Mārtiņš Freimanis... Mūžīgā piemiņā... (VIDEO)

nu ko lai saka-darbs iedzen cilvēku viņsaulē,nevaram jau zināt kad viss pārtrūkst un atstājam nepadarītus darbus,tuviniekus,mīļus dzivņieciņus!

Tik ļoti žēl Mārtiņa, nespēju vēl īsti noticēt, bet reizē arī asaras birst kā pupas. Bet mierinājums vienīgi tas, ka, palasot komentārus, visi tik līdzjūtīgi un tikpat kā neviena apvainojoša. Žēl, ka Mārtiņa dzīves laikā viņam vajadzēja lasīt pavisam ko citu. Arī tas jau cilvēku beidz nost, ja palasa par sevi visas tās muļķības, kas viņam tika veltītas. Mārtiņš - pašpuika, savs čoms, kas pats par sevi pasmejas pirmais - tādu tēlu viņš stabili bija izstrādājis sabiedrībā, bet kas bija viņa dvēselē... Ceru, ka Mārtiņš ticis debesīs, jo elle viņam bija uz zemes. Ai, nevaru, asaras birst, cik žēl.

Nežēlīgi skumji, jau otro dienu sirds sāp it kā par svešu, bet tomēr tik tuvu cilvēciņu.

Vakar lasīju vienu rakstu par slimībām un mūsu attieksmi pret tām, tur tika intervēts viens ārts un man ļoti patika viena viņa izteiktā doma: "Ar neaizstājamiem cilvēkiem ir pilnas kapsētas" Nu dikti, dikti žēl, ka ar viņu tā noticis! Netaupīja viņš sevi, atdeva mums...

Ļoti žēl, sirds sāp, dziesmu tekstos Mārtiņš mums pasaka visu, it kā atvadījies iepriekš. Paldies, ka biji, esi un būsi.

visi mani darba kolegi tagad zin par Martinu. nespeju koncentreties stradat, domas tikai par vinju un galva skan viena dzisma pec otras. asaras birst un mani holandiesu kolegi nesaprot ka var taa skumt par sveshu cilveku..... :(

I AM NOT THERE

Do not stand at my grave and weep;
I am not there. I do not sleep.
I am a thousand winds that blow,
I am the diamond glints on snow,
I am the sunlight on ripened grain,
I am the gentle autumn's rain.

When you awaken in the morning's hush,
I am the swift uplifting rush,
Of quiet birds circled flight
I am the soft stars that shine at night.
Do not stand at my grave and cry. I am not there. I did not die.

Dzīvē kārtējo reizi pierāda,ka mēs tikai tad apzināmies cilvēka vērtību un padarīto,kad viņa vairs nav....

ES laikam ilgi neaptveršu, ka viņa vairs nav...
Visu laiku lasu šos rakstus un neticu.Nespēju noticēt. Liekas jau rīt ar Pepi soļos...
Vieglas smiltis, Mārtiņ! Tu esi mūsu sirdīs.Pēc tevis zeme nebeigs skumt nekad...

Tik žel kad tik talantīks cilveks Kā Martiīņš ir pametis mūs...
kad uzināju man palik tikskumji, nespeju tam noticet kad ta var notik ar mužam stipro un jautro Martiīņu...:(
Kā pietruks viņa teksti, vārdi un tas jautrais un pozitīvais ko viņš parasti mūms dod...:(:(:( skumji....:(((

ok, tam varbūt nav nozīmes, bet kāpēc Linezera klīnika? bija taču runa par infektoloģijas centru un Bainu Rozentāli, kura "atteicās komentēt"? Linezers, protams, ir otrā ceļa pusē, tomēr tās divas atšķirāgas klīnikas...

Viņš bija īpašs, no rītiem vienmēr ar sētniekiem sētā aprunājās, viņš tik tiešām uzklausīja un laipni aprunājās ar ik vienu....Ardievu, mazu Dīvainīt'! :(

Vakar, kad izdzirdēju, ka Mārtiņa vairs nav, nespēju to pieņemt. Tas nevar būt, ka savas dzīves un daiļrades plaukumā aiziet tik daudzsološs, talantīgs un pašaizliedzīgs cilvēks. Un tomēr, lai cik sāpīgi, ziņa jāpieņem par patiesību. Viena pēc otras, ausīs skan mūziķa dziesmu fragmenti, kuras šķiet tik dvēseli plosošas.

Mārtiņ, Tu biji ģēnijs.... Tev ir tik mīļa balss.. Tu jau dzīves laikā biji enģelis... Lai Tev labi tur, kur tagad esi....... Mazliet tik žēl, Tevis nav klāt...

Dziesma skan...

Dzīve sākās,ievingrinot balsi
Mūža dziesmai,kura jāizdzied
Tā,lai tīkama ir paša ausij,
Tā,lai arī citiem prieciņš tiek.
Kādam tā ir īsa,citam gara,
Tomēr katram savādāka tā,
Ne jau dziesmas ilgums ir no svara,
Vien tas,kas paliek mūžam atmiņā.
Jau projām jādodas,bet jūties brīvi,
Tas tev ir izdevies-jā gan,
Tu esi piemānijis dzīvi
Mūžš beidzies.Dziesma tālāk skan...

"Paspēlēsim paslēpes!
Slēpies tu, bet es būšu brīvs.
Var būt, ka mūs nepieķers,
Ālējoties debesīs."
/M. Freimanis/

Mīļo Mārtiņ, dusi saldi...

Tiešām zēl ka aizgāja Mārtiņs Freimanis....

"TIK BALTI"

Un man bail, ka zemei šonakt auksti
Un es nezinu, pa kuru laiku klusi
Mana sirds tā cieši šonakt aizmigusi

Mēs šonakt nozagsim sniega eņģeļiem spānus
Sniegā zīmēsim vien baltus, baltus ērmus
Stāstīsim to sētniekiem no blakus mājas
Un viņi noticēs, jo redzēs mums pie pleciem spārnus.
Un es baidos teikt pavisam skaļi
Ko man nozīmē tavs: "Paklusēsim abi"
Un es plūstu cauri tavām rokām klusi
Kā piens tuvāk, tuvāk uz tavas sirds pusi

Mēs šonakt nozagsim sniega eņģeļiem spārnus
Sniegā zīmēsim vien baltus, baltus ērmus
Stāstīsim to sētniekiem no blaku mājas
Un viņi noticēs, jo redzēs mums pie pleciem spārnus

Mēs apledosim ātrāk nekā koki
Un klusi slīdēsim uz pavasara pusi
Dusi, gan saule atradīs mūs abus
Un mulsi pasmaidīs, kā noķērusi zagļus.

/Mārtiņš Freimanis/

VIEGLAS VINAM SMILTIS, UN MUZIGO GAISMA SPID VINAM.

kad uzzinaju so treko zinu man grbejas raudat.martins tiesam bija jautrs,labs,aspratigs un protams labs pat loti labs muzikis.pieminesim martinu freimani ka loti labu dziedataju un ari labu aktieri.loti zel ka martinam bija jaaiziet.