vienīgā spēj piedāvāt laulības brīvā dabā, apjumtā lapenē, ko varēja atļauties tikai jūlijā. Mums parādīja šikas fotogrāfijas, kā lapene varētu izskatīties – ar drapērijām un apgaismojumu, bet tā vietā mēs dabūjām metāla krātiņu ar audumu malās. Labāk būtu vienkārši novietojuši galdu, lai varētu laulāt zem koku zariem! Kā jutās līgava, to ieraudzījusi, varat iedomāties, un arī mana seja droši vien pārvērtās, tomēr tas vēl bija tikai sākums. Arī tālāk viss notika pilnīgi citādi, nekā bijām iedomājušies un kā bija sarunāts,» stāsta uzņēmējs. Viesi uz kāzu norises vietu vesti netīros autobusos, kas arī tehniski nav atbilduši pasūtītajiem; līgavas pušķis bijis citāds nekā katalogā – daudz mazāks; uz ceremonijas vietu vajadzēja vest baltām rožlapiņām kaisītam celiņam, bet tas bija tikai pēdējos metrus, un arī tam rožlapiņu nebija pieticis. «Visu laiku cerēju, ka līgava neapraudāsies, jo pēc scenārija viņai vajadzēja kāpt lejā pa skaisti noformētām kāpnēm. Man gribējās cauri zemei izkrist,» tā Tjagnirjadko.

Nespējība pat sīkumos

Sarunā ar »VZ« uzņēmējs uzskaita vēl vairākus neizpildītus vai nekvalitatīvi izpildītus darbus, aprēķinot, ka darbi nav izpildīti par aptuveni 1320 latiem, turklāt – kā novērtēt morālo kaitējumu? «Iedomājieties, laulību ceremonija beigusies, mēs ar līgavu esam pagriezušies pret viesiem, un šajā mirklī pēc scenārija kāzu vadītājam vajadzēja pavēstīt viesiem, ko darīt tālāk – apsveikšana, fotografēšanās, ziedi... Tā mēs stāvam, skatāmies uz viesiem un viesi skatās uz mums, bet vadītājs neparādās. Nav arī koordinatoru, kuriem vajadzēja būt diviem, un tā nu mēs stāvam kā divi trusīši. Viesi arī nezina ko darīt. Dzīvesbiedre man čukst: «Ko darīt?» Es viņai atčukstu pretī: «Ejam prom!» Uzkāpjam pa kāpnēm, bet joprojām neviens no organizatoriem nerādās. Ko tālāk? Kāpjam atkal lejā. Tad man pašam bija jāpaziņo, ka tagad viesi mūs var apsveikt. Man tiešām bija kauns, un es jutos izsists no sliedēm. Vēlāk parādījās koordinatori, kas vairāk izskatījās pēc asistentiem bez vadības un pat nevarēja palīdzēt noorganizēt ziedu salikšanu vāzēs. Pēdējais piliens bija pustrijos naktī, kad nogurušie viesi bija jāsasēdina autobusos un jāaizvizina mājās. Tas bija jādara man pašam. Kad braucām prom paši, muižas personāls, kas tiešām bija augstā līmenī, no mums atsveicinājās, bet organizatori tā arī neparādījās. Redzēju, ka vienā busiņā sēž Uļjana (aģentūras vadītāja Uļjana Baikoviča), kas izlikās par aizmigušu. Esmu gatavs saprast daudz lietu, bet tas nav normāli. Kļūdas var gadīties, bet jābūt pietiekami drosmīgam tās atzīt un atvainoties.»

Runa nav par naudu

Pēc kāzām Tjagnirjadko piezvanījis aģentūras vadītājai Uļjanai Baikovičai, lūdzot novērtēt savu darbu un samaksāt kompensāciju par nekvalitatīvo darbu, taču kompromiss nav panākts. Vadītāja atsūtījusi uz sarunām kādu PR speciālistu, kurš nav bijis pilnvarots nedz ko piedāvāt, nedz par kaut ko vienoties. Arī kad »VZ« piezvanīja Baikovičai, viņa pauda, ka sarunas vēl esot procesā un lūdzot atstāt tālruņa numuru, solīja vēlāk sazināties, ko tomēr neizdarīja. Iepriekš aģentūras pārstāve pauda, ka uzņēmējs joprojām neesot samaksājis visu rēķinu, ko uzņēmējs arī nenoliedz. «Neesmu samaksājis par alkoholu – aptuveni 500 latu, taču esmu ar mieru to tūlīt samaksāt, ja firma aprēķinās un samaksās man nodarītos zaudējumus. Runa, protams, nav par naudu. Jo, salīdzinot ar kopējām kāzu izmaksām, «7 Sky» samaksātā summa nav liela. Runa ir par principu. Pēc dabas neesmu skandālists un daudzās lietās esmu gatavs uz kompromisiem, taču, ņemot vērā, ka līdzīgi izbojāt kāzas firma nākotnē varētu arī citiem pāriem, neredzu citu iespēju, kā vērsties tiesā. Ja firma nevar noorganizēt kāzas, kurās viesu skaits nepārsniedz 25 cilvēkus, ieskaitot līgavu un līgavaini, turklāt ņemot vērā, ka scenārijs jau gatavs un viss norit vietā, kura personāls atbilst augstākajiem Eiropas standartiem, tad tas nav normāli. Latvijas tirgus ir ļoti šaurs, un, ja firma strādā un vēlas izturēt konkurenci, tad tai jāstrādā augstā līmenī,» uzskata Tjagnirjadko.