Ingrīda Ūdre nosoda Āboltiņas klakarēšanu; Eksspīkere apsardzi samazināja 5-kārt

VIPi.lv jau rakstīja par Āboltiņas izšķērdību un miesassargu jūru, kas palīdz izvēlēties garšīgākās zemenes, stiepj maisiņus, stumj ratiņus un dara vēl sazin ko... - vairāk šeit

Kādreiz spīkera amatā pabijušie Indulis Emsis un Ingrīda Latimira (labāk zināma kā Ūdre) neskopojās ar savām pārdomām. Izrādās, abiem pārspīlētie drošības pasākumi ir bijuši ļoti apgrūtinoši. „Kad strādāju [par Saeimas priekšsēdētāju], samazināju apsardzes skaitu, jo tas iespējamais apdraudējums nav tik mežonīgi liels,” - atzina Latimira. Tolaik viņu sargājuši teju 16 (!) cilvēki, spīkerei izdevies šo skaitu krietni samazināt – eskortā palikuši vien trīs apsargi un divi šoferi. „Man tas personīgi bija šausmīgi liels apgrūtinājums. It kā no nejaušībām būtu jāapdrošina, jo Latvijā ir dažādi jocīgi cilvēki, kas var nodarīt ļaunu, turklāt, ja skatās no subordinācijas viedokļa, tad Saeimas priekšsēdētājs ir pat pirmā augstākā valsts amatpersona – prezidentam ir vairāk reprezentatīvas funkcijas. Taču – vai šī apsardze nepieciešama 24 stundas diennaktī? Uzskatu, tas nav vajadzīgs, es savā darbā nesaskāros ar šausmīgām ļaundarībām,” prātoja Latimira.

Sargā vai izspiego?

Arī kādreizējais Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis stāstīja, ka no šīm „privilēģijām”, proti, tapt apsargātam esot praktiski neiespējami tikt vaļā: „Man tas aizgāja līdz pat asumiem ar drošībnieku vadību. Stājoties amatā, nepieciešams uzreiz atrunāt līgumos šīs attiecības ar apsardzi. Drošības cilvēku rīcības ierobežošana ir ārkārtīgi grūta lieta: tā kā pirms tam biju premjers, varēju to realizēt tikai pateicoties rakstiskam pieprasījumam. Ja paraksta [līgumus] nedomājot, drošībnieki var pieprasīt pat atsevišķu telpu tavā personīgajā mājā apsargāšanai. Solvita Āboltiņa šajā amatā ir pirmoreiz, iespējams, ka viņa nav līgumā izpētījusi visus punktus. Ja esi parakstījis [līgumu], vairs netiec vaļā no šiem tevis drošības sargāšanas pasākumiem: esi spaidu veidā tajos iesaistīts un pat grūti pateikt, kurš un ko apsargā.” Emsis pieļāva, ka šī apsardzes sistēma, iespējams, domātu nevis, lai sargātu, bet būtu lietas kursā par apsargājamo ikdienas gaitām. To pieļāva arī Latimira: „Mūsdienās jebkura informācija var būt ļoti, ļoti vērtīga.”

Kurš ieinteresēts izšķērdībā?

Abas bijušās valsts augstās amatpersonas gan atgādināja traģisko zviedru ārlietu ministres Annas Lindas galu (viņu 2003. gada rudenī lielveikalā nodūra kāds maniaks), taču atzina, ka Latvijā šādi precedenti ir praktiski neiespējami un Saeimas priekšsēdētāju pārspīlētajai apsardzei nav īpaša iemesla – tikpat labi kāds nepieskaitāmais vai veikt atentātu pret jebkuru deputātu. „Ja kāds gribētu izdarīt kārtīgu atentātu, tad, baidos, ka tāpat tas izdotos,” domā Latimira.

Viņa un arī Emsis atbalstīja „VZ” priekšlikumu, ka no Saeimas priekšsēdētāju pārspīlēti daudzskaitlīgās apsardzes varētu līdzekļu taupīšanas nolūkos atteikties. „Varētu samazināt auto un [apsargāšanā iesaistīto] cilvēku skaitu, varētu pārtraukt apsardzi naktīs, - Latvijas apstākļiem pilnīgi pietiekami būtu ar šoferi un vienu apsargu. Bet, ja jūs to ierosināsiet, izdzirdēsiet ļoti daudz interesantu argumentu, kāpēc šo kārtību nedrīkst atcelt,” mīklaini izteicās Emsis.

Vēl vairāk par visu Brīvdienu žurnālā Vakara Ziņas!

Ingrīda Latimira-Ūdre