Aina Poiša: Mani pārliecināja, ka varu būt noderīga "Tautas balsij"

Lai arī Aina Poiša, kā pati atzīst, allaž ir atvērta jauniem piedāvājumiem, tomēr viņa arī negrib "iesaistīties kurā katrā projektā, jo man jau ir arī mans pamatdarbs, šī ir tikai blakne jeb paralēlā dzīve. Un es netaisos zaudēt savu profesiju, jo tajā esmu pārāk daudz ieguldījusi, tomēr televīzija iesūc sevī". Aina Poiša arī domājusi par to, ka darbs televīzijā atkal padarīs viņu vairāk publisku, lai gan pēdējos gados, kopš beidzās sarunu šovs Aina, viņa jau bija paspējusi aprast ar ddzīves ritmu, kurā ir daudz mazāk publiskuma un sociālas angažētības.

Psihoterapeite atzīst, ka LNT radošais direktors Niks Volmārs sarunā bijis ļoti atklāts un uzstājīgs – bez slēpšanās un izlūkošanas pateicis, kāds projekts tiek piedāvāts, un stingri piebildis, ka ļoti cerot uz to, ka atteikumu nesaņemšot, ar nelielu smaidu sejā atceras Aina Poiša. "Visu noklausoties, es tikai noelsos, jo sevi patiešām neredzēju šajā formātā – raidījumā, kas iet gaisā tiešraidēs, turklāt – ikkatru darbdienu vakaru. Tas nozīmē arī mainīt savu dzīvi, jo vakari automātiski ir aizņemti, vairs nav iespēju ne iet uz koncertiem, ne teātri, ne saviesīgiem vakariem... Jā, es tiešām biju nolēmusi atteikt, jo, pragmatiski izsverot piedāvājumu, sapratu, ka man no daudz kā būs jāatsakās, turklāt bieži vien vakaros man bija arī darbs – konsultācijas," stāsta Aina Poiša.

Tomēr vienlaikus viņa apzinājusies, ka dzīvo tikpat nedrošā laikā kā visi citi, tāpēc ir jāpriecājas par ikkatru jaunu darba piedāvājumu, pat ja tā vārdā kaut ko nākas upurēt. "Mani pārliecināja, ka es varu būt noderīga šim raidījumam, tā idejai un arī skatītājiem. Varbūt tas arī bija galvenais arguments," nosaka Aina Poiša. Rezultātā viņa jau otro nedēļu strādā LNT. Viņa sevi sauc gan par diezgan lielu individuālisti, gan arī komandas spēlētāju, tāpēc iejušanās jaunajā vidē sarežģījumus vai diskomfortu viņai neradot.

Ainas faktors

Kad pirms četriem gadiem martā tika slēgts daudzu iemīļotais raidījums Aina, viņa nolēmusi, ka nu gan kādu brīdi iepauzēšot ar televīzijas projektiem. Jo, kā jau dzīvē notiek, it visam ir sava labā un sliktā puse, un tieši tāpat esot bijis ar šovu Aina. "Ar šo projektu es ieguvu patiešām lielu atpazīstamību. Pat manā tiešajā darbā daudzi mani uztvēra kā televīzijas zvaigzni, lai gan man tā bija tikai loma – šova vadītājas loma, lai gan nenoliegšu, ka šis projekts no manis personiski prasīja lielu iedziļināšanos un emocionālu līdzdalību raidījuma dalībnieku likteņiem, bēdām un sāpēm. Tomēr apzinājos arī robežu, kuras vienā pusē ir darbs un otrā pusē esmu es. Bieži vien no manis kā psihoterapeites auditorija prasīja šo publiski zināmo tēlu. Tas man nepatika, tomēr apzinos, ka tā bija atpazīstamības cena. Sliktā ziņa bija tā, ka, vadot dažādus seminārus, dažviet no manis gaidīja šovu. Tomēr pie manis uz konsultāciju nāca arī cilvēki, kuri bija pārliecināti, ka vēlas nākt tieši pie manis, jo šova Aina laikā viņi mani bija iepazinuši, turklāt daudziem, kā viņi paši atzina, bija sajūta, ka viņi mani labi zina. Jo viņiem likās, ka saruna ar mani jau ir notikusi..." atklāj psihoterapeite.

Šo krīzes periodu daudzas gudras galvas sauc par attīrīšanās laiku, kurā nogrims, izjuks un neizdzīvos tas, kam potenciāli arī nav lemts izdzīvot, jo arī dabā bada periodos nomirst slimie un vārgie dzīvnieki. Uz jautājumu, vai krīzes laiks arī ģimenēs nogāž un nolauž nokaltušas vai iepuvušas attiecības, psihoterapeite sāpīgi pasmaida un saka: "Skarbi skan, bet tieši tā arī ir – kam jāšķiras, tas šķirsies. Pēdējā laikā saasinās pāru attiecības – darba zaudēšanas, naudas trūkuma dēļ... Un tad jāatceras mūsu omīšu teiciens – kad nauda beidzas, mīlestība ir pa logu ārā! Trūkums saasina problēmas, kuras var viegli notušēt ar naudu un komfortu. Līdzko palielinās raižu loks un samazinās labklājības līmenis, tā saasinās problēmas attiecībās. Esmu pārliecināta – ja šādā laikā krīze attiecībās tiek pārvarēta, partneri iegūst īpašu rūdījumu un kļūst daudz stiprāki, jo zina, vai patiešām vēlas būt kopā un kāpēc." Viņas pieredze liecina – ja pāra starpā valda patiesas attiecības un mīlestība, tad, tiekot pāri pirmajam šokam, tiek arī meklēta izeja no grūtās situācijas, savukārt šķiras tie, kurus kopā turējusi vien labklājība, kuru kopdzīvei nav patiesu emocionālu pamatu. Tāpēc bez sarkasma un cinisma var apgalvot – ekonomiskā krīze sabiedrībā identificē arī neīstas attiecības. "Ja pārim ir pozitīva platforma, ja cits citu stutē gan pa horizontāli, gan pa vertikāli, tad šis laiks tikai sakārtos viņu vērtību sistēmu. Ar citiem pāriem notiek pēc principa – kur plāns, tur plīst!"

Dzīves tetovējumi

"Meitai Annijai drīz jau būs 30 gadu, un tas ir tāds laiks, kad cilvēku piemeklē brieduma krīze. Ak, cik savādi ir to teikt pašai par savu bērnu," mulsi nosaka Aina Poiša. "Meita ieguvusi divas izglītības, strādā bankā un šobrīd veido stabilas attiecības ar perspektīvu. Kā mamma es ļoti turu par viņu īkšķi. Par viņu man ir stabila sajūta un mierīgs prāts, jo viņa ir pieaugusi un zina, ko grib. Savukārt Toms, kuram vasarā būs 25 gadi, ir vēl meklējumos – studē kontrabasa spēli Mūzikas akadēmijā, spēlē ģitāru vairākās grupās un būvē savu ceļu. Uz viņu raugoties no mammas pozīcijām, man vēl nav sirdsmiera, lai gan apzinos – visi zilumi un tetovējumi, kurus pieredzēs, arī viņu veidos kā vīrieti."

Starp citu, ne tikai par saviem bērniem Aina Poiša var teikt – viņi ir pilnveidošanās procesā, bet arī par sevi, jo krīzes laiku, kad samazinājies darba apjoms, viņa izmanto, lai mācītos, un šoreiz apgūst "supervizora prasmes". "Es domāju par to, kā man pašai izmantot krīzes laiku, lai pašai nerastos nevajadzības sajūta. Esmu brīvas profesijas pārstāve, esmu atkarīga no pieprasījuma, kas krīzes laikā, protams, samazinās, tāpēc nolēmu paplašināt savu profesionālās varēšanas spektru un šobrīd esmu iesaistījusies supervizora apmācības programmā, jo tikai mācoties varu būt daudzpusīgāka un elastīgāka šajā mainīgajā vidē. Es izvēlējos šo ceļu, lai man pašai būtu pilnveidošanās sajūta, lai es nesēdētu un negaustos par to, ka nevienam neesmu vajadzīga. Mācības man sniedz darīšanas prieku," uzskata Aina Poiša.

Sava teritorija

Mazliet bažas raisot domas par vasaru, kad Aina Poiša atļaujoties pārāk daudz nestrādāt un nekautrējoties sevi atzīt par saules un jūras atkarīgo. "Es dzīvojos pa jūrmalu, lasu grāmatas un kaifoju par to, ka negribu braukt uz kūrortiem, bet vēlos būt Latvijas jūrmalā un kopā ar savējiem. Un visu iespējamo enerģiju uzņemt no Latvijas dabas, lai sevī uzkrātu un tērētu laikā, kas nav manējais – aukstajā un pelēkajā ziemā."

It kā jau dzīve iegājusi tajā periodā, kad bērni jau lieli un varētu atļauties dzīvot tikai sev, bet Aina Poiša atzīst, ka "ar to vien ir par maz. Esmu inficēta ar aktīvu sabiedrisko dzīvi – tā tas bijis vienmēr. Turklāt enerģiju apmaiņa ar cilvēkiem man sniedz atkal jaunu enerģiju – es it kā atjaunojos, komunikācija mani uzlādē, nevis izlādē".

Skumīga un apcerīga – tāda viņa kļūstot, ja pietrūkstot saskarsmes ar cilvēkiem, un tāda viņa ne pārāk patīkot arī savam vīram, kurš daudz labāk samierinoties ar to, ka sieva daudz laika pavada ārpus mājas, toties ir enerģētiski pacilāta. "Man ir par šauru būt tikai mājās un ravēt dārzu. Par spīti saviem gadiem, es jūtos ļoti aktīva un uzskatu, ka man ir ko dot citiem cilvēkiem. Es gribu sevi tērēt! Tomēr par darbaholismu mūsmājās nav ieteicams runāt, jo ne tikai es, bet arī mans vīrs, kurš ir uzņēmējs, daudz strādā. Emocionāls nogurums parasti man pienāk vasarās, un tās es arī veltu sev un ģimenei. Es gan nezinu, kāda man būs šī vasara, jo pagaidām izskatās, ka tā būs jāpavada Rīgā, un tas mani neiepriecina... Bet par to es domāšu vēlāk!"