REINIKA bekvokāliste:"LTV darbā tiek turēti puskurli skaņu operatori"

Eirovīzija izkonkurē baiļu faktoru un šķēršļu gājienu... Taisni vai žēl, ka Latvijas dziesmotajā cīņā vārdā Eirovīzija es nepiedalījos kā preses pārstāvis, jo man gan būtu savs sakāmais šī pasākuma īpatnējās organizēšanas un pasniegšanas sakarā. Ļoti labi saprotu, ka žurnālistiem šobrīd aktuālāks šķiet banketa galda noformējums un celulīts zem konkursa dalībnieču kleitiņām, tāpēc iedziļināties patiesi apspriešanas vērtos jautājumos nav laika, bet tas neliedz man „izvirst” savā personīgajā viedokļu vietnē.

Ievadā ātri piebildīšu, ar ko šim izklāstam nebūs nekāda sakara – sāpes par „zaudējumu”, esot Reinika komandā (jo, bitīt matos, 2.vieta vismaz man ir pagodinājums), šis te apgalvojums no kāda mutes manās ausīs skanēs vienkārši kā vājš kaķa klepus un netaisos pat kauties ar oponentiem.

Tātad pie lietas.

Visu laiku man ir šķitis, ka, strādājot vienā kolektīvā vai pie viena projekta, cilvēkiem ir viens mērķis, proti, radīt produktu, kas ir vislabākajā iespējamajā kvalitātē un būtu pārdodams. Bet dzīvē, protams, var gadīties smagas novirzes. Un ja kaut kas var gadīties,  tas arī gadās.

Mani kā cilvēku, kurš redzēja gan konkursantu gatavošanās procesu, gan vēroja arī tā norisi no „iekšpuses” un „ārpuses”, mēmu padarīja 3 drausmīgas lažas, kuru dēļ normālā valstī neviens sevi cienošs mākslinieks vairs nevienā LTV rīkotajā māsterpīsā nepiedalītos.

Numur 1. Pirmo reizi uzkāpjot uz skatuves grīdas, dalībnieki sajutās, kā nokļuvuši vāji pulētā hokeja laukumā – paiet var, bet noraut uz mutes arī nav problēma. To pierādīja daži patiesi izteiksmīgi un veiksmīgi (jo nekas netika salauzts) kritieni mēģinājumu laikā. Paldies Dievam, pati tikai  mazliet balansam ar rokām paairējos  pa gaisu, kamēr kāda cita mūsu komandas biedrene normāli nojaucās uz muguras. Nākamās dienas ģenerālmēģinājumā nepiezemējoties uz kājām tomēr veiksmīgi izdevās noturēties Jolantai Strikaitei, tomēr Jāņa Stībeļa bekvokālistei negāja tik gludi – vienā no priekšnesuma emocionālākajiem momentiem dāma krita vēkšpēdu. To visu redzot, Blitzes piedziedātājas izlēma uz skatuves kāpt basām kājām, pārvēršot defektu par efektu. Televīzijas darbinieki tikai noplātīja rokas – grīdai jābūt gludai un smukai, tā paredzēts – stāvi kaut uz galvas. Bet mākslinieki pazemīgā padevībā sakopoja visus savus spēkus un ar lūgšanu krellēm rokā devās kara laukumā. Galu galā neviens jau nezobosies par scenogrāfa feilu, ja, piemēram, Evija Sloka piezemētos uz sava seksīgā dupša. Pēc idiotiem izskatītos mēs – dalībnieki.

Numur 2. Laikam jau aiz ļoti liela žēluma un līdzjūtības LTV darbā tiek turēti puskurli skaņu operatori. Vidējam nemūziķim un ar skatuvi nesaistītam klausītājam ir tikai viens spriedums – kāds māva par skaļu, kāds knapi dvesa, bet kāds tikai pakaļu gorīja un muti plātīja. Un tagad es jums atklāšu lielo noslēpumu – PAR SKAŅU IR ATBILDĪGS SKAŅU OPERATORS un viņš par savu darbu saņem algu. Un nekad mūžā bekvokāla mērķis nav pārkliegt solistu, un nekad mūžā solista mērķis nav dziedāt kā knapi dzīvam ezim miglā. Jāņa Stībeļa un Reinika vietā ieteiktu pie skaņu pults strādājošo kundziņu ieslānīt ar sūdainu mietu. Arī Musiqq grupas pārstāvji drīkstētu uzšaut čalim ar slapju lupatu pa seju. Un ziniet, kas pats smieklīgākais? Viņš zinās, par ko, jo ir jau ieviesta tāda pieklājīga tradīcija – operators pēc priekšnesumiem sūta mūziķiem atvainošanās īsziņas par savu neuzmanību. Viens no labākajiem tekstiem „es tiešām nedzirdēju”. Vai kādam no tiem, kas „dzirdēja” nav kāda ļoti laba LORA telefons? Jo grozies kā gribi, uz ausīm pakritušais nabadziņš visticamāk tur sēdēs līdz pensijas vecumam. Atvainojos, protams, pārējiem TV skaņas darbiniekiem, uz kuriem šis konkurss nekā neattiecas. Lieki piebilst, ka pēc idiotiem atkal izklausījās tieši dalībnieki.

Numur 3. Pieci eksperti no tautas minūti pirms uzstāšanās pauda savus subjektīvos viedokļus par dziesmām. Jāteic, kā ir – zobārste no kaut kādas privātprakses noteikti tagad palikusi visu atmiņā kā tautas varone un arī kā visneapmierinātākā sieviete pagājušajā nedēļā, tāpat savu slavas piecminūti izpelnījās arī 7.klases skolnieks un tomēr visnotaļ pozitīvi noskaņotā māmiņa. Jautājums atkal ir tikai viens – kāda suņa pēc pirms uzstāšanās katram dziedātājam par sevi būtu jānoklausās vismaz viena ķenga, grupas Blitze gadījumā – pat veselas 5 negatīvas piezīmes. Pēc komentāra par Secretz meitenēm, ka viena no viņām esot vājāka kā pārējās, es, protams, automātiski mēģināju saprast, kura. Un ja kāds vēl nebija pamanījis, tad pēc apgaismojošā komentāra noteikti atradīs vājāko ķēdes posmu. Pēc tā visa mākslinieki kā cirka ziloņi uzsāk savu numuru, jo viņiem taču mūs jāizklaidē un jāpierāda, ka viņi var!

Marasma augstākā pilotāža.

Jautājums paliek tikai viens – vai šis viss bija ar mērķi paņirgāties par pasākumu kā tādu? Vai ieviest muzikālajā cīņā jaunus elementus? Varētu vēl mest degošas lāpas no griestiem, lai uzvar, kas izdzīvo.