Šodien mūžībā aizgājis izcilais latviešu dzejnieks un rakstnieks Pēters Brūveris

Pirmā sniegpārsliņa
Nokrīt dejodama,
Otra iekrīt upē
Ciemoties pie sama.

Trešā uzkrīt lācim,
Miegainam un klusam,
Ceturtā uz jumta uzsnieg
Zilam autobusam.

Piektā sniegpārsliņa
Sēž uz egles zara,
Sestā tup uz siltā,
Melnā trotuāra.

Septītā nez kāpēc
Meklē peles alu,
Astotā kā pērle rotā
Manu degungalu.

Devītā un desmitā,
Un tās visas citas,
Lai es varu pikoties,
Krīt un krīt bez mitas.

Pirmās sniegpārsliņas /Pēters Brūveris/   In Memoriam

Mūžībā aizgājis dzejnieks, rakstnieks un tulkotājs Pēters Brūveris, portālu Vipi.lv informēja Ventspils Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas vadītāja Andra Konste.

Traģiskajā brīdī rakstniekam blakus bija viņa sieva.

Rakstnieks Pēteris Brūveris dzimis 1957.gadā un mūžībā aizgāja 54 gadu vecumā.

VIPi.lv redakcijas kolektīvs izsaka visdziļāko līdzūtību Pētera Brūvera tuviniekiem, draugiem un visai latviešu dzejnieku un dzejas cienītāju saimei, talantīgo dzejnieku zaudējot.

Jau pirms vairākiem gadiem Brūveris tika pārcietis insultu, pēc kura ārsti ieteica ļoti saudzēt veselību.

Dzeju Brūveris publicēja kopš tālā 1977. gada.

Brūveris ir dzejoļu krājumu "Melnais strazds, sarkanie ķirši" (1987), "Dzintara galvaskausi" (1991), "Sēdēju parkā uz sola" (1994), "Sirdī melnajam putnam lizda" (1995), "Ziedi zaudētājiem" (1999) un "Mīl mani Dievs" (2000), kā arī vēl vairāku dzejoļu krājumu autors.

Atdzejojis un sastādījis turku dzejas izlasi "Baložu pilni pagalmi" (1988, kopā ar Uldi Bērziņu), atdzejojis lietuviešu dzejnieku Kornēlija Plateļa, Sigita Gedas, Henrika Radauska, Toma Venclovas un daudzu citu dzeju, tulkojis un atdzejojis arī no azerbaidžāņu, Krimas tatāru, mordviešu, gagauzu, krievu, vācu un prūšu valodas.

Populāras kļuvušas dziesmas ar Brūvera vārdiem no teātra izrādes "Šveiks" (Dailes teātris, 1998). Kopā ar mūziķi Aigaru Voitišķi ierakstīts albums "Stikla laivas" (2009). Teksta autors animācijas filmai "Neparastie rīdzinieki" (2001). Iesaistījies ambientās mūzikas un vides zinātnes kopprojektā "Dabas koncertzāle".

Saņēmis Klāva Elsberga prēmiju (1987), Dzejas dienu balvu (2001, 2005) un Baltijas Asamblejas balvu (2004)

In Memoriam