PAULS: "Jūtos kā dinozaurs, kas brīnumainā kārtā palicis neskarts"

Neskaitāmu dziesmu, teātra mūzikas un kino mūzikas autors Raimonds Pauls ir viens no nedaudzajiem padomju laika mūziķiem, kura šī brīža popularitāte nav mazāka, kā tad, kad viņa kompozīcijas klausījās miljoni Padomju valsts iedzīvotāju. Un tas ir Raimonda Paula, komponista un pianista talanta brīnums.

Viņam vajadzēja tikai pieskarties klavieru taustiņiem, un dzima hīts, kurš nākamajā dienā jau skanēja katrā mājā. Tomēr pēdējā laikā Pauls dod priekšroku nevis mūzikas rakstīšanai, bet izpildīšanai kopā ar džeza kolektīvu vai orķestri. Un, par prieku daudziem viņa mūzikas cienītājiem Krievijā, viņš bieži apmeklē Maskavu. Stāsta Raimonds Pauls:  

(R.Paula balss, krieviski)

"Es šobrīd diezgan daudz spēlēju – man ir ļoti daudz darba. Rīkoju koncertus, reizēm rakstu mūziku izrādēm, tomēr ne tik bieži, kā agrāk. Uzstājos pamatā kā pianists. Skatuve – tās ir narkotikas. Tā saindē, bet tajā pašā laikā varu atzīt, ka skatuve – tas ir svētums."

Pirmā atzinība Raimondam Paulam atnāca 1960-to gadu beigās. Astoņdesmitajos gados, kurus mūziķis uzskata par savu „zelta posmu”, kad slava uz viņu burtiski nolija. Tas notika, pateicoties viņa radošajiem partneriem. Tie bija dzejnieki – Andrejs Vozņesenskis, Roberts Roždestvenskis, Jevgēņijs Jevtušenko. Viens no pastāvīgajiem Latvijas komponista līdzautoriem bijis Krievijas dzejnieks un dziesminieks Iļja Rezņiks. Kopīgiem spēkiem viņi radījuši virkni „estrādes klasikas” šedevru. Un izpildīt jauno Raimonda Paula dziesmu bieži vien nozīmēja pamosties slavenam. Maestro palīdzējis Olimpa virsotnēs pacelties daudziem estrādes dziedātājiem, par kuriem šodien runā kā par zvaigznēm. Viena no tām - Alla Pugačova.

Radošās saites ar Krieviju Raimonds Pauls nav pārrāvis arī šodien. Viņš ir viens no kopīgās kultūras telpas veidotājiem postpadomju teritorijā. Paula un viņa Krievijas kolēģa Igors Krutoja kopīgiem spēkiem veidotais Starptautiskais jauno populārās mūzikas izpildītāju konkurss „Jaunais vilnis” katru gadu notiek Jūrmalā. „Mana attieksme pret Krieviju nemainās, jo es saprotu, cik svarīgas mums ir labas kaimiņattiecības. Mēs esam dzīvojuši vienā valstī, un no tā nevar aizbēgt,” – atzīst komponists.

Raksts tapis sadarbībā ar 99FM.