MUSIQQ par sarežģījumiem Vācijā; Ir kritušie... (VIDEO)

Seko diezgan ilga gaidīšana līdz mēģinājuma sākumam, kas kalpo par pamatu dziesmas „Žāvē savus matus” turpinājuma komponēšanai. Daži vācu brīvprātīgie secina, ka tā ir mūsu Eirovīzijas dziesma, un stāsta, ka tā viņiem patīkot.

Mēs atzīstamies, ka konkursā tomēr tiks dziedāts kaut kas citas, bet matu žāvēšanas dziesmu piedāvāsim konkursa oficiālajam sponsoram „Schwarzkopf”.

Beidzot mūs aicina uz mēģinājumu. Pirmo reizi ieraugot zāli, jāsecina, ka tā ir patiešām iespaidīgi liela (arī salīdzinājumā ar arēnām Belgradā, Maskavā un Oslo, kur notikušas iepriekšējās Eirovīzijas). Patīkami, ka organizatori mūsu priekšnesuma sameklējuši tieši tādus pašus krēslus, kādus „Musiqq” izmantoja Latvijas konkursā. Tomēr ir arī kāda slikta ziņa – lielajā informācijas gūzmā par 43 valstu priekšnesumiem organizatoriem pazudusi informācija par to, ka mums uz skatuves vajadzīga ģitāra. Pārsteidzoši, ka šī problēma tiek atrisināta dažās sekundēs – atzīstot, ka tā ir viņu vaina, Vācijas televīzijas NDR darbinieki mums apsola sagādāt trūkstošo instrumentu līdz mūsu nākamajam mēģinājumam, bet šajā – mums tiek aizdota paša Stefana Rābes sarkanbrūnā elektriskā ģitāra.

Tālākās 40 minūtes mēģinājums rit bez aizķeršanās – „Angel in Disguise” skan vairākas reizes, kamēr tiek sakoriģēta vēlamā skaņas partitūra un izmēģināts kameru kadrējums. Pēc tam seko noskatīšanās. Emīls un Marats ir apmierināti gan ar skaņas kvalitāti, gan ar televīzijas daudzkameru režisora Ladislausa Kiralī dziesmas redzējumu.

Pēc tam seko preses konference, kur par jautājumu trūkumu nevaram sūdzēties. Starptautisko mediju žurnālistus interesē gan tas, vai komanda no Latvijas ir apmierināta ar pirmo mēģinājumu, gan arī tas, kā Emīls un Marats iepazinušies un izveidojuši grupu "Musiqq". Tiek jautāts arī par dziesmas vēstījumu un „eņģeļiem”, kas puišus iedvesmo. Žurnālisti interesējas par to, kā Emīls gatavojas pabeigt skolu, (jo eksāmeni gaidāmi jau pēc dažām nedēļām!) un izvilina viņa atzīšanos, ka uz Diseldorfu līdzi atceļojušas arī dažas mācību grāmatas. Seko jautājumu virkne par Konkursa nacionālo atlasi Latvijā – par izvirzītajiem mērķiem, piesakoties Eirodziesmas konkursam, par sīvākajiem konkurentiem un par sajūtām pēc uzvaras. Dažus žurnālistus interesē, vai puiši jūt uztraukumu pirms lielā iznāciena, bet kāds pajautā, vai lūgti padomi iepriekšējo gadu Eirovīzijas dalībniekiem. Tad, labās atmiņās par Marijas Naumovas uzvaru 2002.gada konkursā, seko lūgums nodziedāt viņas dziesmu. Preses konferenci Musiqq noslēdz ar savu hitu „Abrakadabra”.

Ar to vēl darba diena nebeidzas, jo seko individuālās intervijas, bet uz tām pieteikušies deviņu (!) mediju pārstāvji. Neskatoties uz brīvprātīgo asistentu pūlēm, ir diezgan grūti „iegrožot” žurnālistus iekļauties katram medijam atvēlētajās piecās minūtēs. Visas deviņas reizes tiek lūgts arī nodziedāt kādu fragmentiņu no „Angel in Disguise”.

Interviju telpa ir diezgan maza un televīzijas gaismas to krietni piekarsējušas. Kristaps, kurš visas deviņas reizes atbalsta "Musiqq" dziedājumu ar akustiskās ģitāras pavadījumu, atzīstas, ka jūtas noguris un apbrīno, kā Emīls un Marats vēl tik labi turas. Bet aiz durvīm jau gaida nākamais intervētājs, kuram esam spiesti lūgt pārcelt interviju uz citu dienu, jo pēc plāna jau kavējam tikšanos ar frizieriem un grima māksliniekiem.

Kaut arī neesam ēduši kopš brokastīm, bet pulkstenis rāda jau astoto vakara stundu, dodamies uz Turcijas delegācijas pieņemšanu. Seko kāds patīkams pārsteigums – pieklājīgs uzkodu galds... Pēc iepazīšanās ar lietuviešu dziedātāju Evelinu Sašenko un kopīga foto nobildēšanas secinām, ka pēc tik piepildītas dienas esam pelnījuši labi atpūsties. Ar labu nakti!