Dzīves baudītājs Egils ZARIŅŠ
Ceru atgriezties televīzijā!
Dāvids. Tu radio no rītiem strādā jau gadu. Vai ir izstrādājies celšanās reflekss?
Egils Zariņš. Protams, brīžiem pamostos un nesaprotu, kas par dienu. Ir labi, ja saprotu, ka tā ir sestdiena vai svētdiena. Tad zini, kas ir kaifs!
D. Tu vēl esi televīzijā?
Z. Pagaidām ne, bet būšu. Es ceru…
D. Vai esi gatavs izdarīt kaut ko neadekvātu tā dēļ?
Z. Nē, mani tas nevilina. Labāk gribu izdarīt kaut ko adekvātu.
D. Man nez kāpēc liekas, ka tevi uzmeta.
Z. Man arī tā liekas. Un ko nu?
D. Nav riebīgi?
Z. Tas jau nebūtu tas trakākais. Visi visapkārt met cits citu. Tā jau latviešiem kā spēle.
D. Kāpēc tā?
Z. Es nezinu. Bet kaut ko gribētos, un zini, stulbi skan, liekas, ka varu vēl kaut ko pateikt, un gribas, lai citi dzird. Man jau tuvāki bija tādi raidījumi kā Nedēļa, 7 dienas.
D. LNT šonedēļ svin desmit gadu jubileju. Tie taču ir arī tavi svētki.
Z. Protams, es joprojām jūtos kā LNT sastāvdaļa.
D. Ielūgums ir?
Z. Jā, šodien saņēmu.
D. Es jau kādā intervijā ar Ēķi lasīju, ka viņš, par tevi jautāts, atbildēja, ka labprāt gaida tevi atpakaļ. Iesi?
Z. Domāju, ka varam aprunāties. Bet es pēc būtības jau nekur neesmu aizgājis, jo nekad tur neesmu gājis kā uz darbu. Patētiski skan, bet esmu gājis tur dzīvot atsevišķas savas dienas stundas. No LNT, tāpat kā no mafijas, nevar aiziet.
D. Tikai — ja nogalina vai noindē…
Z. Nu, tā kā es vēl esmu dzīvs…
D. Tad vajag turpināt!
Z. Es ceru, ka Ēķis to izlasīs.
D. Jā, no manas mutes Ēķa ausī. Tu joprojām raksti pavārgrāmatas?
Z. Nē.
D. Kāpēc?
Z. Es jau vispār nekāds pavārgrāmatu rakstītājs neesmu, tikai apkopoju.
D. Bet vai tu joprojām apkopo?
Z. Nē, es lasu ar interesi.
D. Ēst arī gatavo?
Z. Ui, beidz, man baigi patīk gatavot ēst.
D. Laiks sanāk?
Z. Es esmu vienīgais, kurš mājās taisa ēst. Vecīt, kādam tas ir jādara.
D. Nu traki! Meitas negatavo?
Z. Es pieļauju, ka māk, bet neizrāda.
D. Svētdienas rītos, kad pamosties, ko tādu garšīgu gatavo?
Z. Es no rītiem cenšos negatavot, man patīk gatavot pa dienu. Tas ir, neteiksim, vesels šovs, bet tur ir sava burvība. Ēst gatavošana baigi nomierina nervus.
D. Tātad svētdienas rītos tu mosties uzvilcies?
Z. Jā, es pamostos uzvilcies un, ko ātri sagrabinu, to arī ieēdu. Es vispār pārāk neaizraujos ar brokastīm.
D. Kas ir visbriesmīgākais, ko neesi varējis dabūt iekšā?
Z. Nu, nezinu… Es vispār neēdu jūras veltes.
D. Es taču redzēju, ka tu ēd jūrascūciņu! Tu man rādīji bildi, kur tā žurka bija pilnībā izlikusi zobus uz āru un izklāta uz šķīvja.
Z. Garšo tā kā vista.
D. Bet neizskatās. Ko darīsi šoruden? Brauksi uz Siguldu lapas skatīties?
Z. Rudenī es skumstu, jo nāk ziema. Man ziema nepatīk. Beidzamos desmit gadus es to slikti pārciešu.
D. Bet ziemā var šļūkt ar plēvi.
Z. Nepatīk man šļūkt ar plēvi, braukt ar slēpēm vai tamlīdzīgas lietas. Ziemā es braucu meklēt siltās zemes.
D. Šogad arī brauksi?
Z. Vēl nezinu. Doma ir.
D. Jūs jau tāda lustīga kompānija!
Z. Tas jau braucienā pats svarīgākais — kompānija.
D. Es gan domāju, ka ceļojumā galvenais ir kāsis.
Z. Tas ir dzērvēm.
D. Laikam tāpēc tu nekad neceļo viens.
Z. Jā, mēs ceļojam kāšos. Tas mums ir spēcīgs. It sevišķi vadošie.
D. Un kas ir vadošie?
Z. Vadošie mainās. Lai nepagurtu.
D. Kur tu vēl gribētu aizbraukt? Kosmosā lidotu?
Z. Nē, tik ekstrēmas lietas mani neinteresē. Ir vēl pietiekami daudz interesantu vietu. Es pat sarakstu nevarētu uzreiz sastādīt.
D. Peru biji.
Z. Peru biju. Uz Austrāliju gribētu aizbraukt!
D. Pie ķenguriem?
Z. Jā, pie ķenguriem un pīļknābjiem.
D. Kāpēc tā nopētīji mani, pieminot pīļknābjus?
Z. Skatījos, vai esi līdzīgs. Nē, neesi.
D. Tev bail no ērcēm?
Z. Jā, tāpēc esmu vakcinējies.
D. Mežā ej?
Z. Eju, bet reti. Nesanāk. Bet patīk mežā, protams.
D. Kas jāņem līdzi uz mežu, ja zini, ka neatnāksi mājās?
Z. Ja nenākšu mājās, tad jau baigi daudz jāņem līdzi. Tur saraksts jāsastāda. Ar smago mašīnu uzreiz jābrauc.
D. Vēlēt iesi?
Z. Jā, es piederu pie tiem īpatņiem, kuri uzskata, ka jāvēl. Saprotu, ka tas ir mazliet idiotiski, bet man šķiet, ka mana balss var būt arī izšķirošā. Esmu naivs šādā ziņā. Ticēt viņiem es neticu nevienam, bet zinu, ka jāiet vēlēt.
D. Pats negribi iet politikā?
Z. Nē.
D. Linda Leen taču aizgāja!
Z. Leen vēl nav aizgājusi, viņa tikai skrien uz politiku.
D. Vai gribi Kalnieti par prezidenti?
Z. Nemirstīgu?!
D. Pats gribētu būt nemirstīgs?
Z. Tu zini, principā, jā, bet varbūt ar laiku sāk apnikt dzīvot. Es nezinu, man vēl nav tā iznācis, ka apnīk.
D. Es aiz bēdām droši vien nomirtu, kaut arī nemirstīgs, ja visi mani paziņas mirtu un mirtu.
Z. Tas varētu būt bēdīgi…
D. Nejūties vientuļš?
Z. Kā kuro reizi.
D. Meitas tev lielas… No ligzdas jau aizlidojušas?
Z. Vēl jau tikai mēģina spārnus plest.
D. Nedomā veidot jaunu ģimeni?
Z. Jā, tagad varu sākt dzīvot savu dzīvi.
D. Bail nav?
Z. No kā?
D. Sākt dzīvot savu dzīvi?
Z. Ir. Bet ko tad darīt? Nevajag par to domāt. Ja domā, bail kļūst pat no savas ēnas. Dzīvo vienkārši, baudi un tver! Man vispār patīk nevis uzdzīvot, bet baudīt dzīvi, jo mēs te baigi šujamies. Prieka mums nav, svētku mums nav. Tāda skumja, pelēka latviešu tauta. Vajag kā kubiešiem — ar plikiem dibeniem, bet cigāru zobos un salsu.
D. Nuja, Latvijā pliki dibeni ir, bet prieka pamaz.
Z. Tāpēc ka silta laika pārāk maz.
D. Gribi, lai es tev kaut ko pajautāju?
Z. Neko es negribu, lai tu man jautā. Liec man mieru!
***
CV
Egils Zariņš, raidījumu vadītājs radio Fit FM 99,5
Kopā ar pārējo raidījuma 0 pozīcija komandu bija spiests aiziet no LTV7
Pirms tam — ilggadējs LNT darbinieks
TV vadījis arī raidījumus 7 dienas, Nedēļa, Mikslis
Divu meitu Baibas un Lailas tēvs