Modes blogeris Ševeļevs izskatās pēc spoka- zeķubiksēs un runča Leopolda tauriņā

Deniss Ševeļovs ir jauns puisis, kurš sevi sauc par blogeri. Viņš ir bloga Stuff’n’Style autors.

Kas ir blogeris Latvijā vēl īsti neviens nespēj izskaidrot - tā ir profesija, dzīvesstils, žurnālistikas paveids vai aiz neko darīt tenkuvāceles un ākstīšanās.

Mēs, protams, iepriekš atvainojamies, ja kādu blogeri aizskaram ar savu nezināšanu, bet, šķiet, paši blogeri nav spējuši Latvijā formulēt kas viņi paši tādi ir...

Skaidrs ir tikai viens - blogeri ir tauta, kuri sev pievērš jeb cenšas pievērst milzu uzmanību. Un dara to visiem iespējamiem veidiem un metodēm.

Iepriekšējā Rīgas modes nedēļā kādu spilgtu blogernieci izmeta no zāles ar apsardzes palīdzību pirms Katjas Šehurinas modes skates. Runā, ka viņa pārāk sliktas un nepatiesas lietas bija sarakstījusi.

Savukārt Ševeļova kungs spiež uz klaunādes cienīgu izrādīšanos savā ģērbšanās dzīvesveidā un ieguva savā virzienā ļoti daudz spēcīgus un skarbus epitetus augstajā modes pasākumā.

"Špoks. Sieviešu zeķubiksēs un runča Leopolda tauriņā," - skarba bija kāda ceremonijas viešņa.

Uzziņai kāds viedoklis:

Kas ir blogeri? Blogs – cik netulkojams apzīmējums...Skaistākais man šķiet žargona vārds, kura maigākais tulkojums ir – „blog” – blusa (es nerunāju par „blab” – tenkotāji ). Jā, Kafka runāja par mušu oliņu skaitīšanu zirnekļa tīklā - ar ko atšķiras blogeru aprēķinātās darbības intertīklā? Ir apmaksāti blogeri, un ir blogeri, kas raksta tāpēc, ka atteikušies no protekcijas. Manā izpratnē, īsts blogeris ir pieredzējis cilvēks, kurš zina par, ko raksta un nebaidās no sekām, ko varētu radīt viņa rakstītais. Piemēram, Seva no krievu radio BBC - pirmais, manprāt blogeris vēsturē. 1991. gada janvārī, kad mēs te barikādējāmies, viņš runāja: „Baltija svobodna, eto tolko vopros vremenji, no eto vremja uzhe blizko, sovsem blizko (neatbildu par kongruentu atreferējumu, bet tā bija)".

Kolēģe (augsti profesionāla redaktore) man reiz pie vakariņām teica: "blogos pārsvarā raksta tie caurkritušie žurnālisti, kuri tapuši pasūtīti no visiem printētajiem medijiem!”
Būtu gatavs piekrist šim profesionālajam spriedumam, ja nebūtu viena sīkuma - blogus raksta nevis caurkritušie, bet profesionāļi. Protams, ir pamirušie un nodzērušies žurnālisti, kuriem ir apnicis iet pret dzirnavām kliba klepera mugurā, bet... Ja visi rakstīs un filmēs "labos", kurš rakstīs par "sliktajiem"? Tā jau ir - kas maksā, tas pasūta mūziku? Cik tālu un vispār - uz kurieni pasūta šo mūziku un visu piekto varu kopsummā?! Un ŠAI BRĪDĪ PIEDZIMST BLOGERIS - blusa, kas kož deputātam tai brīdī, kad viņš tikko pietuvojas orgasmam, uz pašvaldības sekretāres guļot.. utt. Tā NAV dzeltenā prese – dzeltenie jau apliecinājuši savu nevarību, atspoguļojot bagātnieku precības un labo dzīvi, lai kacinātu tos, kas saņem simtreiz mazākas algas – normāla bandītu shēma, kas ierāmēta civilizēto un pašradīto likumu vinjetēs!
Blog – tā ir blusa ar politisku AIDS potenciālu, un, ja kāds mani mēģinās pārliecināt, ka, piemēram, Lato Lapsa ir blogeris, būšu priecīgs diskutēt ne tikai ar šā viedokļa paudēju, bet arī ar pašu Lato Lapsu un citiem, piemēram, Benu Latkovski. Vai arī ar jebkuru citu.