Mīļotā iedvesmota, Madara Repše notic savam talantam

Savu nākotni Madara saista ar fotogrāfes karjeru – tuvākajā laikā plāno atvērt savu studiju, mērķis ir savas prasmes papildināt, arī izglītojoties Zviedrijā.

Atbalstu savām iecerēm Madara gūst gan no ģimenes, gan sava drauga Džeimsa Djūita Vailda.

Liktenīgā tikšanās

Pirms vairāk nekā gada Minhenē Madara Repše iepazinās ar projekta «Global H2O» dibinātāju amerikāni Džeimsu Djūitu Vaildu. «Viņš man pastāstīja par savu projektu, un tieši pēc divām nedēļām viņam bija jābrauc uz Ugandu. Toreiz viņš meklēja fotogrāfu, un tā nu pieteicos doties līdzi,» stāstīja Madara. Kaut arī vecāki uztraukušies, viņi meitu nav mēģinājuši atrunāt no šā brauciena, bet centušies atbalstīt. «Vienmēr esmu bijusi traka un atvērta visādiem izaicinājumiem. Vecāki nemēģināja atrunāt, jo zināja, ka tik un tā darīšu to, ko esmu ieņēmusi galvā.» Šis ceļojums bija Madaras pirmā iepazīšanās ar Āfriku. «Sākumā bija kultūras šoks. Laikam to viegli uzņemu, un jau tajā brīdi sapratu, ka esmu vietā, kur man ir jābūt. Ir grūti redzēt tādu nabadzību, ka ik uz stūra var satikt cilvēkus, kas cieš no trūkuma. Tur cilvēkiem lielākā vērtība ir ūdens,» atmiņās dalījās Madara.

Par attiecībām nerunā

Nabadzīgajā Ugandā piedzīvoto Madara attēlo savās fotogrāfijās, kurās reizē ar izmisumu cilvēku sejās lasāms prieks par tik ikdienišķu lietu kā ūdens. Tieši pateicoties drauga Vailda uzmundrinājumam, Madara guvusi pārliecību, lai plašākai publikai izrādītu savu fotogrāfes talantu. «Džeimss man ir īpašs cilvēks, viņš noticēja manām spējām un ļāva arī man pašai noticēt saviem darbiem,» atzina Madara, kura neslēpa, ka abus saista ļoti tuvas attiecības, taču par tām garākā sarunā neielaidās.

Fotografē emocijas

Madara ar fotografēšanu aizraujas jau ļoti ilgu laiku. «Es nefotografēju ceļojumus kā tādus, es fotografēju emocijas. Tikpat labi es varētu veidot nākamo izstādi, bildējot cilvēkus dažādās Rīgas ielās.» Madarai vislabāk patīkot fotografēt portretus, jo seja parāda visas emocijas. «Tad nekas netiek samākslots, jo cilvēks ir skaists ar visām savām krunciņām un īpatnībām,» sprieda Repše. Fotografēšanai tagad viņa plāno pievērsties kā pastāvīgai profesijai – atvērt savu mājas lapu un izveidot studiju, ir plāns fotografēšanu apgūt arī profesionāli. «Man nav profesionālās izglītības un daudz kas vēl jāmācās. Esmu noskatījusi ļoti labu skolu Zviedrijā, taču tā maksā ļoti lielu naudu un šobrīd es to nevaru atļauties,» atzina Madara, kura tomēr cer, ka izdosies piesaistīt uzmanību savam darbam un radīsies kāds sadarbības projekts, kas palīdzēs nopelnīt mācībām nepieciešamos līdzekļus.