Jenny May izvēlējās dzemdēt ūdenī

Dzemdības notika ūdenī Krimuldas pagasta ģimenes radību mājā „Harmonija”.

Maija, kāpēc izlēmāt dzemdēt ūdenī?

Patiesībā es par to biju ļoti maz dzirdējusi, vairāk iespaidu bija no filmām par to, kā tas notiek.

Jā, un vispār es vienmēr ar ūdeni esmu bijusi "uz jūs".

Bet grūtniecības laikā sāku apmeklēt ūdens aerobikas nodarbības un tur iepazinos ar sievietēm, kuras ir dzemdējušas ūdenī. Viņu atsauksmes bija vienkārši fantastiskas.

Es nolēmu uzzināt kaut ko vairāk par to. Daudz lasīju un sapratu, ka dzemdības ūdenī ir tas, kas man ir vajadzīgs.

Kāpēc?

Nav noslēpums, ka katra topošā māmiņa ar uztraukumu gaida dzemdības, jo ir taču zināms, ka tas ir sāpīgs process. Protams, tad iestājas bailes no sāpēm un gribas izdarīt visu iespējamo, lai tās samazinātu. Ūdens ir viens no veidiem.

Kā atradāt vietu, kur dzemdēt?

Tas notika nejauši. Sākumā nemeklēju vietu, kur iespējams dzemdēt ūdenī. Tas viss bija sagadīšanās.

Draudzenes stāstīja, ka ir dzemdējušas kopā ar vecmāti Aiju Mikovu un esot bijušas ļoti apmierinātas. Es atradu informāciju par viņu un sarunāju tikšanos.

Gaidot pirmo bērniņu, man bija ļoti svarīgi saprast, kur un ar ko dzemdēšu, lai varētu uzticēties šim cilvēkam un būtu īstā atmosfēra.

Uz dzemdību namu es negribēju braukt, jo esmu dzirdējusi dažādus stāstus par to, kā viss tur notiek, un ne viss ir pozitīvi. Bez tam mani biedēja konveijers, kas, gribi negribi, tur pastāv. Turklāt tur ir tik daudz speciālistu, visi ir sveši...

Man ļoti svarīga bija individuāla pieeja.

Lūk, mēs satikāmies ar vecmāti, es uzdevu interesējošos jautājumus, saņēmu noderīgas atbildes, man vecmāte iepatikās un pati atmosfēra tāpat.
Un vai zināt, to, ka esmu izvēlējusies pareizi, sapratu, kad devos dzemdēt, - es neizjutu nekādu stresu.

Jūs devāties dzemdēt.. Pastāstiet, kā notiek dzemdības ūdenī!

Mēs ieradāmies, un kļuva skaidrs, ka drīz dzemdēšu. Tā arī notika: pēc 1,5 stundas meitiņa jau bija kopā ar mums. Tā kā viss notika ļoti ātri, mēs uzreiz devāmies uz vannu.

Jā, jā, patiešām dzemdības notiek lielā vannā. To piepilda ar siltu ūdeni, var pievienot rožlapiņas, kas palīdz radīt atmosfēru.

Kādas bija sajūtas, atrodoties ūdenī?

Tā kā tās bija manas pirmās dzemdības, nebija ar ko salīdzināt - sāpīgāk vai nesāpīgāk ir dzemdēt ūdenī vai uz sauszemes. 

Protams, pilnīgi bez sāpēm tas nebija. Domāju, ka daudzi pēc savas pieredzes zina, ka, atrodoties ūdenī, sāp daudz mazāk, nekā esot uz zemes. Sāpes ūdenī ir vieglāk pārciest.

Vēl runā, ka ūdens dzemdībās esot mazāk plīsumu. Piemēram, man izdevās no tiem izvairīties.

Pēc manām domām, nav tik svarīgi, vai tu dzemdē ūdenī vai kur citur, pats galvenais ir sajūta, ka viss būs kārtībā, un apkārtējā atmosfēra.
Cik ilgu laiku jūs bijāt radību mājā?

Pēc  trim dienām mēs devāmies mājās. Visas analīzes tika veiktas uz vietas, un ģimenes ārsts ieradās nākamajā dienā. Viss bija visaugstākajā līmenī.

Kā tagad paiet jūsu ikdiena - ikdiena jaunās māmiņas lomā?

Laikam jau tāpat kā citām māmiņām. Bieži sazināmies ar ārstu, lai pakonsultētos kādā jautājumā, jo tagad to ir diezgan daudz. Maz guļu. Laika sev gandrīz neatliek. Reizēm neatliek laika ieskriet dušā, paēst, bet tā jau ir visiem. Viss sāk ieiet savās sliedēs un kļūst mazliet vieglāk.

Galvenais, ka līdzās tagad mums ir mūsu mīļā meitiņa.