SIKSNA:"Par meitu zināju visu mūžu"

Žoržam tolaik bija 23, viņai 25 gadi.

"Man patīk dzīvot mierīgi, un kāpēc tad lai es visiem stāstītu, ka man ir meita? To zināja tikai daži cilvēki. Es visu mūžu esmu zinājis, ka man ir meita, esam dažas reizes arī tikušies, vēl nesen runājām pa telefonu, bet lai es teiktu, ka esmu tēvs - nu, nē, man tas šķiet smieklīgi.

Es taču neemu viņu audzinājis, neesmu vedis uz skolu! Nu, kas es par tēvu!

Tas, ka neesmu devis ne santīma, neesmu palīdzējis audzināšanā, ir viens no iemesliem, kāpēc uzskatu - nevaru sevi saukt par tēvu. Prese gan raksta, ka man ir ārlaulības bērns. Kādas ārlaulības? Es taču toreiz nebiju precējies! Esmu dzirdējis, ka tagad jau uzradies arī dēls. Nezinu, kas notiks tālāk (smaida)...

Pēdējo reizi meitu redzēju sen - pirms kādiem 15 gadiem. Taņa ar meitu ciemojās Latvijā.

... Un kā gan es varētu tagad iet klāt un paziņot, ka esmu viņas tēvs? Viņa ir augusi citā ģimenē, viņu ir audzinājis cits vīrietis. Audžuvecāki reizēm bērnus izaudzina labāk nekā bioloģiskie. Tāpēc neesmu pārliecināts, vai būtu ētiski un labi. Un vai man ir tiesības jaukties viņu dzīvē?

Zinu, ka viņa strādā kādā firmā un audzina dēlu Aleksandru. Viņš trenējas futbolā. Kas zina, varbūt dienās būs labs futbolists, jo Nīderlandē šis sporta veids ir augstā līmenī. Vladai, cik zinu, ir laba muzikālā dzirde. Varbūt, ka tas no manis mantots... Bērnībā viņa mācījusies spēlēt klavieres, bet tad pametusi. Žēl, ja būtu mūziķe, droši vien mums būtu vairāk kopīga."